Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienās filipikas ļoti iederas. Faktiski bez filipikām vairs nav iespējams dzīvot. Cilvēkiem noteikti nav iespējams dzīvot. Bez filipikām ir iespējams dzīvot vienīgi bezprātīgajiem postcilvēkiem.

Filipikas nav postcilvēku postkultūras elements. Filipikas ir cilvēku kultūras elements. Pamatā politiskās publicistikas elements. Pie tam ļoti sens un nobriedis elements.

Filipikas ir tāds kultūras elements, kas prasa augstu literāro meistarību, vārda semantisko izjūtu, patstāvīgas domas apgarotību un artistiskumu sintezē ar politisko procesu dziļu izpratni un drosmīgu pilsonisko vērtējumu.

Filipikas nekad nav konveijera kaļķainā produkcija, bet gan autora unikālās apdāvinātības liecība. Sarkastiski izaicinot oficiālās sabiedriskās domas pelēcību un valdošās kliķes fetišismu, filipikās standarta domas vietā koncentrējās lakonisks šedevrs. Politiskajā publicistikā tāpat kā mākslā ir vieta estētiskajiem šedevriem. Tādās reizēs teksta poētikas augstais lidojums atbilst autora intelektuālās organizācijas augstumam.

Filipiku žanriskās reputācijas ceļš sākās sengrieķu oratoru dzēlīgajās runās, turpinājās viduslaiku sholastu retorikā un Jauno laiku aristokrātijas un buržuāzijas nesaudzīgajā publicistikā. Bez filipikām nav iedomājama Rablē, Voltēra, Svifta, Gētes, Heines, Bairona, B.Šova, Puškina, Čaadajeva, Gogoļa, Raiņa, Andreja Upīša daiļrade, mūsdienu ģeniālā filosofa Karena Svasjana esejas par šodienas ārprātu Rietumeiropā.

Latvijas tagadnē filipikas ir portāla Pietiek neatņemama sastāvdaļa. Domājams, ne visiem autoriem un komentētājiem apzinoties, ka viņi izsakās tipiskā filipiku žanrā. Šajā žanrā tradicionāli izsakās vairāk vai mazāk emocionāli cilvēki, bet katrā ziņā sociāli aktīvi cilvēki. Viņi nespēj vienaldzīgi nolūkoties uz Latvijas nemitīgajām nebūšanām. Viņu vērtējumi reāli ir filipikas – asi atmaskojoši izteikumi pret „politiķu” nacionālajām nodevībām, valstiskajām nelietībām, budžeta zādzībām, sociālo cinismu, netaisnīgumu, netiesiskumu, veselā saprāta trūkumu.

Filipikas nav verdzisku pielīdēju, nenogurdināmu laizītāju, lišķīgu glaimotāju stihija. No latviešu servilisma klasiķiem stradiņiem, allikiem, levitiem nekad nesagaidīsim filipikas par pēcpadomju Latviju un pēcpadomju latviešiem. Filipikas ir patiesi īsto un konjunktūriski neaptašķīto nacionālo patriotu sfēra. Tāda sfēra latviešiem eksistē, bet nav pārāk liela un netiek tautas masās adekvāti saprasta un novērtēta. Latviešiem neviltots patriotisms pēdējo reizi uzziedēja 1905.gada tautas sacelšanās varonībā. Pēcāk latvieši galvenokārt mīlēja dzimteni ar aizsietām acīm, kā arī mīlēja dzimteni ne tik daudz dzimtenes interesēs, bet gan katrs savās interesēs. Pēcāk latviešiem patriotisms ir bijis nevis skaidra saprāta apliecinājums, bet akla kaislība, nespējot pat lāgā atšķirt uzspēlētu patriotismu no īsta patriotisma. Aizvadītajos gadu desmitos patriotisma vietā ir stājies pastulbais transnacionālais internacionālisms, bezdvēseliskais kosmopolītisms un morālais trulums. 

Mūsdienās filipikas ir izpelnījušies ne tikai latvieši, bet visa Rietumu civilizācija. Latviešu dzīve ideāli virzās brālīgā kopsolī ar pārējiem eiropeīdiem. Notikumi mūsmājās ir Rietumu civilizācijas organisks komponents.

Šīs esejas mērķis ir eiropeīdu dzīves jaunāko trendu zināms kopsavilkums. Tas var palīdzēt emocionāli vēsāk un bez stresa sagremot mūsmāju ne reti šausmīgos netikumus. Stress bojā nervu šūnas. Tās iet bojā un vairs neatjaunojās. Bet tas nav labi. Psihologi saka, ka visbiežāk stresam pakļauti ir vērtīgākie cilvēki – domājoši cilvēki. Etniskās apātijas un etniskās izvirtības vispārējais bums nevar būt šķērslis pašam rosīties ar atvērtām acīm un uzrunāt tos, kuri uz pasauli lūkojās ar vēl lielāku entuziasmu. 

Pirmās un nopietnākās filipikas nākas adresēt Rietumu civilizācijas kompleksajai entropijai. Tā ir jauna pieeja – analītisks progress. Līdz šim nerunāja par eiropiešu nelabumu kompleksu. Akcentēja tikai atsevišķus nelabumus. Turpretī nupat (2015.gada vasarā) sāka runāt par Rietumu civilizācijas komplekso entropiju. Rietumu civilizācijas analītika izvēlējās jaunu vektoru. Neapšaubāmi, ka tā nav profesionālā iegriba, bet gan dzīves nepieciešamība.

Entropija ir parādību un procesu pāreja zemākā stāvoklī, izdalot zināmu enerģiju. Entropijas jēdziens bija samērā populārs arī agrāk. Tas bez speciālas piepūles strauji nostiprinājās leksiskajā korpusā.

Katrā laikmetā ir savi populāri jēdzieni un to lietošanas intonācija. Jēdzienu vislabāk raksturo tā filosofiskā, kulturoloģiskā, mākslinieciskā un publicistiskā intonācija.

Jēdzienus var aizņemties no iepriekšējiem laikmetiem. Taču jēdzienu intonācija netiek mantota. Ja no iepriekšējiem laikmetiem aizņemamies kādu jēdzienu, tad tā intonācija iegūst jaunu semantisko auru (zemtekstu, asociācijas). Šī aura saskan ar attiecīgā laikmeta garīgo tonalitāti, attiecīgā laikmeta idejiskajām interesēm un idejiskajām vajadzībām. Mūsdienām raksturīgu intonāciju iegūst tādi jēdzieni (jēdzienu kopas) kā tehnoloģiskais genocīds, tehnoloģiskā diktatūra, tehnotronās pasaules karš, tehnotronais ultimāts, tehnotronā kapitulācija, tehnotronā koncentrācijas nometne. Mūsdienīgu intonāciju ir ieguvis arī tāds pasens jēdziens kā „entropija”.

„Baltās” rases entropija ir konstatējama no XX gs. 70.gadiem. Toreiz jau 10 gadus ārdījās ārprātīgā demogrāfiskā pāreja, un eiropeīdu liktenis bija zināms – izmiršana un novecošana.

Entropija nepaliek bez sekām. Entropija izdala zināmu enerģiju. Tas attiecas arī uz Rietumu civilizācijas komplekso entropiju. Tā izdala enerģiju.

Rietumu civilizācijas kompleksās entropijas izdalītā enerģija vispirms bija postmodernisma murgi, pēc tam tos papildināja homoseksuālisma legalizācija, iracionālisma uzplūdi, dzīves realitātes šizofrenizācija, maniakālā alkātība, veselā saprāta trūkums politikā, ekonomikā, izglītībā. Visticamākais, tas vēl nav viss. Rietumu civilizācijas kompleksās entropijas izdalītā enerģija nākotnē var izšļākties kaut kādos pašlaik nezināmos formātos.

Eiropeīdu entropijas piemērs ir ES varas elites pelēcība un nekompetence, idiotiskā aizbildināšanās ar tolerances un politkorektuma nepieciešamību, milzīgie melu plūdi informācijas telpā. Vārdu sakot, eiropeīdu entropija uzskatāmi izpaužās nespējā sev nodrošināt normālu dzīvi. Eiropeīdi paši bagarē antropoloģisko pagrimumu.

Pats par sevi saprotams, ka latviešu valdošā kliķe (Lielā Banda) ir minētās entropijas sastāvdaļa. Ņemot vērā vietējā etnosa attīstības līmeni, ļoti smakojoša un konstanta sastāvdaļa. Pie mums neviens sociālais fenomens nav spējīgs un arī nevēlās apturēt Lielās Bandas patvaļu.

Rietumu civilizācijas kompleksajā entropijā ietilpst kapitālisma pašlikvidācija, elites mizantropija, elites iracionālisms, elites izvirtība, elites cinisms, elites antihumānisms, elites naids pret apgaismības ideoloģiju, elites stratēģiskā impotence.

Atkal kapitālismā tāpat kā tā attīstības sākumā ir radusies „jauna muižniecība” (new nobility). Tā kretīniski uzpūtīgi un smieklīgi pašpārliecināti knakšķinās līdzās „vecajai” buržuāzijai un aristokrātijai. New nobility vara ir spekulatīvā finanšu kapitāla vara. Kapitālisma neoliberālā vibrācija uzšķīla spekulatīvā finanšu kapitāla varu.

Protams, tas nav nekas jauns. Vēsture atkārtojās. Spekulatīvā finanšu kapitāla vara („pirmā miljona” asiņainā vara) jau bija kapitālisma rītausmā. Tikai vēlāk varu pārņēma rūpnieciskais kapitāls, lai varu zaudētu kapitālisma dūmakā XX gs. nogalē. Spekulatīvā finanšu kapitāla vara atkal sākās XX gs. 80.gados. Šī vara kulmināciju sasniedza 90.gados, novedot līdz katastrofai 2008.gadā.

„Vecā” buržuāzija un aristokrātija dzēlīgi izsmej jaunos iznireļus. Bet tas arī ir viss. „Vecā” buržuāzija un aristokrātija nav spējīga pilnā mērā padzīt New nobility. Pašiem varbūt pietiktu spēka. Bet to nevar izdarīt bez sabiedrības vispārējā atbalsta. Taču sabiedrība jau ir tik slima, ka nepieklājīgi žāvājās, izdzirdot aicinājumu pret kaut ko kolektīvi protestēt.

Sabiedrības žāvāšanās ir „vecās” buržuāzijas un aristokrātijas kopīgais panākums, gadu desmitiem apzināti traumējot un zombējot masu apziņu, lai neatkārtotos 1917.gada revolūcija. Noteikta loma ir arī šķiriskajai solidaritātei. New nobility sociālās saknes ir plebejos. Sabiedrības masām tas ir zināms. Sabiedrības masas vienmēr intuitīvi aizstāv un sargā savējos. Tas attiecas arī uz Lielās Bandas aizstāvēšanu un sargāšanu. Arī tā ir plebeju banda.

New nobility” domāšana un intereses veicina transnacionālās topmenedžeru elites konsolidāciju no spekulatīvi un konformistiski orientētiem gados jauniem iznireļiem. Viņiem ir svešas savas tautas nacionālās intereses.

Tas savukārt izraisīja valsts suverenitātes bojāeju. Rietumos ir sagrauts sabiedrības politiskais fundaments. Rietumu cilvēki, ne visai skaidri apjēdzot notikušo, ir palikuši bez suverēnas valsts institūta. Par tā radīšanu un aizstāvēšanu Rietumu cilvēki ar ieročiem rokās fanātiski cīnījās tūkstošiem gadus. Taču suverēnas valsts institūts tika zaudēts burtiski vienā vēsturiskajā mirklī. Rietumos vairs neeksistē ideālas nacionālās suverēnās valstis. Tās tika sagrautas burtiski dažos gados. Bez ieročiem. Tikai zombējot un melojot. Jaunajiem iznireļiem tādas valstis nav vajadzīgas. Jaunajiem iznireļiem ir vajadzīga vienīgi policija un specdienesti. Arī mediokrātija, lai publiski aizsargātu spekulatīvi iegūto kapitālu. Tā rezultātā morālā degradācija sākās valsts spēka institūcijās – policijā, specdienestos. Morālo stāju zaudēja prese, TV, interneta žurnālistikas kāda daļa. Arī LR neprata izvairīties no visa tik tikko minētā. Vietējās policijas, specdienestu, mediju degradācija ir ikdienišķa smirdoņa.

Jaunie iznireļi domā īslaicīgi – vienas dienas, bet labākajā gadījumā vienas paaudzes robežās. Tas savukārt ir veicinājis politiski stratēģiskās domas degradāciju - nespēju un nevēlēšanos plānot nākotni. Rietumu civilizācijas politiski stratēģiskās domas degradācija griezīgi atspoguļojās no kritiskā 2008.gada un migrācijas politikā.

Globālajā sociālajā analītikā pašlaik smeldzīgi debatē par politiski stratēģiskās domas degradāciju. Politiķu jaunā paaudze nemaz nesaprot, kas ir stratēģiskā politiskā projektēšana un  stratēģiskā politiskā atbildība. Bez pārspīlējuma var teikt, ka Rietumu civilizācija ir palikusi bez konstruktīvas stratēģiskās vadības. Lieki atgādināt par latviešu stratēģisko neauglību.

Par zināmu atskaites punktu var uzskatīt 1968.gadu, kad Rietumus pārņēma studentu un strādnieku nemieri, pieprasot jaunu dzīves kārtību. Konsekventā zinātniskajā terminoloģijā izsakoties, 1968.gada notikumi kļuva Rietumu civilizācijas transformācijas paradigmatiskais faktors.

Pēc 1968.gada Rietumu civilizācijas garīgajā dzīvē parādījās jauni koncepti: neoliberālisms, postindustriālisms, postmodernisms, informācijas sabiedrība, patērēšanas sabiedrība, „Vašingtonas konsenss”, mondiālisms, netokrātija. Sākās reāla darbība, fiksējot planētas globālās problēmas. Sākās centieni ierobežot dzimstību, rūpniecību pārcelt uz Dienvidāziju. Tolaik sākās vidusšķiras un proletariāta izšķīšana. Strauji attīstījās informācijas tehnoloģijas un cilvēka apziņas vadīšanas tehnoloģijas. Jaunu vērienu ieguva feminisms, genderisms, tradicionālās ģimenes sašķobīšana, izglītības masovizācija.

70.gados tika radīta visu procesu planetāri centralizēta vadība: Trīspusējā komisija, Starptautiskais ekonomikas forums Davosā, Vispasaules tirdzniecības organizācija. Attiecīgo tematiku ieguva agrāk dibinātais Bilderbergas klubs un Romas klubs. Mondiālisms (pasaules valdības projekts) ieguva konkrētu statusu un konkrētas funkcijas.

Planetāri centralizētā vadība galvenokārt strādāja aiz slēgtām durvīm, rūpīgi slēpjot savas darbības galvenos mērķus. Bija vairāki mērķi: planētas iedzīvotāju skaita samazināšana, patērēšanas ekonomikas ieviešana, zemāko slāņu narkotizācija, postcilvēku ģenēze ar politkorektuma, seksuālās brīvības, uzskatu plurālisma, izklaides industrijas palīdzību.

Minētie mērķi izkristalizējās, sastopoties ar zināmu dilemmu. Vajadzēja izlemt, vai savās mājās attīstīt rūpniecību, palielināt proletariāta apjomu un veicināt jaunas elites rašanos jeb likvidēt rūpniecību, paplašināt pakalpojumu ekonomiku, ieviešot informācijas tehnoloģijas ar nelielu apkalpojošo personālu – jauna tipa cilvēkiem (Homo virtualis), primitivizēt masu izglītību, lai „vecajai” elitei nebūtu konkurentu, bremzēt sabiedrības intelektuālo attīstību ar masu informācijas līdzekļu seklo saturu, realizēt īpaši slēptu antizinātniskuma un antitehnokrātiskuma politiku.

Planetāri centralizētā vadība izvēlējās to, kas visvairāk saskanēja ar Rietumu civilizācijas vēsturiskajām perspektīvām - izmiršanu un novecošanu. Bet pats galvenais – saskanēja ar Rietumu civilizācijas ētosu: morāles ideālu, principu, normu kopumu, kas nosaka gan visas sabiedrības tikumisko pārliecību, gan atsevišķu indivīdu tikumisko pārliecību.

Planetāri centralizētā vadība rīkojās objektīvi. Tā necentās voluntāri uzspiest to, kas patiesībā Rietumu ļaudīm nemaz nebija pa spēkam. Teiksim, Rietumos attīstīt rūpniecību un palielināt proletariāta apjomu faktiski varēja tikai ar „krāsaino” rasu migrantu palīdzību. „Balto” demogrāfija spēja pavilkt vienīgi pakalpojumu ekonomiku ar nelielu apkalpojošo personālu. Izmirstošie un novecojošie „baltie” cilvēki 90.gados jau vairs netiecās pēc zinātniski tehniskā progresa, labas izglītības, īstas mākslas. „Baltie” pārstāja domāt par rītdienu.

Par garīgo noslīdējumu skaudri liecina bēdīgā aina zinātnē. Rietumos sociālās un humanitārās zinātnes kļuva pasīvas un aklas 80.gados. Ķīmijas attīstības kulminācija bija 40.-50.gados. Bioķīmijas ziedu laiki bija 60.gados. Organiskajā ķīmijā 90.gados vispār iestājās klusums.

Toties aktivizējās tās sfēras, kuras tieši kalpo Rietumu masu sabiedrības nepatīkamajam ētosam. Tā, piemēram, „Narkotiskās politikas globālā komisija” (GCDP) aizvadītajos gados pasaules valstu valdībām pačukstēja lēnītiņām dekriminalizēt vieglās narkotikas un dekriminalizēt jeb kura veida un jeb kura apjoma narkotiku glabāšanu. Minētā terminoloģija („dekriminalizēt”) nozīmē – nesodīti atļaut. Vieglo narkotiku lietošana, kā arī jeb kura veida un jeb kura apjoma narkotiku glabāšana neesot krimināli jāsoda.

Personālais kompjūters cilvēkiem ir no 1969.gada. Mobilā telofona vēsture sākās vēl agrāk - 1947.gadā. Turpmākā informācijas tehnoloģiju vētrainā attīstība ir vispārzināms fakts. Vienīgi vispārzināms fakts nav šo tehnoloģiju izraisītās antropoloģiskās problēmas – ietekme uz cilvēka apziņu, ietekme uz cilvēka ģenētisko evolūciju, ietekme uz postcilvēku ģenēzi.

Šī ietekme ir grandioza. Pirmkārt un galvenokārt par to liecina informācijas tehnoloģiju (īpaši sociālo tīklu un mobilo telefonu) bezjēdzīgi lēkmjveidīgā patērēšana. Informācijas tehnoloģiju patērēšana jau pašā sākumā ievirzījās tajā bezjēdzīgi lēkmjveidīgajā gultnē, kādā XX gs. ievirzījās dažādu preču bezjēdzīgi lēkmjveidīgā patērēšana vispār. Nepārprotami eksistē informācijas tehnoloģiju psihiskā atkarība. Bet tas, saprotams, liecina par psihisko neveselību tāpat kā par to liecina citas atkarības (alkohola, narkotiku, azartspēļu).

Pētījumus šajā jomā veic. Taču nebūt visus rezultātus rāda sabiedrībai. Jūtams, ka no mums slēpj pašu svarīgāko par informācijas tehnoloģiju spēju pārveidot cilvēka apziņu. Jūtams, ka šī spēja pārveidot cilvēka apziņu kādam ir politiski un ideoloģiski ļoti izdevīga. Vismaz šīs spējas rezultāts nav pretrunā ar Rietumu masu cilvēku šodienas ētosu – izmirstošo un novecojošo radījumu morālo garu. Tas ir gars, kuram nemaz vairs neinteresē civilizācijas entropija, sociālie un politiskie jautājumi, tautas un valsts nākotne, Lielā Bandas un citu bandu deģenerātu marasms. Šim garam interesē vienīgi onanēt ar mobilo telefonu un piečivināt sociālos tīklus. „Mobīlais onānisms” jeb „telefononānisms” un „tviterčivināšana” ir kļuvusi masu cilvēku eksistenciālā pamatjēga.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...