COP21 Parīzē – domstarpības darba grupās un vardarbīga zaļo protestu apspiešana
Pēteris Apinis, Pasaules Ārstu savienības delegāts COP2105.12.2015.
Komentāri (7)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ahem
07.12.2015. 10:50»
Eduards Lunis
--Paldies, Apiņa kungs!Man seviškī palika saprotamāki ELEKTROMOBĪĻI
Elektromobīļu saražošanai arī ir jāpatērē daudz resursu - tas nekas, ka viņus var darbināt ar atjaunojamu enerģiju. Neloģisms ir tajā, ka patlaban attīstītākās valstis visas rūpnīcas ir pārvākušas uz jaunattīstības valstīm - dažas no tām šīs darbības rezultātā pārveidojas un iziet cauri industriālās attīstības fāzei no agrārām sabiedrībām. Arī mežus izcērt un dedzina ne jau Eiropā, bet Brazīlijā.
Bet ne par to ir stāsts - tas viss ir pārmaiņu ietvaros un neizbēgami, bet kāpēc ir jāpārbauda drošības dienesti pēc terorakta? Mani,vispār fascinē šāda cilvēku stulbuma izpausme...
rīkoties šodien
06.12.2015. 09:27Vienīgais, kas ir nekļūdīgi pieminēts ir tas, ka neko nevajag gaidīt un jārīkojas šodien un tūlīt. Katram cilvēkam ir jāizprot, ka nākotne ir tieši atkarīga no viņa nolūka un rīcības šodien, bet pozitīva nākotne ir iespējama tikai tad, ja rīcība ir saprātīga un atbilstoša kopējam labumam. Nebaidīties un uzņemties atbildību par savu rīcību !
fakts
05.12.2015. 17:42Nu tas Apinis ir tāds ķerts, jo zaļo fašistu melu retoriku vienmēr ņem pa pilnu. Kā tāda kaķu tantiņa.
Eduards Lunis
05.12.2015. 17:19--Paldies, Apiņa kungs!Man seviškī palika saprotamāki ELEKTROMOBĪĻI!?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
