Civilizētā sabiedrībā dzīvot uz bērnu rēķina ir amorāli: sabiedrība apzināti tiek maldināta par pašreizējo mežu stāvokli

Demokrātiskā un tiesiskā valstī, kur arī pati valsts atsevišķās nozarēs nodarbojas ar uzņēmējdarbību, svarīgs priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai ir godīga un uz vienādiem konkurences noteikumiem balstīta darbība.

Šī un varbūt kādu citu nezināmu iemeslu dēļ tika izveidota valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži (LVM), kas savulaik deklarēja saukli – Meža dienests nedrīkst pats sagatavot un pārdot cirsmas, tādējādi pārņemot virkni šīs institūcijas pienākumus. Diemžēl, radot LVM, situācija ir kļuvusi vēl sliktāka – ir radīts ļoti vāji kontrolēts uzņēmums, kas pats sagatavo, pats cērt un pats nodarbojas ar sortimentu tirdzniecību. Piedevām LVM darbību neviens neuzrauga un neizvērtē, – ar iekšējo auditu nodarbojas pati akciju sabiedrība, sakot: "Pats daru, pats kontrolēju." LVM uzraudzība ir ļoti būtiska, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt, lai valsts gūtu pēc iespējas lielāku labumu no akciju sabiedrības darbības. Tomēr pašlaik visā valsts teritorijā cirsmu fonds tiek sagatavots ar iztrūkumu, tādējādi tiek apkrāpti gan meža nozarē darbojošies uzņēmumi, gan pati valsts. Ja valsts ir nolēmusi saglabāt daļu meža resursu savās rokās, par tās pienākumu kļūst resursu likumīgas izmantošanas uzraudzība un nodokļu iekasēšana, nevis nodarbošanās ar saimniecisko darbību, kas ir uzskatāma par tirgus kropļošanu. Latvijā pašlaik daudzās nozarēs notiek privatizācija, savukārt valsts mežos ir vērojama monopolizācija, kas tiek īstenota ar Zemkopības ministrijas lēmumu. Monopolizācijas un apaļkoku piegāžu modeļa pamatojums – LVM iespējamais peļņas pieaugums. Tās ir pilnīgas muļķības, jo no visiem meža izstrādātājiem iekasētie nodokļi daudzkārt pārsniedz LVM fiksētos maksājumus, turklāt LVM izveidojoties par monopolu un attīstot šo modeli, daudzi privātie mežizstrādes uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Vēl jo vairāk – arī fiksētais maksājums, kā arī citi LVM maksājumi ir mežistrādes uzņēmumu nopelnītā nauda, kuru starpnieks LVM pasniedz kā savas darbības augļus. Interesanti, kur šī nauda paliek? Par nelietderīgu naudas izlietošanu liecina kaut vai fakts, ka LVM regulāri trūkst līdzekļu meža infrastruktūras attīstīšanai. Bet savādi, ka tikai to meža ceļu iekārtošanai, kuri ir paredzēti privāto mežizstrādes uzņēmumu lietošanai. Piemēram, vietās, kur tiek īstenots apaļkoku piegāžu modelis, meža ceļu uzlabošanai un iekārtošanai naudas pārsvarā pietiek. Arī par medību platību nomu iekasētā nauda mistiski pazūd kopējā LVM naudas katlā, un, ja noteikti naudas līdzekļi tomēr nonāk atpakaļ, tad tikai LVM saimniecībās. Citu teritoriju attīstība akciju sabiedrībai nerūp. LVM neizprotamā kārtā vienmēr atrodas privileģētā stāvoklī, – arī par koksni meža resursu izmantošanā iesaistītie uzņēmumi ir spiesti veikt maksājumu uz priekšu, savukārt LVM par to var norēķināties pēc koksnes izstrādes vai arī par to nav jāmaksā vispār. Tas ir kuriozs, kas nekur citur nav sastopams. Šo un vēl citu nesakārtoto lietu rezultātā valsts budžetam aiziet garām lielas naudas summas, bet, ko lai dara – arī starpniekam ir jādzīvo, vai ne?..
Pašreizējais apaļkoku piegāžu modelis ir tikai instruments LVM savtīgo interešu īstenošanai. Šo interešu vārdā tad arī tiks likvidētas 5000 darbavietas, kavēta meža infrastruktūras attīstība un radīts kārtējais Latvenergo vai Latvijas kuģniecība. Jautājums – kas aiz tā slēpjas? Varbūt ir jābeidz spēlēt paslēpes un izlikties, ka viss ir kārtībā, un ir pienācis laiks izvilkt uz skatuves pelēkos kardinālus, kuri visas šīs nekrietnības virza politiskā līmenī, cerēdami valsts vārdā iegūt nozari savā īpašumā vai pārpārdot kādam kaimiņzemēs!

Atbildēt

Koruptīvie darījumi tiek noslēpti aiz komercdarījumiem (J.Bordāns)

Atbildēt