Covid-19: Rīgas Centrālcietuma vadība demonstrē jau atklāti noziedzīgu nolaidību
Pietiek lasītājs21.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašsaziņas līdzekļos nesen izskanēja informācija: "Pēc atkārtotas Covid-19 testu veikšanas, 11. decembrī Rīgas centrālcietumā kopumā ir 49 inficēto ieslodzīto un 15 nodarbināto.” Jāsecina, ka slēpt informāciju un melot ir valsts pārvaldē strādājošo ikdiena (rutīna). Nešaubīgi ir jārada vismaz iluzora un maldinoša situācijas kontroles šķietamība. Tomēr reālā situācija nav pat tuvu tai, kādu to pasniedz Ieslodzījuma vietu pārvalde (iespējams, arī pārvalde tiek maldināta).
Sākotnēji rodas jautājumi - kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai attiecībā uz cietuma darbiniekiem vispār ir ieviesti? Kā to ievērošana tiek kontrolēta? Kā ir bijis iespējams, esot ieslodzītajam (un ievērojot uz ieslodzītajiem attiecināmos satikšanās u.c. ierobežojumus) saslimt ar Covid - 19, turklāt atkārtoti?
Lūk no reāli pastāvošās situācijas izrietošas iespējamās atbildes.
Ieslodzījuma vietās (konkrēti Rīgas Centrālcietumā) joprojām vairākas amatpersonas un citi darbinieki klaji ignorē prasību lietot sejas masku un ievērot citus epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Līdz ar to nav brīnums, ka Rīgas Centrālcietumā ieslodzītie saslimst atkārtoti (piemēram, tādi bija starp virtuvē strādājošajiem - ieslodzītie, kuri dalīja ēdienu). Turpretī Jelgavas cietumā, kurā tika konstatēti pirmie saslimušie, ir veiksmīgi spējuši ierobežot Covid - 19 izplatību.
Turklāt Rīgas Centrālcietumā ieslodzītie - kontaktpersonas tiek izvietoti vairākos stāvos katrā no cietuma korpusiem (vietu trūkuma dēļ slimie/potenciāli slimie ieslodzītie tiek atstāti stāvā kopā ar veselajiem ieslodzītajiem), kuros strādājošajām amatpersonām netiek nodrošināts nekas vairāk par sejas masku, t.i. ne sejas ekrāni, ne cimdi. Līdz ar to Covid - 19 izplatība tiek tieši veicināta, nevis ierobežota. Ieslodzītie maskas saņēma tikai 2020. gada 18. decembrī.
Ieslodzītie tiek pārvietoti no vienas kameras uz citu, nepārliecinoties, vai šie ieslodzītie ir veseli. Piemēram, 2020. gada 7. decembrī tika veikta atkārtota testēšana Rīgas Centrālcietumā, tomēr, nesagaidot testēšanas rezultātus, tajā pašā dienā 3 ieslodzītie no cietuma 3. korpusa 346. kameras tika pārvietoti uz 3. korpusa 345. kameru, kur atradās 4 ieslodzītie.
Rezultātā visi 7 ieslodzītie ir saslimuši ar Covid - 19, viens no šiem ieslodzītajiem Erlands S.(dzimis
Pēc vairāku dienu vēršanās pie ārsta ieslodzītajam Erlandam S. tika veikts Covid - 19 tests (tests veikts 17.12.2020 no rīta), un tikai nākamās dienas (18.12.2020) pēcpusdienā šis ieslodzītais tika izolēts no pārējiem. Faktiski, apzinoties, ka ieslodzītie var būt slimi ar Covid – 19, tika nogaidīts kamēr saslimst visi 7 ieslodzītie, iespējams, inficējot vēl kādu ārpus kameras.
Bez ievērības nevar atstāt to, ka visi 7 ieslodzītie lūdza veikt Covid - 19 testu, konstatējot simptomus, tomēr tests tika veikts tikai norādītajam ieslodzītajam (un tikai pēc vairākām dienām), t.i. pēc Covid - 19 konstatēšanas pārējie minētās kameras ieslodzītie netika testēti. Vēl vairāk, šos ieslodzītos nav apmeklējis ārsts, lai pārbaudītu pašsajūtu/veselības stāvokli pēc Covid - 19 konstatēšanas norādītajam ieslodzītajam. Kā rezultātā šie ieslodzītie jau vairākas dienas ir pieteikuši badastreiku, un citi ieslodzītie ir izteikuši gatavību pieteikt masveida badastreiku.
Ieslodzītie ir lūguši paziņot 07.12.2020 veiktā testa rezultātus. Cietuma medicīniskais personāls ir norādījis, ka testa rezultātus drīkst paziņot tikai (!) ar cietuma administrācijas atļauju. Ieslodzītais Erlands S. uzreiz pēc veiktās testēšanas (17.12.2020) rakstiski vērsās pie cietuma administrācijas ar lūgumu paziņot 17.12.2020 veiktā testa rezultātus. Uz ko nākamajā dienā tika izsaukts pie ārsta, kurš izsniedza testa rezultātus (!), tomēr nevis par lūgto datumu t.i. aktuālo rezultātu, bet gan mēnesi vecu testa rezultātu par 16.11.2020 veikto testu. Acīmredzot ārsts nebija saņēmis akceptu no cietuma administrācijas izsniegt aktuālā testa rezultātus, līdz ar ko izsniedza to, ko drīkstēja.
Liela daļa saslimušo ieslodzīto ir tie, kuri strādā un atrodas ciešā saskarsmē ar cietuma darbiniekiem, piemēram, cietuma virtuvē un cietuma veikalā. Cietuma administrācija, sākot saprast infekcijas izplatības patiesos mērogus, ir mēģinājusi "pierunāt" vairākus desmitus ieslodzīto stāties "izkritušo" nodarbināto vietā. Tiesa gan, "piedāvājums" strādāt ticis uzsākts ar vārdiem: "Tu taču gribi ātrāk tikt ārā..."
Šie vārdi pilnībā atspoguļo cietumā pastāvošo soda progresīvas izpildes politiku. Ātrāk var tikt ārā nevis kaut kādu tur likumu normu nosacījumu izpildes gadījumā, bet gan, izpelnoties īpašu labvēlību cietuma administrācijas acīs, t.i. "dari, ko gribam mēs, un tad varbūt tiksi mājās atbilstoši likumā noteiktajam".
Lūdzu steidzami pievērst uzmanību norādītajiem apstākļiem un iesaistīties to risināšanā. Bez šaubām, nav pamata domāt, ka kāda no atbildīgajām amatpersonām reāli arī būs tik atbildīga un drosmīga, lai vismaz paskaidrotu, kas reāli notiek šajā ieslodzījuma vietā.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.