Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas it kā apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nociršanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks, taču Dabas aizsardzības pārvaldei ir šķitis pietiekami ar viena vienīga arborista atzinumu.

“Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu. Manā skatījumā – Stopiņu novada visvērtīgākais dižkoks,” - tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku pauž dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus.

Stopiņu novada dome iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē. Būvvaldes iesniegumam tika pievienots viena vienīga sertificēta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra esot iztrupējusi, koksnes struktūra esot trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību esot iespējams novērst, tikai to nocērtot. 

“Ņemot vērā arborista slēdzienu, DAP sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Ezeriņa.

Kā norāda DAP, saskaņā ar  Ministru kabineta noteikumiem “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”) aizsargājamā koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.  Koka bīstamības novērtējumu var veikt tikai sertificēts arborists,  Dabas aizsardzības pārvaldei šāds deleģējums normatīvajos aktos nav paredzēts.

“Vēlamies arī norādīt, ka lēmumu par koka nociršanu vai saglabāšanu pieņem zemes īpašnieks, šajā gadījumā Stopiņu novada dome,” uzsver DAP.

Pēc Ezeriņas sniegtās informācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti arī divas reizes klātienē ir apmeklējuši šo kļavu – koks aug daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, ļoti tuvu ēkas logiem un virs iebraucamā ceļa, tā stumbrā visā garumā ir vairākas plaisas un rētas, tam blakus ir izveidota gājēju ietve un zeme visapkārt stumbram ir noblietēta, kas bojājot kļavas saknes un palielina iespēju, ka vainagā varēt lūzt zari.

Šoruden koks apmeklēts vēlreiz, kopā ar arboristu, kurš atkārtoti apliecināja, ka šī kļava ir bīstama, taču uz kādu brīdi to varētu saglabāt, ja vainags tiktu samazināts par 40% un  tiktu savilkti zari.  Šādi darbi pēc aptuvenām aplēsēm Stopiņu novada domei varētu izmaksāt 2000 eiro. Taču tie nesniedz pilnīgu pārliecību par ilgstošu koka saglabāšanu, jo, kā rāda Pārvaldes līdzšinējā pieredze, trupei turpinot izplatīties, pēc neilga laika tas atkal apdraudēs apkārtējos iedzīvotājus,” skaidro DAP pārstāve.

Pēc viņas sniegtās informācijas, lai gan katrs dižkoks ir vērtīgs un apliecina Latvijas dabas bagātību, tomēr tā saglabāšanas vai nociršanas jautājums vienmēr skatāms kopumā ar iespējamo apdraudējumu. “Turklāt dižkoku veidošanās un aiziešana bojā ir dinamisks process – ik gadu dižkokam atbilstošos parametrus sasniedz apmēram 200 jaunu koku, un apmēram tāds pats skaits arī aiziet bojā ne tikai cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, bet arī no vecuma, uguns, vēja vai plūdu rezultātā, kukaiņu, baktēriju vai sēņu ietekmē, kā arī dzīvnieku dēļ,” norāda DAP.

Arī Stopiņu novada dome sakās esam pārliecināta, ka koks jācērt. Šīs teritorijas apsaimniekotājs - pašvaldības aģentūra Saimnieks (turpmāk – Aģentūra) 2017.gada aprīlī kokam esot konstatējusi ārējo trupi. “Pēc aģentūras pasūtījuma SIA Rīgas koki arboristi veica koka izvērtējumu ar skenēšanu, kā rezultātā ir sniegts atzinums, kurā koks ir novērtēts kā bīstams,” uzsver Stopiņu novada būvvalde.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Stopiņu novada domes būvvalde esot pieprasījusi Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju koka nociršanai. °Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija ir pieņēmusi lēmumu atļaut aizsargājama koka (dižkoka) parastās kļavas – Acer platanoides ar stumbra apkārtmēru 1.3 m augstumā virs sakņu kakla 4.5 m nociršanu Institūta ielā 4, Ulbrokā, Stopiņu novadā,” skaidro būvvalde.

Pēc būvvaldes skaidrojuma, pašlaik vēl notiekot Institūta ielas 4 iedzīvotājas iesnieguma izskatīšana, tai skaitā sarakste ar Ekonomikas ministriju par jautājumu, vai nama iedzīvotāji ir tiesīgi saglabāt "bīstamu koku", kas varētu apdraudēt ne tikai nama iedzīvotāju īpašumu un veselību, bet arī citu personu īpašumu un veselību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...