Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz ar karu Ukrainā, ierobežojumu atcelšanu un epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos interese un ziņu virsraksti par Covid-19 nonākuši otrajā plānā. Tomēr tas nenozīmē, ka Covid 19 ir pārvarēts. Covid-19 sekas vēl arvien izjūt virkne uzņēmēju, kas pieteicās atbalstam, taču, neraugoties uz valdības solījumiem kompensēt dīkstāvi un ierobežojumus, saņēma atbalstu ierobežotā apjomā, novēloti vai pat vispār nesaņēma.

Vēl 2020. gadā valdība pieņēma lēmumu izveidot algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu programmas Covid19 seku mazināšanai uzņēmējdarbības jomā. Kā jau ierasts, sākotnējais valdības piedāvājums ne tuvu nebija perfekts, tāpēc līdz šai dienai šīs atbalsta programmas ir piedzīvojušas grozījumus 10 reizes. Un jāatzīst, ka tie arī nav sasnieguši mērķi, lai gan plaši tika daudzināts, ka nu pat, nu pat kārtējie grozījumi nodrošinās to, ka tiks paplašināts atbalsta saņēmēju loks.

Te jāpiekrīt atsevišķu Latvijas nozaru asociāciju paustajam, ka tas viss ir bijis par vēlu, haotiski, nepārdomāti - bez jebkādas stratēģijas. Protams, šī bija nepieredzēta mēroga situācija, neviens tam nebija sagatavots. Tomēr, lai nešķistu, ka šī ir kārtējā valdības un VID kritika tikai kritikas dēl, lūk, tikai daži piemēri, kad nav saņemts atbalsts. Ne tikai nav saņemts, bet pāraudzis tiesvedībās pret valsti, kas uzņēmumiem pēc pandēmijas situācijā mazākais, kas nepieciešams.

Investīcijas netiek novērtētas

Stāsts ir par kādu restorāna īpašnieku Vecrīgā, kas tur saimnieko jau 20 gadus. Sākoties pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, uzņēmējs nolēma, ka šis laiks ir jāizmanto, lai izremontētu un uzlabotu restorānu. Attiecīgi restorāns tika aizvērts, un tika investēti nozīmīgi līdzekļi.

Līdz ar atbalsta programmas atvēršanu uzņēmējs spārnots devās saņemt solīto atbalstu, taču, kā saka, čiks no solītā atbalsta. Kā iemeslu atbalsta nepiešķiršanai VID minēja faktu, ka ierobežojumu laikā uzņēmējs nav strādājis, attiecīgi nav fiksējams apgrozījuma kritums pret iepriekšējo periodu un atbalsts nepienākas. Turklāt netiek ņemts vērā arī fakts, ka šis uzņēmējs daudzu gadu gaitā ir veicis nodokļu maksājumus valsts budžetā, ko VID šajā gadījumā ignorē…

Atbalstu piešķir, bet tad.. atņem

Šajā gadījumā stāsts ir vēl pat, iespējams skumjāks. Uzņēmējs, kuru skāra ierobežojumi, pieteicās valsts solītajam atbalstam. VID iesniegumu izskatīja un arī akceptēja. Uzņēmējs pat saņēma atbalsta līdzekļus. Tik tālu viss būtu labi.

Taču pēc pāris mēnešiem VID pārskatīja piešķirto atbalstu uzņēmējam un secināja, ka tas ir piešķirts neatbilstoši. Proti, uzņēmējs nav iekļāvies to uzņēmēju vidū, kam pienāktos valsts atbalsts, un, protams, VID uzņēmējam lika atmaksāt piešķirto atbalstu. Kāds ir sausais atlikums?

Manuprāt, situācija ir vēl sliktāka nekā pirms atbalsta piešķiršanas, jo nauda jau ir iztērēta, bet uzņēmējs ir palicis parādā VID. Šādu gadījumu diemžēl ir daudz, kad valsts solītā atbalsta vietā tiek atrasti dažādi iemesli, lai uzņēmēji šo atbalstu nesaņemtu.

Uzņēmējs kā futbola bumba starp Ekonomikas ministriju un VID

Vēršoties pie ekonomikas ministra, kas faktiski bija šo noteikumu izstrādātājs, uzņēmēji saņēma nevis atbalstu, bet atbildi, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē neesot vērtēt, kam pienākas un kam nepienākas atbalsts, lai gan savos noteikumu skaidrojumos, kas oficiāli publicēti, tā ir komentējusi atbalsta grozījumu būtību.

Uz dažādām absurda situācijām norāda gan paši uzņēmēji, gan nozares asociācijas, tomēr nekas netika izdarīts, lai neretos gadījumos atbalsts sasniegtu tos, kam tas pienācās visvairāk.

Uzņēmējs kā potenciālais krāpnieks

Pirmkārt, jāsecina, ka valsts, veidojot atbalsta programmas Covid19 skartajiem uzņēmējiem, vadās pēc pieņēmuma, ka visi centīsies no valsts izkrāpt līdzekļus. Citādi nevar skaidrot daudzos ierobežojumus. VID katru uzņēmēju, kas piesakās atbalstam, uzlūko kā potenciālo krāpnieku un meklē iemeslus, lai kaut ko nepiešķirtu.

Slikts signāls investoriem

Otrkārt, esošā situācija ir ļoti slikts signāls, tajā skaitā investoriem, - neviens negrib investēt uzņēmējdarbībā valstī, kur lēmumos nav konsekvences un prognozējamības, kur nav stabilitātes, kur nodokļu politika nav vērsta uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu bez būtiskām nodokļu reformām, kur nodokļu politika nestimulē saimniecisko darbību caur stabilitāti un prognozējamību uzņēmējdarbības vidē.

Lēmumu pieņemšana - politisko ambīciju apmierināšana

Treškārt, šķiet, ka tiesību akti nevis tikuši radīti, lai kalpotu uzņēmēju, kas ir visas valsts asinsrite, interesēm, bet rodas politiskās tirgošanās rezultātā un atgādina atkritumus.

To pieņemšanas pamatā ir kaut kāda taktika un emocijas, kas padara pieņēmējus nevīžīgus. Rezultāts ir briesmīgs - atbalsts atgādina govi, kas piena dod maz un to pašu negribīgi.

Cik aktuāls valdības retorikā bija atbalsta jautājums uzņēmumiem pirms 24. februāra, tik tagad šis jautājums, šķiet, ir aizgājis nebūtībā. It kā Covid19 sekmīgi būtu pārvarēts, uzņēmējiem atbalsts sniegts un dzīvojam tālāk. Taču tā nav, jo problēma ar valsts solīto atbalstu daudziem uzņēmumiem vēl paliek - šis ir neatrisinātais jautājums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...