Covid-19: Rīgas Centrālcietuma vadība demonstrē jau atklāti noziedzīgu nolaidību
Pietiek lasītājs21.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašsaziņas līdzekļos nesen izskanēja informācija: "Pēc atkārtotas Covid-19 testu veikšanas, 11. decembrī Rīgas centrālcietumā kopumā ir 49 inficēto ieslodzīto un 15 nodarbināto.” Jāsecina, ka slēpt informāciju un melot ir valsts pārvaldē strādājošo ikdiena (rutīna). Nešaubīgi ir jārada vismaz iluzora un maldinoša situācijas kontroles šķietamība. Tomēr reālā situācija nav pat tuvu tai, kādu to pasniedz Ieslodzījuma vietu pārvalde (iespējams, arī pārvalde tiek maldināta).
Sākotnēji rodas jautājumi - kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai attiecībā uz cietuma darbiniekiem vispār ir ieviesti? Kā to ievērošana tiek kontrolēta? Kā ir bijis iespējams, esot ieslodzītajam (un ievērojot uz ieslodzītajiem attiecināmos satikšanās u.c. ierobežojumus) saslimt ar Covid - 19, turklāt atkārtoti?
Lūk no reāli pastāvošās situācijas izrietošas iespējamās atbildes.
Ieslodzījuma vietās (konkrēti Rīgas Centrālcietumā) joprojām vairākas amatpersonas un citi darbinieki klaji ignorē prasību lietot sejas masku un ievērot citus epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Līdz ar to nav brīnums, ka Rīgas Centrālcietumā ieslodzītie saslimst atkārtoti (piemēram, tādi bija starp virtuvē strādājošajiem - ieslodzītie, kuri dalīja ēdienu). Turpretī Jelgavas cietumā, kurā tika konstatēti pirmie saslimušie, ir veiksmīgi spējuši ierobežot Covid - 19 izplatību.
Turklāt Rīgas Centrālcietumā ieslodzītie - kontaktpersonas tiek izvietoti vairākos stāvos katrā no cietuma korpusiem (vietu trūkuma dēļ slimie/potenciāli slimie ieslodzītie tiek atstāti stāvā kopā ar veselajiem ieslodzītajiem), kuros strādājošajām amatpersonām netiek nodrošināts nekas vairāk par sejas masku, t.i. ne sejas ekrāni, ne cimdi. Līdz ar to Covid - 19 izplatība tiek tieši veicināta, nevis ierobežota. Ieslodzītie maskas saņēma tikai 2020. gada 18. decembrī.
Ieslodzītie tiek pārvietoti no vienas kameras uz citu, nepārliecinoties, vai šie ieslodzītie ir veseli. Piemēram, 2020. gada 7. decembrī tika veikta atkārtota testēšana Rīgas Centrālcietumā, tomēr, nesagaidot testēšanas rezultātus, tajā pašā dienā 3 ieslodzītie no cietuma 3. korpusa 346. kameras tika pārvietoti uz 3. korpusa 345. kameru, kur atradās 4 ieslodzītie.
Rezultātā visi 7 ieslodzītie ir saslimuši ar Covid - 19, viens no šiem ieslodzītajiem Erlands S.(dzimis
Pēc vairāku dienu vēršanās pie ārsta ieslodzītajam Erlandam S. tika veikts Covid - 19 tests (tests veikts 17.12.2020 no rīta), un tikai nākamās dienas (18.12.2020) pēcpusdienā šis ieslodzītais tika izolēts no pārējiem. Faktiski, apzinoties, ka ieslodzītie var būt slimi ar Covid – 19, tika nogaidīts kamēr saslimst visi 7 ieslodzītie, iespējams, inficējot vēl kādu ārpus kameras.
Bez ievērības nevar atstāt to, ka visi 7 ieslodzītie lūdza veikt Covid - 19 testu, konstatējot simptomus, tomēr tests tika veikts tikai norādītajam ieslodzītajam (un tikai pēc vairākām dienām), t.i. pēc Covid - 19 konstatēšanas pārējie minētās kameras ieslodzītie netika testēti. Vēl vairāk, šos ieslodzītos nav apmeklējis ārsts, lai pārbaudītu pašsajūtu/veselības stāvokli pēc Covid - 19 konstatēšanas norādītajam ieslodzītajam. Kā rezultātā šie ieslodzītie jau vairākas dienas ir pieteikuši badastreiku, un citi ieslodzītie ir izteikuši gatavību pieteikt masveida badastreiku.
Ieslodzītie ir lūguši paziņot 07.12.2020 veiktā testa rezultātus. Cietuma medicīniskais personāls ir norādījis, ka testa rezultātus drīkst paziņot tikai (!) ar cietuma administrācijas atļauju. Ieslodzītais Erlands S. uzreiz pēc veiktās testēšanas (17.12.2020) rakstiski vērsās pie cietuma administrācijas ar lūgumu paziņot 17.12.2020 veiktā testa rezultātus. Uz ko nākamajā dienā tika izsaukts pie ārsta, kurš izsniedza testa rezultātus (!), tomēr nevis par lūgto datumu t.i. aktuālo rezultātu, bet gan mēnesi vecu testa rezultātu par 16.11.2020 veikto testu. Acīmredzot ārsts nebija saņēmis akceptu no cietuma administrācijas izsniegt aktuālā testa rezultātus, līdz ar ko izsniedza to, ko drīkstēja.
Liela daļa saslimušo ieslodzīto ir tie, kuri strādā un atrodas ciešā saskarsmē ar cietuma darbiniekiem, piemēram, cietuma virtuvē un cietuma veikalā. Cietuma administrācija, sākot saprast infekcijas izplatības patiesos mērogus, ir mēģinājusi "pierunāt" vairākus desmitus ieslodzīto stāties "izkritušo" nodarbināto vietā. Tiesa gan, "piedāvājums" strādāt ticis uzsākts ar vārdiem: "Tu taču gribi ātrāk tikt ārā..."
Šie vārdi pilnībā atspoguļo cietumā pastāvošo soda progresīvas izpildes politiku. Ātrāk var tikt ārā nevis kaut kādu tur likumu normu nosacījumu izpildes gadījumā, bet gan, izpelnoties īpašu labvēlību cietuma administrācijas acīs, t.i. "dari, ko gribam mēs, un tad varbūt tiksi mājās atbilstoši likumā noteiktajam".
Lūdzu steidzami pievērst uzmanību norādītajiem apstākļiem un iesaistīties to risināšanā. Bez šaubām, nav pamata domāt, ka kāda no atbildīgajām amatpersonām reāli arī būs tik atbildīga un drosmīga, lai vismaz paskaidrotu, kas reāli notiek šajā ieslodzījuma vietā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.