Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu
Ritvars Eglājs21.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
„Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.”
Ziņu pārspieda “Tvnet”, “Delfi”, TV3, “NRA”, “LA”, “Diena” un, iespējams, vēl citi plašsaziņas līdzekļi.
Diemžēl jājautā, kas tas ir — kovidiotisms vai dezinformācija. Jo minētā mierinošā rindkopa ir klaji nepatiesa. Jo augstāka lipība nozīmē, ka sērga, kas atsevišķam cilvēkam pēc slimības smaguma norises neatšķiŗas, ir bīstamāka sabiedrībai kopumā.
Iedomāsimies, ka ir tikpat smagi slimojama slimība kā Ķīnas vīruss, bet ko ir gandrīz neiespējami saķert un gandrīz neiespējami aplipināt citus, lai cik šķaudītu vai klepotu virsū. Skaidrs, ka tāda slimība nebūtu necik bīstama.
Taču Ķīnas vīrusa un līdzīgu slimību daba ir tāda, ka pusotru reizi lipīgāks celms (LETAs ziņā minēts: “..līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem,” bet es pieņemšu 1,5) ir nevis vienkārši bīstamāks, bet daudz bīstamāks. Pie tam daudz bīstamāks nekā tad, ja būtu pusotru reizi nāvīgāks, taču tikpat lipīgs, cik līdzšinējā sērga.
Paskaidrošu skaitliski. Pieņemsim, ka ir 825 inficējušies (Latvijas šībrīža nedēļas caurmērs), slimības paaudze 5 dienas, mirstība 2,7% (Latvijas pavasaŗa cēliena fakts), lipība R=0,884 (Latvijas šībrīža nedēļas caurmēra maiņa, pārrēķināta no nedēļas uz slimības paaudzes 5 dienām). Pēc mēneša varam gaidīt tādu saslimušo skaitu, no kā būs:
825·0,884⁶·0,027=11 bojā gājuši.
Ja sērga kļūst pusotru reizi nāvīgāka, formula mainās:
825·0,884⁶·(1,5·0,027)=16 bojā gājuši.
Ja sērga kļūst pusotru reizi lipīgāka, formula mainās citādi:
825·(1,5·0,884)⁶·0,027=121 bojā gājušais.
Jūtat atšķirību? Eksponenciālu procesu īpašība, sassodīts. Un tas nav viss: ievazājot lipīgāku celmu un ļaujot tam izplatīties, lipība mainās no sarūkoša 0,884 uz augošu 0,884·1,5=1,326. Proti, ierobežojumi, ar ko šobrīd izdevies apturēt saslimstību 800…1000 līmenī, ir nepietiekami pret Anglijas celmu. Minētā piemērā ar 0,884 lipību pēc mēneša būtu 394 jauni inficējušies, un sērga ietu mazumā, pat ja kļūtu nāvīgāka. Savukārt ar 1,326 lipību no 825 pēc mēneša jau ir 4485. Par bīstamību, ko rada pilnas slimnīcas un mazāk pieejama ārstēšana citām slimībām, nerunāšu.
Bet, kā redzam, tas viss nav traucējis SPKC, Letai un pārējiem ziņas izplatītājiem pūst, ka Anglijas celms neesot bīstamāks. Nezinu, cik kuŗas puses ieguldījums aplamas ziņas radīšanā. Tāpat nezinu cēloņa. Vai tas kovidiotisms, kad cilvēki nejēdz eksponentfunkciju, ko, ja nemaldos, māca 10. klasē, un tāpēc iedomājas, ka vienāds risks vienam cilvēkam ir vienāds risks sabiedrībai kopumā? (Te ir vairāk par individuāla un sistēmiska riska attiecībām un citām lietām, ko gan nemāca 10. klasē, tomēr būtu jāsaprot cilvēkiem, kam uzticēts sargāt citu cilvēku veselību.)
Vai varbūt kārtējā dezinformācija, kādu pēdējā gadā veselības polītikas noteicēji un viņu domubiedri plašsaziņas līdzekļos laiduši aumaļām — kā, piemēram, 28. janvāŗa pērle? Jo stāvoklis līdzīgs: oficiālā polītika ir turēt valsts robežas vaļā lipīgas resp. lipīgākas nāvīgas sērgas ievazāšanai, tāpēc dezinformācijas vēstījums ir, ka tā nav bīstama: “tikai gripa”, “nav bīstamāk”.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
