Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar bažām gaidu šodienas (un tuvāko dienu) datus par inficēšanos ar Covid-19. Paredzu saslimušo skaita pieaugumu, pat lēcienu.

Lai labāk izprastu norises Eiropā, kuras daļa esam, aicinu manā Facebook profilā palūkot Medicus Bonus joslu, kur esmu savietojusi, manuprāt, šobrīd svarīgu un nozīmīgu informāciju izpratnes vairošanai. Ja nu negribas lasīt visu, tad rekomendēju vismaz stāstu par dažādām pieejām un attiecīgi rezultātiem veselības uzraudzībā Madridē un Ņujorkā.

Tas ir stāsts par to, kā atšķīrās pieņemtie lēmumu šais pilsētās, par pieļautajām kļūdām, it īpaši saistībā ar ierobežojumu pasākumu pakāpenisku atcelšanu; spriedzi starp ekonomiskiem apsvērumiem un veselību; un par pašreizējo koronavīrusa uzliesmojumu, kas ietriecies Eiropā, realitāti.

Te noteikti ir jānošķir un jādefinē, kas ir „politisks lēmums”. Ir epidemiologu rekomendācijas, un valdībai būtu jāatturas no lēmumiem, kas nav tajos balstīti (jāteic, ka lielākoties Latvijas valdības lēmumi ir bijuši tajās balstīti). Tad kas ir politisks lēmums? Vai 14 dienu pašizolācijas saīsinājums uz 10 ar nosacījumu par testu 8. dienā tāds ir? Sabiedrības veselības speciālisti to sauc par „strīdīgu” un „soli pretī ekonomiskajām interesēm”.

Manuprāt, atbildīgi izpildīts, tas ir pieņemams kompromiss, un politika jau būtībā ir kompromisu māksla. Par politisku vai, pareizāk sakot, politizētu (tātad ietekmētu, un šajā gadījumā – ekonomiski) lēmumu toties droši varēja saukt atlikšanu Igauniju iekļaut t.s. „dzeltenajā” sarakstā. Šī mazā intermēdija ir svarīga, lai varētu savā prātā savietot, vai valsts pārvaldes rīcība ir adekvāta.

Tagad atgriezīsimies pie abu iepriekšminēto metropoļu (galvenokārt Madrides. Un, par to lasot, cenšamies iedomāties Rīgu un Latviju) piemēra. Spānijas epidemiologi baidās, ka Madridē pieņemtie pret-koronovīrusa pasākumi nav balstīti speciālistu rekomendācijās (tie ir politizēti, balstot biznesa struktūras), lai ierobežotu niknu infekciju līmeni - jo īpaši tāpēc, ka bērni ir atgriezušies skolā pēc sešu mēnešu prombūtnes, vēsāks laiks cilvēkus „stumj” telpās, kur slimība izplatās vieglāk, un spāņi joprojām, neraugoties uz smago epidemioloģisko situāciju, daudz kontaktējas un apmeklē bārus un restorānus, kur infekcijas risks ir lielāks.

Madrides valdība saka, ka Covid-19 pacienti šobrīd aizņem aptuveni 40 procentus no valsts slimnīcu gultām reģionā - divreiz vairāk nekā šī mēneša sākumā. Daudzi ārsti saka, ka patiesais līmenis ir daudz augstāks un ka dažas neatliekamās palīdzības nodaļas jau ir faktiski pilnas (varam tikai iedomāties, kā tas ietekmē jebkura pacienta aprūpi vai pat izredzes uz to).

Madridē nav arī izveidota efektīva izsekošanas sistēma, kādu, šķiet, ir izvietojušas tādas valstis kā Vācija (tāda ir arī Latvijā un, vismaz līdz šim rītam mūsu epidemiologi ir godam tikuši galā).

Ņemot vērā bāru un restorānu nozīmi Spānijas ekonomikā - viesmīlība veido 6 procentus no iekšzemes kopprodukta un tūrisms - 12 procentus, lielu daļu no „restartēšanas” politikas veidoja sabiedriskās ēdināšanas vietu un restorānu atvēršana. Madrides viesmīlības asociācija, kas saka, ka šī reģiona nozare šogad ir zaudējusi 40 000 darbavietu, pasludināja, ka ir "ļoti apmierināta".

Šādu pasākumu ietekme joprojām ir apšaubāma. Bez labākiem datiem par to, kas apmeklē bārus un restorānus, - Spānijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, klientiem nav jāaizpilda kontaktinformācija, kas neizbēgami var apgrūtināt izsekošanu. Nesenais ASV Slimību kontroles un profilakses centra veiktais pētījums par veselības aprūpes iestāžu ambulatorajiem pacientiem liecināja, ka inficētie cilvēki ir divreiz biežāk ēduši restorānā.

Atšķirīgi rīkojas Ņujorkas mēra komanda, kas vairāk vai mazāk ir sekojusi datiem, rīkojoties pretēji prezidenta Donalda Trampa tvītos sludinātajam - "atbrīvot" pilsētas ekonomiku un atlaist kritisko laikrakstu redakcijas. Rezultātus var redzēt rakstā, bet, ja nu kādam slinkums skatīties, pačukstēšu, ka Ņujorkai sokas labāk.

Noapaļojot šo Madrides/Nujorkas piemēru, pievienošu antropologa Klāva Sedlenieka sacīto, kurš uzskata, ka tiem, kas grib mazināt ierobežojumus, lai glābtu tūrisma nozari, laba pamācība varētu būt arī Melnkalnes pieredze. Tur tieši ar šo argumentu un pārliecību, ka viss kārtībā, jūnijā atcēla ceļošanas ierobežojumus. Tagad ikdienas saslimstība tuvojas 300, bet tūrisms īpaši „miris”.

Ko es gribu teikt? Domāju, ka šajās dienās arī mūsu īslaicīgā unikalitāte kritīs un mēs iekrāsosimies nosacīti sārtajā „viseiropas” tonī. Ar to tomēr būs jātiek galā. Taču kāds varētu būt nevēlamais scenārijs Latvijai? Saslimšanas gadījumu top tik daudz, ka epidemiologi tos nevar apstrādāt un attiecīgi inficēto skaits nekontrolēti „uzlec” (atgādināšu, ka tieši šī sekmīgā gadījumu apstrāde ir tas, kas notur Latviju "zaļajā zonā", bet tās jaudai ir robežas un mūsu atbildība ir visiem spēkiem palīdzēt epidemiologiem). Tā kā Covid-19 ir ar augstu hospitalizācijas risku, tas „uzkar” un pēcāk sagrauj veselības aprūpes sistēmu... Principā neturpināšu.

Man šķiet svarīgi šobrīd uzmanīt, lai mūsu valdība nepieņem politizētus, bet gan datos balstītus lēmumus (uzmanāmies no jutīgiem, emocijas raisošiem saukļiem, piemēram, „upurē nozari” (skat. augstāk K.Sedlenieka sacīto par reālu nozares „nomiršanu” vispār). Būšu skarba – tieši šobrīd tas būtībā ir jautājums, ko valsts ir gatava izmaksāt labāk – kompensācijas darbu zaudējušajiem vai apbedīšanas un ilgstošus dabnespējas pabalstus. Jo, lai arī ārsti salīdzinoši maz zina par visām iespējamām COVID-19 blakusparādībām un ilgtermiņa problēmu iespējamību, taču arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ikvienam, kurš bijis inficēts, draud sirds bojājumu risks.

Ir skaidrs, ka tuvāko dienu laikā valdībai būs jāpieņem nepopulāri lēmumi.

Ir skaidrs, ka tuvāko mēnešu laikā mums būs jāpiecieš vairāk neērtību, tostarp, visticamāk, jāsāk valkāt masku.

Ir skaidrs, ka ir jāpieslēdz „Apturi Covid” lietotne, tas tāpat kā maskas ir ļoti svarīgi, jo atvieglo darbu epidemiologiem kontaktu izsekošanā.

Visbeidzot – tiešām, tiešam, lūkojam pēc uzticamas informācijas! Mācāmies medijpratību! Īpaši uzmanīgi esam ar influenceru pausto, pat ja tie sensenos laikos ir ieguvuši izglītību medicīnas jomā. Atceramies, ka dezinformācijas dvīņu māsa ir „daļēja patiesība” un faktiem piekabināti puspatiesībās balstīti pašpasludināti apgalvojumi.

Jā, un vēl! Mani mīļie oponenti! Pārstāsim spēkoties garīguma kategorijās un pierādīt, kuram no mums ir dziļāki dziļumi! Nepadariet mani garīgi apdalītu ļaužu tāpēc, ka, Jūsuprāt, es pārspīlēju vīrusa draudus. Tie ir nesalīdzināmi aspekti, un tas, ka savos ierakstos apkopoju dažus būtiskus datus, nekādi nenozīmē, ka esmu pret kultūru, ceļošanu, pasēdēšanu krodziņā.

Pārpublicēts no Facebook

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...