Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot sabiedrības uzmanības priekšplānā esošo cīņu ar Covid-19, ir nolemts vienai vāji strādājošai valsts iestādei – Valsts vides dienestam bez faktos balstīta pamatojuma nodot funkcijas no otras iestādes – Dabas aizsardzības pārvaldes, kura strādā daudz kārtīgāk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi 30. martā paklusām izdevuši rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam (VVD).

Piecu darbadienu laikā (!) DAP uzdots “apzināt visus resursus, kas nododami VVD, lai tas veiktu vairākus DAP uzdevumus — aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, mikroliegumu aizsardzību [un] kontroli; atļauju izsniegšanu, anulēšanu; atzinumu un saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzībā”.

Dabas aizsargātāji nekavējoties iebilduši — palielināsies funkciju dublēšanās, administratīvais slogs un resursu patēriņš abām iestādēm utt.: “Dabas aizsardzības uzdevumu īstenošanā vienas iestādes vietā tiks iesaistītas divas iestādes. Radīsies risks dabas aizsardzības kontroles resursu pakārtot [citām] interesēm.”

Neesot iepriekš ziņots, ka DAP būtu kādas problēmas, ar kurām DAP netiktu galā, nav izvērtēti risinājumi, riski, ieguvumi vai veikta ietekmes analīze. Divi iepriekšējo gadu auditi nav uzrādījuši vajadzību savienot vai pārdalīt funkcijas.

Ministrijas ierēdne Alda Ozola atbildējusi, ka DAP tikšot pastiprinātas dabas un vides izglītības funkcijas. Taču komentāri nav sekojuši par to, kas tad turpmāk kontrolēs un sodīs dabas postītājus un vides piesārņotājus.

Kāpēc tas ir bīstami ikvienam no mums?

Lieta tāda, ka jau desmit gadu garumā skaidri zināma Valsts vides dienesta (kurš izsniedz piesārņojošās darbības atļaujas firmām) “saaugšana” ar kontrolējamām nozarēm. Regulāru publicitāti ieguvusi Ventspils reģionālās vides pārvaldes gadiem ilgā “nespēja” apkarot ogļu putekļus un naftas produktu smakas no Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem Ventspils ostas uzņēmumiem. Par to pašu, lai arī retāk, Rīgā sūdzējušies Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāji.

Saldus iedzīvotāji vairākus gadus velti aģitēja pret norvēģu kapitālam piederošas ķīmiskās rūpniecības smakām un vienlaikus neciešamo dvingu, kas bieži nākusi no lietuviešiem piederošās firmas Reneta, — tās darbs ir iznīcināt kritušos lopus, maitas un sprāgoņas, ko firma ilgstoši nemācēja izdarīt bez smaku izlaišanas gaisā.

Par smirdoņu no Vangažu naftas bāzes iedzīvotāji ziņojuši vietējai Rīgas Apriņķa Avīzei — jo nav jau neviena cita, kam sūdzēties, utt. Inčukalnā VVD “uzraudzībā” jau gadus 25 smeļ un neizsmeļ gudrona dīķus. Tieši VVD ir tā iestāde, zem kuras “jumta” pirms diviem gadiem visa valsts pēkšņi izrādījās pilna ar vecu riepu krāvumiem un no Skandināvijas ievestām plastmasas atkritumu ķīpām, ko nevis mēģināja pārstrādāt, bet kam vienkāršāk bija “netīšām” pielaist uguni.

Visos šajos gadījumos VVD amatpersonas gadiem nav bijušas spējīgas panākt rezultātu. Turklāt jāatceras, ka Inga Koļegova, VVD iepriekšējā vadītāja, jau otrajā instancē notiesāta par ienākumu neuzrādīšanu deklarācijā no brāļa firmas.

Kad pašvaldība Ventspilī uzstādīja t.s. “elektroniskos degunus”, kas ogļu putekļus un naftas smirdoņu spēj izmērīt objektīvi un kam kukuli iedot nav iespējams, VVD pagājušajā vasarā nāca klajā ar visu laiku unikālāko izskaidrojumu: smirdoņa esot nākusi nevis no R. Meroni grupējuma kontrolē esošajiem uzņēmumiem, bet gan no tā, ka vasaras sākumā Ventspilī smirdējuši... ziedošie ceriņi.

VVD pilnā nopietnībā izplatīja preses relīzi, kurā rakstīja: “Ventspils teritorijā uzstādītie “elektroniskie deguni” [...] bija reģistrējuši 28 pārsniegumus publiskajās teritorijās. Visvairāk — 18 pārsniegumi — bija maija beigās un jūnijā, kad Ventspilī bija augsta gaisa temperatūra un ziedēja ceriņi.”

Uzraudzītāji “saauguši” ar piesārņotājiem

Kā tas vispār iespējams, ka VVD ļauj piesārņotājiem dzīvot mūsu valstī tā kā žurkām pa galdu? Izskanējušas aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz, un šādas aizdomas presē apspriestas jau kopš 2010. gada.

Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Nolīgtie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.

Taču pirms desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas Estonian, Latvian, Lithuanian Environment (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums VSKB Vide, kura dibinātājs bija kādreizējais vietējās vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!

Biedrība Zaļai Ventspilij jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai, nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."

Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.

Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.

Skaidrs, ka VVD pamatā strādā godprātīgi darbinieki, kuriem atsevišķu darboņu shēmas riebjas, un viņi rakstījuši iesniegumus priekšniecībai, pat norādot uz konkrētām amatpersonām un to, kas kuram ir “stipendiāts”. Bet nav publiski ziņots, ka tam būtu bijušas sekas.

Kāds tad būtu kopsavilkums? VARAM ierēdņu izdomāto “reformu” jēga ir: paņemt no DAP kā salīdzinoši klusi un efektīvi strādājošas institūcijas vairākas svarīgas funkcijas, lai tās nodotu VVD — iestādei, kas jau līdz šim regulāri atzīmējusies ar nespēju izpildīt savus tiešos darba pienākumus.

Ministrijas ierēdņi pa kluso kaut ko sadomājuši savās galvās, neņemot vērā ne institūciju līdzšinējos darba rezultātus, ne sabiedrības viedokli, bet speciālistiem droši vien pat nepajautājot jelkādus datus, uzrakstījuši lēmumu par labi strādājošas institūcijas funkciju atņemšanu, nododot tās sliktāk strādājošam kantorim. Nav brīnums, ka DAP pretojas šādām “pārmaiņām”.

Nu bet ko tad iesākt ar to visu?!

Lai nebūtu jāuzklausa iebildumi no sērijas “atkal te lasām kritiku, bet kur ir risinājums?!”, tūlīt pat dosim arī priekšlikumu pareizajai rīcībai, ja nu VARAM ierēdņiem tik ļoti kaut ko gribas reformēt savā struktūrā:

1) Nodefinēsim problēmu, kas izgaismojusies praksē (VVD nepilda savus pienākumus un nenovērš smirdoņu, piesārņojumu, riepu un plastmasu kalnus, neizsmeļ gudrona dīķus utt.), jo VVD izdod piesārņojošās darbības atļaujas un pats kontrolē to (ne)izpildīšanu — tātad nepastāv neatkarīga kontrole no malas;

2) Atradīsim risinājumu: šinī gadījumā VVD ir jāpārbauda un jāizdod piesārņojošās darbības atļaujas, bet to faktiskā izpilde ir jākontrolē ar VVD (un ar piesārņotāju nolīgtajām firmelēm) nesaistītiem speciālistiem — piemēram, tām pašvaldībām, kuru teritorijā attiecīgie piesārņotāji atrodas (atgādināsim: šobrīd pašvaldībām, to vides komisijām un iedzīvotāju ievēlētajiem deputātiem nav it nekāda teikšana attiecībā uz viņu teritorijās notiekošo piesārņošanu);

3) Liksim mierā DAP, kamēr tās darbībā nav konstatētas ne tuvu tādas problēmas kā VVD darbībā.

Avoti:

http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/11732-vangazos-atkal-smird

https://www.pietiek.com/raksti/neieverojot_jebkadus_labas_parvaldibas_principus,_tiek_grauta_dabas_aizsardzibas_nozare

https://www.pietiek.com/raksti/pec_diviem_menesiem_valsts_vides_dienests_beidzot_spiests_ieraudzit_tehniskas_sals_gredas_osta,_bet_udens_piesarnosanu_vel_nepamana

https://www.pietiek.com/raksti/ventspilnieki_ventbunkers_smird!_valsts_vides_dienests_ne,_smirdona_naca_no_ziedosajiem_ceriniem

https://www.pietiek.com/raksti/iedzivotaji_atkal_sudzas_par_oglu_putekliem_no_meroni_kontroletajam_teritorijam

https://www.pietiek.com/raksti/pieci_unikali_veidi,_ka_tiesajama_kolegova_un_vvd_nirgajas_par_iedzivotajiem_meroni_grupejuma_intereses

https://nra.lv/latvija/21291-petijums-latvijas-vides-konsultaciju-biznesa-aizkulises.htm

https://www.pietiek.com/raksti/cik_ilgi_valsts_vides_dienesta_stradas_negodpratigi_laudis_vvd_darbinieku_iesniegums

https://www.pietiek.com/raksti/saldu__dzen_cauri__greizu_teritorijas_planojumu_

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...