Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir dzīves trajektorija? Dzīves trajektorija ir tas nepārtrauktais ceļš, ko noiet dzīves subjekts (cilvēks, tauta, valsts, civilizācija) no noteikta izejas punkta līdz noteiktam mērķim. Dzīves trajektorija ir līdzīga izšautas lodes trajektorijai. Arī izšauta lode virzās nepārtrauktā līnijā no izejas punkta līdz mērķim. Ja lodes trajektorija ir empīriska izpausme, tad dzīves trajektorija ir metaforiska izpausme. Par dzīves trajektoriju metaforiski saucam cilvēka, tautas, valsts, civilizācijas noieto dzīves ceļu zināmā vēsturiskajā periodā.

Patiesībā ne tikai lodes trajektorijai piemīt empīriskums. Arī dzīves trajektorijai piemīt empīriskums – saistība ar reālo pieredzi. Dzīves trajektorija vienmēr ir reāls projekts. Var teikt – dzīves trajektorijas projekts. Vārdi „dzīves trajektorija” metaforiski raksturo šo projektu, piešķirot tam emocionāli poētisku svaigumu.

Projekts var attiekties uz atsevišķu cilvēku. Var būt speciāli projekti tautai, valstij, civilizācijai. Sastopami arī visai cilvēcei adresēti projekti.

Visai cilvēcei, piemēram, ir adresēti t.s. pasaules reliģiju projekti – kristiānisma, islāma un budisma projekti. Šajos trijos projektos acīmredzot ir ietverta visgrandiozākā dzīves trajektorija no Dieva radītās pasaules līdz pasaules galam. Šajos projektos cilvēces esamības metafiziskā jēga sasniedz kulmināciju. Projektos ir izskaidroti cilvēces pirmpamati, eksistenciālā loģika un noietais ceļš no sākuma līdz galam, realizējot attiecīgajā reliģijā fiksēto mērķi.

Vispopulārākie ir tautas projekti un valsts projekti. Nereti abi projekti apvienojas vienā projektā. To parasti sauc par valsts projektu. Tā tas notiek tajos gadījumos, kad tauta ir izveidojusi valsti. Ja tauta vēl nav izveidojusi valsti, tad tautas projekta mērķis tradicionāli ir nacionālās valsts izveidošana. Attiecīgās tautas dzīves trajektorija sākās ar cilšu konsolidāciju tautā un noslēdzās ar valsts izveidošanu. Pēc valsts izveidošanas tautai sākās jauna dzīves trajektorija. To apkopo valsts projektā.

Arī latviešu tautai ir bijuši abi minētie projekti. Vispirms bija tautas projekts, bet no 1918.gada nākas runāt par valsts projektu. No 2004.gada atkal pieprasīts ir tautas projekts – nepieciešamība izveidot suverēnu valsti. Ja agrāk tāds projekts bija aktuāls visai tautai, tad tagad tas ir aktuāls tautas vienai daļai – nacionāli patriotiskajiem latviešiem. Viņu pašreizējās dzīves trajektorija sākās 2004.gadā un noslēgsies pēc suverēnas LR izveidošanas.

Saprotams, civilizācijas projekti ir apjomīgāki par valsts projektiem. Tie attiecas uz civilizācijas visām tautām un visām valstīm. Civilizācijas projekti ir attiecīgās rases projekti. Civilizācijas projekti var balstīties uz noteiktu reliģiju. To savām vajadzībām izstrādā attiecīgā civilizācija. Piemēram, Ķīnā tas ir daoisms, Japānā – sintoisms, Krievijā – pareizticība.

Eiropeīdu civilizācijas dzīves trajektoriju līdz Jaunajiem laikiem nosacīja reliģiskās mācības. Taču XVIII gadsimtā radās pirmais laicīgais projekts – Apgaismības projekts. To izdomāja vācu, angļu, franču, spāņu, itāļu intelektuāļi visai eiropeiskajai civilizācijai. Projekta sākums nosacīti bija relatīva sociālā tumsonība, bet mērķis bija sociālās tumsonības pārvarēšana un racionālu zināšanu uzvara visplašākajos sabiedrības slāņos. Kā liecina projekta nosaukums, dzīves trajektorijas prioritāte bija apgaismība, balstoties uz prāta racionālismu un zinātnes sasniegumu apguvi izglītībā.

Arī latvieši ir ļoti dziļi izjutuši Apgaismības projekta laimi. XVIII gs. beigās no latviešu zemniekiem apmēram puse Vidzemē, bet viena trešā daļa Kurzemē prata lasīt. To panāca vācu apgaismotāji.

Eiropeīdu civilizācijas laicīgais projekts ir marksisma projekts. Marksisma atbalss ir konstatējama „baltās” rases visu tautu idejiskajā mantojumā. Latviešu tauta nebūt nav izņēmums. Par to nav jākaunas. Marksisms ir tikpat cienījama lieta kā liberālisms. Jākaunas ir vienīgi par līdzdarbību marksisma izkropļošanā PSKP politikā un ideoloģijā. No Eiropas marksismu pārņēma vairākas tautas citās civilizācijās.

Marksisma projekts radikāli atšķiras no Jauno laiku pārējiem laicīgajiem projektiem. Marksisma projektam ir oriģināls mērķis. Projekts paredz jauna tipa sociāli ekonomiskās formācijas izveidošanu. Marksisma projekta mērķis ir komunistiskā iekārta. Neviens cits laicīgais projekts neparedz jauna tipa sociāli ekonomiskās formācijas izveidošanu. To neparedz liberālisms (ja vēlaties – neparedz arī fašisms un nacionālsociālisms).

Mērķa oriģinalitāte nav šodienas projektos, kaut gan tikai kurlais un aklais var nepamanīt jaunas dzīves sākumu uz planētas. Rodas jauna tipa civilizētība un jauna tipa kultūra. Noteikti rodas arī jauna tipa cilvēks un jauna tipa politiskā iekārta. Eiropā acīmredzot bravūrīgi mostas postcilvēku civilizētība un postcilvēku kultūra. Diemžēl pagaidām tas viss virzās tik nesaprotami, ka neviens neuzdrošinās piedāvāt konkrētu dzīves trajektoriju XXI-XXII gadsimtam, kas noslēgtos ar jauna tipa sociāli ekonomisko formāciju.

Latvieši zina, kāda jēga bija „sarkanā” projekta oriģinālajam mērķim. PSRS laikā latvieši tika integrēti padomju tautu kopīgā mērķa sasniegšanai. Komunisma celtniecība bija PSRS tautu dzīves trajektorija. Tā bija vairāk vai mazāk utopiska dzīves trajektorija. Taču šai dzīves trajektorijai piemita garīgā vērtība. Padomju cilvēkiem bija konkrēts priekšstats par savas dzīves mērķi. Viņi varēja neticēt komunisma iespējamībai. Tomēr viņi nespēja pilnā mērā ignorēt minētā mērķa pastāvēšanu. Minētais mērķis bija viņu apziņas sastāvdaļa.

Civilizētā barbarisma laikmetā viss ir savādāk. Civilizētā barbarisma spilgta pazīme vispār ir dzīves trajektorijas trūkums vai jocīgas (dumji pašnāvnieciskas) dzīves trajektorijas deklarēšana. Citiem vārdiem sakot, civilizētā barbarisma spilgta pazīme ir bezjēdzīga dzīve un dzīve bez dzīves mērķa.

Eiropeīdu civilizācijā ir izveidojusies jocīga situācija. Nedrīkstētu teikt, ka eiropeīdiem neeksistētu priekšstats par dzīves trajektoriju. Tāds priekšstats eksistē. Tas atspoguļojas dažādos programmatiskajos dokumentos (stratēģijās, attīstības plānos, partiju programmās). Taču eiropeīdu dzīves mērķis nav fokusēts uz savu civilizāciju, bet uz citām civilizācijām.

Eiropeīdi jau labu laiku ir apmāti globalizācijas fani. Viņu ieskatā globalizācijai ir jāaptver visas civilizācijas. Visai cilvēcei ir jānobriest kā globalizācijas raženam auglim. Globalizācijai ir jābūt cilvēces mērķim. Šo mērķi visātrāk varot sasniegt ar liberalizācijas un demokratizācijas instrumentiem. Cilvēci sātīgi barojošā planetārā globalizācija iestāsies tad, kad uz Zemes visur būs brīvais tirgus, nebūs lokālie ierobežojumi svešzemju kapitālam un precēm, nebūs suverēnas valstis, būs visiem viena nauda, bet cilvēku sociāli politiskajās attiecībās smaržos demokrātija.

Situāciju jocīgu dara vairāki momenti. Jocīgi ir tas, ka eiropeīdu uzmanības centrā nav viņu demogrāfiskās nelaimes. Tā vien liekas, ka eiropeīdu vairākums neapzinās savu vislielāko kaiti. Lepni novīstošā rase dzīves trajektorijā fokusējas nevis uz savas dzimstības pieaugumu, bet uz materiālo atbalstu citu rasu demogrāfiskajam kāpumam. Eiropeīdi dāvina miljardiem lielas summas migrantu elementārai uzturēšanai un ekonomiskajai palīdzībai, piemēram, Āfrikas iedzīvotājiem.

Turklāt eiropeīdi ne tikai materiāli atbalsta migrantus. Viņi ir uzpumpējuši šausmīgu apdraudējumu savai dzīves telpai, nepārprotami stimulējot citu rasu masveidīgo ieplūšanu eiropeīdu apdzīvotajā teritorijā. Tas ir eiropeīdu dumjās pašnāvnieciskās politikas rezultāts. Pateicoties eiropeīdiem, sākusies ir Homo sapiens „trešā iziešana no Āfrikas”. Cilvēki aumaļām migrē uz Eiropu ne tikai no Sīrijas, Irākas, Lībijas. Migrē no Marokas, Tunisijas, Alžīrijas, Mali, Nigērijas, Mauritānijas, Kamerūnas, Gabonas, Senegālas, Rietumu Sahāras, Čadas.

Lieta ir tā, ka pēc II Pasaules kara eiropeīdi kardināli sagandēja migrācijas būtību. Cilvēces vēsturē migrācija ir pastāvējusi vienmēr. Migrācija funkcionēja kā stabils fenomens ar stingriem spēles noteikumiem. Cilvēki dažādu apsvērumu vadīti pārcēlās uz dzīvi svešā zemē pie svešiem cilvēkiem, svešas valodas, svešas garīgās un materiālās kultūras. Migranti vienmēr zināja, kas viņus sagaida jaunajā dzīves vidē. Lakoniski sakot, viņus sagaidīja smags darbs eksistences nodrošināšanai un Dieva pielūgšana dvēseles atspirdzināšanai pēc smagās darbdienas.

Migrantu kultūra vienmēr bija divu kultūru sintēze - dzīves vides kultūras un savas kultūras sintēze. Viņiem bija jāradinās saglabāt savu valodu un tradīcijas. Bet tas nebija grūtākais. Grūtākais bija cits. Viņiem obligāti bija jāiemācās jaunās dzīves vides valoda, ražošanas amati un iecietīgi jāizturas pret vietējās tautas tradīcijām. Tā vietā, lai saglabātu migrācijas klasisko būtību, pēc II Pasaules kara eiropeīdi par savu naudu migrantiem nodrošināja tik komfortablus apstākļus, ka viņi var ērti dzīvot bez strādāšanas. Migranti var nemācīties vietējo valodu. Viņi var ne tikai vienaldzīgi izturēties pret vietējās tautas tradīcijām, bet var demonstratīvi izrādīt savas paražas, lai apzināti kaitinātu vietējos iedzīvotājus. Tagad viņi ir sākuši arvien biežāk bruņoti uzbrukt vietējiem iedzīvotājiem un atklāti paziņo par savu mērķi iznīcināt eiropeīdu civilizāciju. Tāds ir migrantu kādas daļas modernās dzīves trajektorijas mērķis. Šo mērķi tieši un netieši pamudina bezprātīgie eiropeīdu politiķi, kurus vēlēšanās atbalsta tikpat bezprātīgas pilsoņu masas.

Jocīgs ir vēl viens moments. Eiropeīdu dzīves mērķī ietilpst brīvprātīgs uzdevums apkalpot iedomīgu nāciju, visu enerģiju ziedojot tās materiālajai labklājībai un odiozo ambīciju veldzēšanai. Visiem ir labi zināms, ka globalizācija ar tās satelītiem liberālismu un demokrātiju ir Dieva izredzētās ASV nācijas „mīkstais” tanks planētas pārvaldīšanai. Šo tanku palīdz darbināt ne tikai gļēvās Eiropas, bet arī Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes eiropeīdi. Viņi lepojās, ka ir ASV partneri globalizācijas uzvaras gājienā. ASV galvenajā stratēģiskajā dokumentā „A National Strategy For a New Century” ir konkrēti ierakstīts uzdevums ieviest „demokrātiju” visā pasaulē. Dotās terminoloģijas zemteksts nav īpaši jākomentē. Latvijā jau ir ieviesta „demokrātija”.

Eiropeīdu jocīgi pacilātās rūpes par citiem acīmredzot ir dīvaini ietekmējušas valstu dzīves projektus. Vismaz tā tas ir noticis ar LR dzīves projektiem. Tā, piemēram, vienotās vienotības partijas programmā priekšplānā nav savas tautas intereses. Viskvēlāk tiek runāts par eiropiešu kopējo nākotni nekā par latviešu nākotni. Turklāt atskan komandas nevis Latvijai, bet Eiropai. Pie tam Eiropai ir jāmācās no Latvijas: „Eiropai ir jāmainās. Latvija ir pierādījusi, ka reformas jāveic ātri un izlēmīgi. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, jāstiprina Latvijas un Eiropas konkurētspēja - jāveic strukturālās reformas dalībvalstīs, jāsamazina administratīvais slogs, jāinvestē zinātnē un inovācijās. Pilnīgāk jāizmanto Eiropas vienotā tirgus potenciāls, t.sk. pakalpojumu, enerģētikas un informācijas tehnoloģiju jomās”.

Vai sarunā par dzīves trajektoriju varam sagaidīt kaut ko jēdzīgu un saprātīgu bez stulbas tukšvārdības?

Nevaram! Pašlaik vēl nevaram! Iespējams, vēl ļoti ilgi nevarēsim! Ne velti globālo sociālo problēmu analītikā viens no slavenākajiem jēdzieniem ir jēdziens „pārejas laikmets” („transition period”).

Līdz šim cilvēces vēsturē pārejas laikmeti ir turpinājušies gadsimtiem ilgi. Ar to mums ir jārēķinās. Nav ticams, ka pāreja no līdzšinējās civilizētības un līdzšinējās kultūras uz jauna tipa civilizētību un jauna tipa kultūru mūsdienās notiks dažos gados vai dažos gadu desmitos. Pašlaik tiek vīzdegunīgi atmesta eiropeīdu vecā dzīves kārtība. Šajā procesā pašapmierināti plunčājās tukšvārdība, bezjēdzība un bezprāts. Nav aprēķināms, cik ilgi tas tā turpināsies. Tas ir paaudžu jautājums. Tātad gadsimtu jautājums. Viegli ir lasīt grāmatās par Romas impērijas ilgo sabrukumu II, III un IV gadsimtā. Ne visai viegli ir atzīt, ka tāds ilgums var atkārtoties. Arī pie mums jauna dzīve nesāksies „otrā rītā uz brokastu laiku”. Jauno dzīvi var nepiedzīvot šodienas paaudzes.

Tomēr bēdāties nav vajadzīgs. Bēdīga aina ir vienīgi kolektīvās dzīves trajektorijās - tautas, valsts, civilizācijas projektos. Tajos valda stulba tukšvārdība, bezjēdzība un bezprāts. Vienotā vienotība nav vienīgā tukšu miltu malēja. Arī ZZA retorikā ir uzburta bezjēdzīgi abstrakta latviešu nākotne: „Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība”.

Bēdāties nav vajadzīgs tādēļ, ka mūsu rīcībā ir individuālā dzīves trajektorija – katra cilvēka dzīves projekts. Šis projekts var būt garīgais atbalsts katram cilvēkam. Jaunajos laikos Dievs vairs nav cilvēka valdnieks. Jaunajos laikos cilvēks pats sev ir valdnieks.

Protams, cilvēks ir sabiedrisks „dzīvnieks”. Viņš nevar eksistēt bez sabiedrības. Sabiedrības ētoss saglabājās jebkurā gadījumā. Sabiedrības tikumiskā pārliecība, morāles normas, ideālu un principu kopums (ētoss) vairāk vai mazāk aktīvi virza katra cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. No tā cilvēks nevar izolēties, ja viņš elpo starp citiem „dzīvniekiem”.

Taču jebkuros apstākļos cilvēks pats ir galvenais noteicējs savas dzīves trajektorijas izvēlē. Tā nav jauna gudrība. To cilvēki zināja vienmēr. Arī reliģiskās dogmatikas ziedu laikos. Rietumu modernā zinātne šo gudrību izanalizēja un apstiprināja XX gs. pirmajā pusē.

Zinātnē dominē viena tēze: bez dzīves mērķa cilvēka esamībai nav nekāda jēga. Tātad dzīves trajektorijā primārais ir dzīves mērķis. Tas piešķir jēgu dzīvei un dod spēku dzīvei.

Turklāt dzīves mērķis ir izteikti individuālistiska parādība. Katram cilvēkam dzīves mērķa meklējumi ir iedzimta īpašība. Tā tas ir arī tiem profānajiem (dzīves gudrībās neiesvētītajiem) prātvēderiem, kuri ņirgājās par viņiem uzdoto jautājumu „Kāds ir tavs dzīves mērķis?”.

Par nelaimi zinātne izsakās par tā saucamā eksistenciālā vakuuma tendenci – dzīves mērķa zudumu. Rietumos no aizvadītā gadsimta 60.gadiem nākas novērot dzīves mērķa masveidīgu zudumu. Strauji pieaug cilvēku skaits, kuru dzīvē neeksistē nekāda motivācija kaut ko mērķtiecīgi sasniegt. Lai palīdzētu tādiem cilvēkiem, eksistenciālajā psihoterapijā radās jauns virziens – logoterapija.

Viens no eksistenciālā vakuuma iemesliem katrā ziņā ir kolektīvo dzīves trajektoriju seklums. Cilvēks ir sabiedrisks „dzīvnieks”. Uz viņu degradējošu iespaidu atstāj tautas, valsts, civilizācijas bezjēdzīgā „muļļāšanās”. Redzot kolektīvo eksistenciālo vakuumu, arī cilvēki pret savu dzīvi sāk izturēties apātiski un vieglprātīgi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...