CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas
Andra Bērziņa, komunikācijas speciāliste08.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
"Pašreiz izveidojusies absurda situācija, kad autoskolas grib un var strādāt attālināti, taču kontrolējošā iestāde - CSDD - to liedz," situāciju raksturo kādas autoskolas vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Jau teju mēnesi CSDD vilcinās dod atļauju autoskolām strādāt attālināti - īstenojot topošo šoferu apmācību arī ārkārtas situācijas periodā. Tajā pat laikā CSDD veiksmīgi izvairās no dīkstāves, turpinot savu pakalpojumu sniegšanu: notiek gan teorijas eksāmenu pieņemšana klātienē, gan A, C un D kategorijas braukšanas eksāmeni, gan tehniskās apskates staciju darbs.
"Ministru kabineta (MK) rīkojums paredz un pat uzliek par pienākumu arī autoskolām nodrošināt attālināto apmācību vīrusa "Covid-19" dēļ pieņemto ierobežojumu periodā. Taču veidojas pretrunīga situācija - brīdī kad apmācības ir pārtraucamas, CSDD piemēro šo noteikumu arī autoskolām. Bet brīdī, kad autoskolas grib nodrošināt attālināto apmācību - šāda iespēja tiek liegta. Šis krīzes laiks ir smags, jo, apturot skolu darbību, netiek samazināti izdevumi - rēķini jāturpina maksāt," norāda autoskolas pārstāvis.
Teorētisko apmācību aizliegšana praktiski nozīmē arī to, ka ārkārtas situācijas periodā neviena persona nedrīkst kvalificēties nevienai kategorijai.
Vissmagāk tas var skart šoferus, kuriem ir profesionālā kategorija jeb 95. kods. Ik pēc pieciem gadiem viņiem kādā no autoskolām jāveic regulārā 35 stundu apmācība, pēc kuras tiek izsniegts sertifikāts. Tas ļauj atkārtoti tikt pie autovadītāja apliecības un turpināt veikt darba pienākumus.
Tie kravas mašīnu un pasažieru autobusu vadītāji, kuriem tuvākajā laikā beidzas vadītāja apliecības termiņš, autoskolu dīkstāves dēļ nevarēs iegūt sertifikātu un turpināt strādāt. Ir apdraudēta pārtikas, medikamentu, degvielas un citu preču piegāde darbinieku trūkuma dēļ. Ārkārtas situācijā, kad kravu pārvadājumi ir vitāli svarīgi ikvienam valsts iedzīvotājam, šādi kavējumi var radīt neprognozējamas sekas.
Tāpat ārkārtas situācijā ir ļoti nepieciešami arī vieglo un mazo kravas automobiļu vadītāji, jo ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc pārtikas un ikdienas preču piegādēm uz mājām. Taču uzņēmumiem trūkst darbinieku un uz bezkontakta piegādēm veidojas rindas. Apmācību apturēšana situāciju vēl vairāk pasliktinās.
Ārkārtas situācija ir pagarināta līdz 12. maijam, savukārt Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis publiski paudis, ka "sociālā distancēšanās un karantīna būs realitāte nevis dažus mēnešus, bet, iespējams, pat pusotru gadu. Visai sabiedrībai ir jāpielāgojas jaunam dzīves modelim."
Tas nozīmē, ka ārkārtas situācija varētu ieilgt un nepieciešams steidzami rast pagaidu risinājumu, kas ļautu autoskolām turpināt strādāt. Ņemot vērā, ka attālinātā apmācība jau ir ierakstīta MK 358. grozījumu likumprojektā - autoskolu nozares pārstāvji pieprasa atbildīgajām amatpersonām izskatīt šo jautājumu un rast risinājumu ļaut autoskolām īstenot attālināto apmācību vienotā platformā. Šāda attālinātā apmācība paredzēs iespēju CSDD veikt mācību procesa kontroli, kā līdz šim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
