Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažas dienas iepriekš es jau rakstīju par zemo Krievijas naftas cenu, kas ir uz pusi zemāka par to, kas būtu nepieciešama Kremlim, lai dzīvotu un uzvestos tā kā pirms Krimas aneksijas sešus gadus tālā pagātnē. Teikšu uzreiz, ka mani ne visai iepriecina un pārliecina lasītāju atstātie komentāri zem raksta, tāpēc šoreiz turpināšu iesākto tēmu vairāk pievēršoties parasto Krievijas iedzīvotāju sūrajai ikdienas dzīvei, kas solās kļūt arvien drūmāka, ja vien... nenotiks virkne lietu pareizā secībā un pareizā laikā, pretējā gadījumā būs tikai vēl lielākas auzas, varbūt ziepes.

Redziet, 28. novembrī notika Viskrievijas pilsoņu forums, kurā piedalījās visvisādi eksperti, kas sprieda par COVID-19 sekām, kuras visticamāk atstās dziļu rētu Krievijas ekonomikā, un te būs daudz par maz ar Pietiek.com rakstu komentētāju pieminētajiem Kremļa naudas un zelta krājumiem, lai vērstu ekonomiskās lietas par labu.

Lai arī kurš no ekspertiem neuzstātos, visi kā viens norādīja, ka Krievijā ir pienākuši grūti laiki, norādot, ka parasto iedzīvotāju ienākumi strauji krīt un Krievijas reģioni arvien vairāk kļūst atkarīgi no Maskavas dotācijām un subsīdijām, tātad tiek tērēta iekrātā nauda, bet tās nepietikšot.

Kā tika norādīts, tad saskaņā ar oficiālo Krievijas Finanšu ministrijas statistiku 2020. gada laikā Krievijas IKP ir samazinājies par gandrīz 4%. Daži no ekspertiem uzskata, ka šis skaitlis ir daudz par optimistisku, tā vietā minot 4.5 līdz pat 6%.

Pats Kremļa kases turētājs Aleksejs Kudrins piekrita, ka dzīves līmenis Krievijā strauji krītas, jo iedzīvotāju ienākumi 2020. gada otrajā ceturksnī bija samazinājušies par 8%, bet trešajā ceturksnī – vēl par 4%. Rezultāts ir mazliet šokējošs – līdz gada beigām Krievijā nabadzīgo cilvēku skaits palielināsies vairāk nekā par 1 000 000, sasniedzot vismaz 20 500 000 nabagu jeb mazliet vairāk par 14% no visiem Krievijas iedzīvotājiem (apmēram 10 Latvijas).

Un tas viss, zinot, ka Krievija ir bagāta ar visvisādiem derīgajiem izrakteņiem. Turklāt ir jāņem vērā, ka šie skaitļi var būt ievērojami lielāki, jo tā ir Kremļa statistika, ja jūs, protams, saprotat, par ko es runāju. Piemēram, Latvijā uz nabadzības robežas it kā balansē 20 līdz 23% iedzīvotāju, varam paši salīdzināt un izdarīt secinājumus, bet šeit būtu jāņem vērā vēl vesela kaudze faktoru, piemēram, dzīves līmenis, IKP, valsts iekārta, kultūra, mentalitāte, dzīves standarti un prasības, u.tml..

Atgriežoties pie Krievijas, gribu teikt, ka Krievijas ekonomikas eksperti atzīst, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā ir samazinājies Krievijas mazās un vidējās uzņēmējdarbības jomā nodarbināto skaits, - tieši tas pats, kas tagad notiek visā pasaulē, arī Latvijā. Krievijā nodarbināto skaits šajā sektorā ir jau samazinājies vismaz par 10%, un arī šie cilvēki tagad cer uz valsts atbalstu, - bez tiem un visiem pārējiem „trūkumcietējiem” arī Čečenijā, Dagestānā, Dienvidosetijā, Krimā, Donbasā, Sīrijā, Abhāzija un tamlīdzīgos Kremļa reģionos-vampīros, kas tiek uzturēti uz Krievijas reģionu-donoru rēķina. Dienām ejot, reģionu-donoru iedzīvotāji un to vadītāji arvien vairāk un vairāk sāk izteikt savas pretenzijas.

Piemēram, Udmurtijas republika, kas ir viens no daudzajiem Krievijas Federācijas subjektiem-donoriem, turklāt tas ir viens no dabas resursiem bagātākajiem Krievijas reģioniem, gandrīz 80% no saviem ienākumiem (iekasētajiem nodokļiem) pa taisno ieskaita Kremļa budžetā. Udmurtijas republika pati par saviem iedzīvotājiem varētu mierīgi parūpēties, ja vien gandrīz viss nebūtu jāatdod Maskavai.

Lai kā arī tur nebūtu, foruma dalībnieki un Krievijas Finanšu ministrijas pārstāvji uzskata, ka Krievijai nemaz tik ātri un viegli nebūs atgūties no COVID-19 pandēmijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens nezina, kad un vai vispār tā liksies mierā.

Sakarā ar to, ka Kremlis kopš 2008. gada atklāti taisa ģeopolitiskas ziepes, Krievija šodien vairs reti kuram ir interesanta kā ekonomiskās sadarbības partneris, kamēr pie tās vadības grožiem ir Putina režīms. Krievija principā ir ekonomiski izolēta, un tas arī apgrūtinās Krievijas ekonomikas atveseļošanu, kas arī nebūtu loģiski, jo spēkā pret Kremli ir virkne ekonomisko sankciju. Tā kā Kremlim nāksies vien līst no ekonomiskās bedres laukā paša spēkiem. Vai izdosies, tad jau redzēs, bet es lielas cerības neloloju.

Foruma laikā izskanēja viedoklis, ka šobrīd, proti, COVID-19 pandēmijas laikā, var ļoti labi redzēt, kas sagaida valsts naftas ieguves nozari pēc 2028. gada, kad tiek paredzēts minimāls pieprasījums pēc naftas pasaules tirgos.

Foruma dalībnieki pārmeta Krievijas valdībai par tās darba neefektivitāti un tuvredzību, kā arī par to, ka tā ne vienmēr ir palīdzējusi tiem, kam vajadzētu. Pat Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins piekrita, ka Krievijas ekonomiku varētu glābt investīcijas izglītības nozarei. Tagad viņš pēkšņi ir satraucies par to, ka Kremlis pašlaik piešķirtos 4% no IKP izglītībai grib samazināt līdz 3.8%, laikā kad to vajadzētu celt vismaz par 1%. Foruma dalībnieki uzskata, ka šajā laikā izglītības un veselības nozarēm vajadzētu pievērst maksimālu uzmanību.

Piemēram, arī manis iepriekš pieminētās Udmurtijas republikas gubernators Aleksandrs Brečalovs norādīja, ka izglītībai ir jākļūst par Krievijas ekonomikas seju, bet uzņēmējdarbībai – par tās pamatu. Viņš uzskata, ka tikai tā ir iespējams sakārtot lietas Krievijā.

Savukārt Maskavas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Aleksandrs Auzāns (Александр Аузан) uzsvēra, ka COVID-19 pandēmija ir pasliktinājusi ne tikai Krievijas iedzīvotāju labklājību, bet arī paša Kremļa finansiālās iespējas. Viņš norādīja, ka pašlaik mēs visi pārdzīvojam ne tik daudz kā ekonomisko krīzi, cik vispārēju civilizācijas krīzi.

Auzāns paskaidroja, ka ir tikai divi veidi, kā Kremlis varētu atrisināt šo krīzi. Viena no iespējām ir padarīt Krieviju atkal par totalitāru valsti, kurā režīms nosaka pilnīgi visu, piemēram, kļūstot par kaut ko līdzīgu Ķīnai, tikai daudz briesmīgāku. Bet ir arī otrs veids, daudz demokrātiskāks, Krievijai kļūstot kaut ko līdzīgu Vācijai, Zviedrijai un Somijai, kurās ļaudis dzīvo pēc brīvības un godīguma principa. K

uru ceļu ies Putina režīms? Atbildi uz šo jautājumu deva pats Auzāns, norādot, ka 2020. gadā vairums Krievijas pilsoņu minēja, ka to vērtību skalā pirmajā vietā atrodas valsts „efektivitāte”, proti, lielvaras statuss, bet godīgums un brīvība attiecīgi atrodas otrajā un trešajā vietā, kaut gan trīs gadus iepriekš viss bija otrādi.

Tāpēc cerēt, ka Krievijas tauta pati lems savu likteni, pagaidām ir diezgan naivi, atliek vien gaidīt, kad ekonomiskās sankcijas tandēmā ar COVID-19 piebeigs Putina režīmu.

P.S. Pagaidām atliek vien noņemt cepuri krievu tautas izturības priekšā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...