Covid un nāvējošā plaušu ventilācija: vai par to ir ko dzirdējusi Latvijas slimnīcu vadība?
Ieva Nikoleta Dāboliņa19.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Galvenais pamatojums 2020.gada pavasarī, kādēļ visiem jāpaliek mājās un jāslēdz uzņēmumi un skolas, bija bažas par veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un plaušu mehāniskās ventilācijas aparātu trūkums. Pasaules ziņu kanālus pārpludināja ainas ar pārpildītām slimnīcām, zārkiem un satraucoši skaitļi par hospitalizētajiem un mirušajiem katrā valstī. Eiropas valstu kopīgs iepirkums neizdevās ražotāju pārslodzes dēļ, tādēļ Latvijā runāja par elpināšanas iekārtu starptautisku aizņemšanos krīzes gadījumā.
Tajā pašā laikā vairākos prestižos pasaules laikrakstos daudz mazākiem burtiņiem parādījās arī pirmās atziņas par pieļautajām kļūdām slimības ārstēšanā un secinājumi, ka plaušu mehāniskā ventilācija Covid-19 slimniekiem ir bijusi vismaz pārspīlēta. Apvienotajā Karalistē līdz 7. maijam bija miruši 58,8%, savukārt Ņujorkā, Nortvelas veselības kompleksā pat 88% no 320 Covid-19 pacientiem, kuri bija pieslēgti plaušu mehāniskajai ventilācijai.
Ir pagājis vairāk nekā gads kopš šīm pirmajām publikācijām, taču Latvijas sabiedriskajos medijos nav manīta diskusija par to, kas kopš 2020.gada pavasara notika un joprojām notiek ar intubētejiem Covid-19 slimniekiem.
Vai var ticēt Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) komunikācijas speciālistam, kurš apgalvo, ka “mūsu ārsti izmanto visas jaunākās atziņas un labāko ārzemju pieredzi”, vienlaicīgi ne ar zilbi neatbildot uz žurnālista lūgumu sniegt statistiku par intubēto pacientu skaitu un mirstību?
Izņemot bijušo RAKUS feldšeri Marinu Kornatovsku un viņas panikā izteikto “slimieki mirst no ārstēšanas, nevis no Covid” sociālajos tīklos 2020.gada 2.decembrī, neviens trauksmi nav cēlis. Latvijas ārstu izteikumos ir redzama tikai konstatācija - intubētie slimnieki mirst. Taču iekārtu trūkums publiskajās diskusijās joprojām ir svarīgs arguments uzņēmumu un skolu slēgšanai un citiem sabiedrības veselības glābšanas pasākumiem.
Ventilatoru lietošana bija kļūda vairumā gadījumu
Jau 2020.gada 17.aprīlī rakstā “Ventilatori tiek pārmērīgi izmantoti Covid-19 pacientiem” CBC News Kanādā atsaucās uz itāļu intensīvās terapijas granda Lučiano Gattinoni un līdzstrādnieku publikāciju “Mehāniskā ventilācija - jo mazāk jo labāk” profesionālajā žurnālā Intensive Care Medicine 2020.gada 11.martā.
"Standarta ārstēšanu nevar piemērot nestandarta slimībai," atzina Vācijas Getingenes Medicīnas universitātes anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas profesors. Astoņdesmito gadu sākumā Gattinoni tika skaļi izsmiets, bet vēlāk iemantoja pasaules slavu ar savu slimnieku pozicionēšanas metodi “prone positioning” - pēc kuras, lai uzlabotu skābekļa apmaiņu plaušās, pacienti tika novietoti uz vēdera.
Rakstā Lučiano Gattinoni un kolēģi secina, ka Covid-19 būtiski atšķiras no parastā akūtā elpošanas traucējuma sindroma (angl. Acute Respiratory Distress Syndrome - ARDS) un ierastā augsta spiediena ventilatoru lietošana viņiem var kaitēt. Itālijas Turīnas Mauričiano slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts Marko Garrone apliecina, ka Lučiano Gattinoni raksts maina “spēles noteikumus” un skaidri parāda to, ko viņš un viņa kolēģi pieredzējuši neatliekamās palīdzības dienestā kopš februāra beigām, kad uzliesmoja Covid pandēmija Itālijas ziemeļos.
Laimīgie hipoksēmiķi*
Sekojošā publikācija ASV Wall Street Journal 2020.gada 11.maijā “Daži ārsti atsakās izmantot mehāniskos plaušu ventilatorus Covid-19 ārstēšanai” skaidroja Covid-19 paradoksu: liels skaits pacientu ierodas slimnīcās ar tik zemu skābekļa līmeni asinīs, ka viņiem vajadzētu būt bez samaņas vai uz iekšējo orgānu sabrukšanas robežas, bet tā vietā viņi ir žirgti, runātīgi un nebūt necīnās pēc elpas.
Ārsti šos pacientus nodēvējuši par “laimīgajiem hipoksēmiķiem”, jo neparasti zemais skābekļa līmenis asinīs un spēja salīdzinoši viegli elpot bija nesavienojama. Tomēr bažās, ka pacientu stāvoklis var pēkšņi pasliktināties, ārsti uzsāka mehānisko elpināšanu, lai pēc tam novērotu, ka slimniekiem no tā kļūst tikai sliktāk.
Vairāki citi ārsti teica, ka gūst panākumus, izmantojot vienkāršākas pieejas. Tas savukārt samazināja vajadzību pēc mehāniskajiem ventilatoriem, kuru trūkums tika uzsvērts kā galvenais drauds Covid-19 krīzes sākumā, un attiecīgi samazināja arī spriedzi slimnīcu personālam.
Ventilatoriem ir svarīga nozīme ārstēšanā, taču pastāv nopietni riski, ja tie tiek lietoti par ilgu. Pacienti var iegūt sekundāras infekcijas, piemēram, bakteriālu pneimoniju. Viņi var saslimt arī ar urīnceļu infekcijām tādēļ, ka ir pārāk ilgi piesastīti gultai un viņiem ir lielāks nieru mazspējas un trombu veidošanās risks. Ja ventilators nav pareizi iestatīts, pacienti var gūt nopietnus plaušu bojājumus.
Miruši pat 88% no intubētajiem Covid-19 pacientiem
Wall Street Journal atsaucās uz datiem, kas liecināja, ka ventilatori smagi slimiem Covid-19 pacientiem nav tik efektīvi kā citos smagu elpošanas traucējumu gadījumos. Apvienotajā Karalistē līdz 7. maijam bija miruši 58,8% Covid-19 pacientu, kuri bija pieslēgti plaušu mehāniskajai ventilācijai, liecināja valsts Nacionālā veselības dienesta dati. Salīdzinoši pacientiem ar cita veida vīrusu pneimoniju vidējā mirstība pēc mākslīgās plaušu ventilācijas bija 34,5%. Taču no Covid-19 pacientiem, kuriem tika pielietots vienkāršāks elpošanas atbalsts, nomira tikai 17,8%.
Pētījums Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā liecina, ka Ņujorkā Nortvelas veselības kompleksā nomira 88% no 320 Covid-19 pacientiem, kuriem tika veikta mehāniskā ventilācija. Savukārt no 2314, kuri nesaņēma mehānisko ventilāciju, nomira 11,7%.
Pandēmijas sākumā ārsti steidzās likt Covid-19 pacientus pie ventilatoriem daļēji arī tādēļ, ka baidījās par medicīniskā personāla drošību ar mazāk invazīvām metodēm, kur pacienti brīvi ieelpo un izelpo ne tik noslēgtā sistēmā.
Nāves iemesls - nepareiza sākotnējā diagnoze
Arī Itālijas portāla Start Magazine rakstā “Mehāniskā ventilācija pret Covid-19: kas notika?” 2020.gada 2.jūnijā žurnālists Džuzi Karetto atsaucas uz Wall Street Journal izmeklēšanu un secina, ka lielākā daļa mehāniski elpināto pacientu ir miruši.
Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā publicēts Milānas poliklīnikā veiktais pētījums, ko kā pirmais parakstījis profesors Džakomo Graselli, Milānas poliklīnikas anestēzijas un vispārējās terapijas nodaļas vadītājs un asociētais profesors intensīvajā terapijā. Arī tajā konstatēts, ka gandrīz katrs otrais pie mehāniskās plaušu ventilācijas aparāta pieslēgtais pacients mirst.
Kā ziņo žurnāls Start Magazine, - tam, ka pneimonija bija sekas, nevis galvenais nāves iemesls, daži pierādījumi no Itālijā veiktajām autopsijām tika saņemti jau aprīļa vidū. Virusoloģes Marija Rita Džismondo, Milānas Sakko slimnīcas klīniskās mikrobioloģijas, virusoloģijas un bioloģisko ārkārtas situāciju diagnostikas direktores viedoklis ir pamatots autopsijas rezultātos. Pēc 70 līķu sekcijām viņa konstatēja: „Pneimonija ir vēlāks simptoms un, iespējams, pat mazāk nopietns nekā tas, ko vīruss izraisa mūsu ķermenī. Covid-19 ir sistēmiska asinsvadu iekaisuma slimība. Plaušas nevar sekmīgi ventilēt, jo, neskatoties uz piespiedu skābekļa ieelpošanu, asinis pietiekami neriņķo. Pat vienkārši respiratori būtu pasliktinājuši slimības iznākumu.”
Cik intubēto pacientu miruši Latvijā?
Cik no 2609 mirušajiem Covid-19 slimniekiem ar bīstami zemu skābekļa līmeni asinīs būtu palikuši dzīvi, ja nebūtu pieslēgti mehāniskās plaušu ventilācijas iekārtām un piesieti (burtiskā nozīmē) intensīvās aprūpes gultām?
Pirms nedaudz vairāk kā gada (2020.11.26.) Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents Roberts Fūrmanis RīgaTV 24 raidījumā “Uz līnijas” konstatēja: “Ļoti iespējams, ka kādu izveseļojušos pacientu atradīs, bet tie pacienti, kuri pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtai… Tur patiesībā ir vienvirziena ceļš. Lielākā daļa šo pacientu, kuri tiek mākslīgi elpināti, viņi vai nu mirst, vai viņu veselības stāvoklis paliek ar ļoti smagām komplikācijām.”
Jautājums - cik % ir “lielākā daļa”? Un otrs - vai kopš 2020.gada decembra kaut kas ir mainījies smagi slimo Covid-19 pacientu ārstēšanas algoritmā?
Joprojām, vairāk nekā gadu pēc tam, kad ārsti Itālijā, Anglijā un ASV atzinās savā pieredzes trūkumā un kļūdās, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis 2021.gada 6.septembrī LTV1 ziņu raidījumā “Panorāma” kā galveno potenciālo draudu veselības aprūpes sistēmas kapacitātei joprojām min aparatūras un intensīvās aprūpes gultu nepietiekamību. Ja var ticēt teiktajam, pirmdien, 6.septembrī pie dažādas modifikācijas elpināšanas iekārtām bija pieslēgti 182 pacienti Latvijā. Cik no viņiem paredzēts “vienvirziena ceļš” ar mehānisko plaušu ventilāciju? Un vai tiešām to nevar mainīt?
Covid-19 pasludināšana par neārstējamu slimību ir tikai un vienīgi lielā farmācijas bizenesa interesēs. Vairāki pasaulslaveni ārsti, tajā skaitā kardiologs Peters Makkulohs (Peter A McCullough), kā arī virusologs, Nobela prēmijas laureāts Lūks Montaņjē (Luc Montagnier) tiek pasludināti par tumsoņām un atpakaļrāpuļiem, izslēgti no sociālajiem tīkliem un vajāti tādēļ, ka atļaujas publiski aizstāvēt Ivermektīnu (Ivermectin) un citu lētu un efektīvu medikamentu kokteiļu lietošanu Covid-19 ārstēšanā.
Ivermektīna izgudrotāji Viljams C. Kempbels (William C. Campbell) and Satoši Omura (Satoshi Ōmura) 2015.gadā saņēma Nobela prēmiju, bet tas netraucē šo zāļu blokādei Austrālijā. Roberts Malone (Robert Malone), cilvēks, kas izgudroja mRNA vakcīnu, ar nožēlu konstatē, ka ne tikai medijos, bet arī zinātnē šobrīd notiek cenzūra un tiek slāpēta jebkura informācija un pētījuma rezultāti, kas runā par vakcīnu blaknēm un vakcīnu saražoto proteīnu cito-toksiskumu.
Viss notiekošais atgādina kaut ko jau sen redzētu. „Lielais Ļeņins” reiz esot teicis: “Sekojiet naudas plūsmai!”
*Hipoksēmija - stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi, kas var izraisīt neatgriezeniskas pārmaiņas dzīvībai svarīgos orgānos)
AVOTI:
1.“”Less is More” in mechanical ventilation” Intensive Care Medicine vol. 46 L.Gattinoni, M. Quintel, J. Marini 2020.03.11.
2.“Ventilators are being overused on COVID-19 patients, world-renowned critical care specialist says” Megan Williams, CBC News, 2020.04.17.
3.“Some Doctors Pull Back on Using Ventilators to Treat Covid-19” Sarah Toy & Denise Roland, Wall Street Journal 2020.05.11. drukātais izdevums
4.“Ventilazione meccanica anti Covid-19: che cosa è successo?”, START MAGAZINE, Giusy Caretto, 2020.06.02.
5.“Vai var izveseļoties, ja Covid-19 pacients bijis pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas aparāta?” Atbild Fūrmanis, www.la.lv, 2020.11.26.
6.”Arī Rīgas Austrumu slimnīcā ārkārtas stāvoklis: Covid-19 dēļ atceļ plānveida operācijas”, LTV1 “Panorāma”, Aija Kinca, 2021.09.06.
Citas publikācijas Latvijā:
2020.gada 10.aprīlī NRA rakstā “Pēta sakarības starp Covid-19 pacientu nāvi un plaušu ventilatoru lietošanu” citē izdevumus Asociated Press un Business Insider, un apraksta milzīgo nāves gadījumu īpatsvaru mākslīgi elpināto Covid-19 pacientu vidū pasaulē, kaut nerunā par stāvokli Latvijā.
2020.gada 2.augustā Latvijas Sabiedriskie mediji www.lsm.lv ziņā “Latvijas slimnīcas gatavojas Covid-19 otrajam vilnim un pērk deficītas iekārtas” stāsta par līdzekļu piešķiršanu valsts trīs lielākajām slimnīcām, lai tās varētu iegādāties smagi slimo glābšanai nepieciešamo aprīkojumu, tostarp plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas. Pēc NMPD datiem augusta sākumā Latvijā bija 536 plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti.
2020.gada 26.oktobrī Rīgas Stradiņa Universitātes portālā intervijā “RSU prof. un infektoloģe Baiba Rozentāle: Jāmāk prognozēt vīrusa attīstību” stāsta par valsts pētījumu programmas projektu, kura uzdevums ir pētīt Covid-19 attīstību un meklēt labākās ārstniecības iespējas, un aicina negaidīt, līdz pacients jāslēdz pie plaušu mehāniskās ventilācijas aparāta.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
