Dabas aizsardzības pārvaldei pietiek ar viena arborista atzinumu, lai ļautu nozāģēt Stopiņu izcilāko dižkoku
PIETIEK24.09.2017.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas it kā apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nociršanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks, taču Dabas aizsardzības pārvaldei ir šķitis pietiekami ar viena vienīga arborista atzinumu.
“Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i.
Stopiņu novada dome iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē. Būvvaldes iesniegumam tika pievienots viena vienīga sertificēta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra esot iztrupējusi, koksnes struktūra esot trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību esot iespējams novērst, tikai to nocērtot.
“Ņemot vērā arborista slēdzienu, DAP sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Ezeriņa.
Kā norāda DAP, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”) aizsargājamā koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Koka bīstamības novērtējumu var veikt tikai sertificēts arborists, Dabas aizsardzības pārvaldei šāds deleģējums normatīvajos aktos nav paredzēts.
“Vēlamies arī norādīt, ka lēmumu par koka nociršanu vai saglabāšanu pieņem zemes īpašnieks, šajā gadījumā Stopiņu novada dome,” uzsver DAP.
Pēc Ezeriņas sniegtās informācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti arī divas reizes klātienē ir apmeklējuši šo kļavu – koks aug daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, ļoti tuvu ēkas logiem un virs iebraucamā ceļa, tā stumbrā visā garumā ir vairākas plaisas un rētas, tam blakus ir izveidota gājēju ietve un zeme visapkārt stumbram ir noblietēta, kas bojājot kļavas saknes un palielina iespēju, ka vainagā varēt lūzt zari.
“Šoruden koks apmeklēts vēlreiz, kopā ar arboristu, kurš atkārtoti apliecināja, ka šī kļava ir bīstama, taču uz kādu brīdi to varētu saglabāt, ja vainags tiktu samazināts par 40% un tiktu savilkti zari. Šādi darbi pēc aptuvenām aplēsēm Stopiņu novada domei varētu izmaksāt 2000 eiro. Taču tie nesniedz pilnīgu pārliecību par ilgstošu koka saglabāšanu, jo, kā rāda Pārvaldes līdzšinējā pieredze, trupei turpinot izplatīties, pēc neilga laika tas atkal apdraudēs apkārtējos iedzīvotājus,” skaidro DAP pārstāve.
Pēc viņas sniegtās informācijas, lai gan katrs dižkoks ir vērtīgs un apliecina Latvijas dabas bagātību, tomēr tā saglabāšanas vai nociršanas jautājums vienmēr skatāms kopumā ar iespējamo apdraudējumu. “Turklāt dižkoku veidošanās un aiziešana bojā ir dinamisks process – ik gadu dižkokam atbilstošos parametrus sasniedz apmēram 200 jaunu koku, un apmēram tāds pats skaits arī aiziet bojā ne tikai cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, bet arī no vecuma, uguns, vēja vai plūdu rezultātā, kukaiņu, baktēriju vai sēņu ietekmē, kā arī dzīvnieku dēļ,” norāda DAP.
Arī Stopiņu novada dome sakās esam pārliecināta, ka koks jācērt. Šīs teritorijas apsaimniekotājs - pašvaldības aģentūra Saimnieks (turpmāk – Aģentūra) 2017.gada aprīlī kokam esot konstatējusi ārējo trupi. “Pēc aģentūras pasūtījuma SIA Rīgas koki arboristi veica koka izvērtējumu ar skenēšanu, kā rezultātā ir sniegts atzinums, kurā koks ir novērtēts kā bīstams,” uzsver Stopiņu novada būvvalde.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Stopiņu novada domes būvvalde esot pieprasījusi Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju koka nociršanai. °Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija ir pieņēmusi lēmumu atļaut aizsargājama koka (dižkoka) parastās kļavas – Acer platanoides ar stumbra apkārtmēru
Pēc būvvaldes skaidrojuma, pašlaik vēl notiekot Institūta ielas 4 iedzīvotājas iesnieguma izskatīšana, tai skaitā sarakste ar Ekonomikas ministriju par jautājumu, vai nama iedzīvotāji ir tiesīgi saglabāt "bīstamu koku", kas varētu apdraudēt ne tikai nama iedzīvotāju īpašumu un veselību, bet arī citu personu īpašumu un veselību.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
