Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz ar karu Ukrainā, ierobežojumu atcelšanu un epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos interese un ziņu virsraksti par Covid-19 nonākuši otrajā plānā. Tomēr tas nenozīmē, ka Covid 19 ir pārvarēts. Covid-19 sekas vēl arvien izjūt virkne uzņēmēju, kas pieteicās atbalstam, taču, neraugoties uz valdības solījumiem kompensēt dīkstāvi un ierobežojumus, saņēma atbalstu ierobežotā apjomā, novēloti vai pat vispār nesaņēma.

Vēl 2020. gadā valdība pieņēma lēmumu izveidot algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu programmas Covid19 seku mazināšanai uzņēmējdarbības jomā. Kā jau ierasts, sākotnējais valdības piedāvājums ne tuvu nebija perfekts, tāpēc līdz šai dienai šīs atbalsta programmas ir piedzīvojušas grozījumus 10 reizes. Un jāatzīst, ka tie arī nav sasnieguši mērķi, lai gan plaši tika daudzināts, ka nu pat, nu pat kārtējie grozījumi nodrošinās to, ka tiks paplašināts atbalsta saņēmēju loks.

Te jāpiekrīt atsevišķu Latvijas nozaru asociāciju paustajam, ka tas viss ir bijis par vēlu, haotiski, nepārdomāti - bez jebkādas stratēģijas. Protams, šī bija nepieredzēta mēroga situācija, neviens tam nebija sagatavots. Tomēr, lai nešķistu, ka šī ir kārtējā valdības un VID kritika tikai kritikas dēl, lūk, tikai daži piemēri, kad nav saņemts atbalsts. Ne tikai nav saņemts, bet pāraudzis tiesvedībās pret valsti, kas uzņēmumiem pēc pandēmijas situācijā mazākais, kas nepieciešams.

Investīcijas netiek novērtētas

Stāsts ir par kādu restorāna īpašnieku Vecrīgā, kas tur saimnieko jau 20 gadus. Sākoties pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, uzņēmējs nolēma, ka šis laiks ir jāizmanto, lai izremontētu un uzlabotu restorānu. Attiecīgi restorāns tika aizvērts, un tika investēti nozīmīgi līdzekļi.

Līdz ar atbalsta programmas atvēršanu uzņēmējs spārnots devās saņemt solīto atbalstu, taču, kā saka, čiks no solītā atbalsta. Kā iemeslu atbalsta nepiešķiršanai VID minēja faktu, ka ierobežojumu laikā uzņēmējs nav strādājis, attiecīgi nav fiksējams apgrozījuma kritums pret iepriekšējo periodu un atbalsts nepienākas. Turklāt netiek ņemts vērā arī fakts, ka šis uzņēmējs daudzu gadu gaitā ir veicis nodokļu maksājumus valsts budžetā, ko VID šajā gadījumā ignorē…

Atbalstu piešķir, bet tad.. atņem

Šajā gadījumā stāsts ir vēl pat, iespējams skumjāks. Uzņēmējs, kuru skāra ierobežojumi, pieteicās valsts solītajam atbalstam. VID iesniegumu izskatīja un arī akceptēja. Uzņēmējs pat saņēma atbalsta līdzekļus. Tik tālu viss būtu labi.

Taču pēc pāris mēnešiem VID pārskatīja piešķirto atbalstu uzņēmējam un secināja, ka tas ir piešķirts neatbilstoši. Proti, uzņēmējs nav iekļāvies to uzņēmēju vidū, kam pienāktos valsts atbalsts, un, protams, VID uzņēmējam lika atmaksāt piešķirto atbalstu. Kāds ir sausais atlikums?

Manuprāt, situācija ir vēl sliktāka nekā pirms atbalsta piešķiršanas, jo nauda jau ir iztērēta, bet uzņēmējs ir palicis parādā VID. Šādu gadījumu diemžēl ir daudz, kad valsts solītā atbalsta vietā tiek atrasti dažādi iemesli, lai uzņēmēji šo atbalstu nesaņemtu.

Uzņēmējs kā futbola bumba starp Ekonomikas ministriju un VID

Vēršoties pie ekonomikas ministra, kas faktiski bija šo noteikumu izstrādātājs, uzņēmēji saņēma nevis atbalstu, bet atbildi, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē neesot vērtēt, kam pienākas un kam nepienākas atbalsts, lai gan savos noteikumu skaidrojumos, kas oficiāli publicēti, tā ir komentējusi atbalsta grozījumu būtību.

Uz dažādām absurda situācijām norāda gan paši uzņēmēji, gan nozares asociācijas, tomēr nekas netika izdarīts, lai neretos gadījumos atbalsts sasniegtu tos, kam tas pienācās visvairāk.

Uzņēmējs kā potenciālais krāpnieks

Pirmkārt, jāsecina, ka valsts, veidojot atbalsta programmas Covid19 skartajiem uzņēmējiem, vadās pēc pieņēmuma, ka visi centīsies no valsts izkrāpt līdzekļus. Citādi nevar skaidrot daudzos ierobežojumus. VID katru uzņēmēju, kas piesakās atbalstam, uzlūko kā potenciālo krāpnieku un meklē iemeslus, lai kaut ko nepiešķirtu.

Slikts signāls investoriem

Otrkārt, esošā situācija ir ļoti slikts signāls, tajā skaitā investoriem, - neviens negrib investēt uzņēmējdarbībā valstī, kur lēmumos nav konsekvences un prognozējamības, kur nav stabilitātes, kur nodokļu politika nav vērsta uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu bez būtiskām nodokļu reformām, kur nodokļu politika nestimulē saimniecisko darbību caur stabilitāti un prognozējamību uzņēmējdarbības vidē.

Lēmumu pieņemšana - politisko ambīciju apmierināšana

Treškārt, šķiet, ka tiesību akti nevis tikuši radīti, lai kalpotu uzņēmēju, kas ir visas valsts asinsrite, interesēm, bet rodas politiskās tirgošanās rezultātā un atgādina atkritumus.

To pieņemšanas pamatā ir kaut kāda taktika un emocijas, kas padara pieņēmējus nevīžīgus. Rezultāts ir briesmīgs - atbalsts atgādina govi, kas piena dod maz un to pašu negribīgi.

Cik aktuāls valdības retorikā bija atbalsta jautājums uzņēmumiem pirms 24. februāra, tik tagad šis jautājums, šķiet, ir aizgājis nebūtībā. It kā Covid19 sekmīgi būtu pārvarēts, uzņēmējiem atbalsts sniegts un dzīvojam tālāk. Taču tā nav, jo problēma ar valsts solīto atbalstu daudziem uzņēmumiem vēl paliek - šis ir neatrisinātais jautājums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...