Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami
Vides konsultatīvā padome01.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Arī Latvijas Dabas fonds pievienojas VKP pozīcijai. Līdz šim nav izdevies saskatīt neko no oficiāli minētajiem reformas iemesliem nevienā procesa laikā izstrādātajā formālajā vai neformālajā dokumentā. Tāpat nav skaidrs, kā reforma varētu stiprināt dabas aizsardzību, it īpaši laikā, kad Eiropas Savienības līmenī īstenojam Zaļo Kursu un ieviešam Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.
Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas OECD ekspertu 2019. gada ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā “dabiskās vides stāvoklis ir slikts un turpina pasliktināties. Tikai 10% biotopu ir labvēlīgs aizsardzības statuss. Visvairāk apdraudētie ir mežu, pļavu un kūdrāju biotopi”, atzīstot, ka vislielāko apdraudējumu rada intensīva zemju un resursu izmantošana saimnieciskām vajadzībām. Ziņojumā norādīts, ka Latvijai vēl arvien nav valsts Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas. Latvijā aizsargājamo dabas teritoriju NATURA 2000 kopplatība ir tikai 11,53% no valsts teritorijas un tas ir 2. viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Vides konsultatīvā padome uzskata, ka šāds dabas stāvoklis ir līdzšinējās politikas rezultāts un resursu ekspluatācijā balstītā saimniekošanas sistēma, ko veicināja izplatītie maldi par Latviju kā īpaši “zaļu valsti”, lai tāpēc padzīvotu uz dabas rēķina ar “gāzi grīdā”. Lai šo saimniekošanu mainītu un saglabātu dabu nākamajām paaudzēm, Vides konsultatīvā padome uzskata, ka valsts politikas veidotājiem dabas ekspertus un profesionāļus vajadzētu uzklausīt, nevis ignorēt.
Mums, Latvijai, ir nepieciešams spēcīgs dabas aizsardzības kompetences centrs, ko īstenotu līdzšinējā Dabas aizsardzības pārvalde, un tā ir jāstiprina, nevis jāvājina, sadrumstalojot tās funkcijas citām iestādēm - atstājot DAP tikai aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu un sabiedrības izglītošanu. Ar “pliku” sabiedrības izglītošanu nepietiek. Tai jābalstās uz dabas datiem, ekspertu zināšanām - tikai tā var veidot stipru un tālredzīgu dabas aizsardzības politiku, kas spēj novērtēt esošo situāciju un to uzlabot.
Vides konsultatīvā padome nav guvusi ne pierādījumus, ne pārliecību, kā tieši VARAM paredzētā reforma to nodrošinās. Pēc Vides konsultatīvās padomes pirmajiem iebildumiem par reformu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iekļāva reformas darba grupā Vides konsultatīvās padomes pārstāvi Leldi Enģeli. Kā atzīst Lelde Eņģele, darba grupas apspriedēs viņa neguva atbildes, kā tiks novērsti riski par dabas ekspertīzes un pārvaldības vājināšanu, kas satrauc Vides konsultatīvo padomi: “Ieguvumi nav saskatāmi, bet zaudējumi acīmredzami.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
