Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

12. septembrī pulksten 19.00 Dagdā, Alejas ielā Ceļu policija apturēja Dagdas novada priekšsēdētāja vietas izpildītāju Sandru Viškuri (ZZS), kura vadīja automašīnu Toyota Land Cruiser, būdama alkohola reibuma stāvoklī. Kā zināms viņa jau no pusdienām ar kolēģiem pašvaldībai piederošās telpās sāka svinēt kādas domes darbinieces 50 gadu jubileju.

Viškures draudzība ar zaļo pūķi ir sen zināma lieta ne tikai Dagdas novada iedzīvotājiem, bet arī visā Latgalē un novada sadarbības partneriem ārpus valsts robežām. Tas bija jau pierasts dzīves stils, kad viņa vēl vadīja Dagdas pagastu no 90. gadiem. Amatpersonas nesodāmība novadā bija vispārpieņemta norma.

Šoreiz novada iedzīvotāji pat bija izbrīnīti, ka novada amatpersona ir administratīvi sodīta un viņai atņemta autovadītāja apliecība. Par viņas nesodāmību klīst leģendas.

Jāpiebilst, ka, kopš Dagdas novada domi vada Viškure, viens no aktuālākajiem novada iedzīvotāju sarunu tematiem bija novada domes biežā viesību rīkošana, kuru laikā pastiprināti tika lietots alkohols. Viesību rīkošana Dagdā, pagastu pārvaldēs, ārpus Dagdas robežām un pat ārpus valsts robežām.

Dagdas novada delegācijas tika piefiksētas arī valsts robežpunktos biežajos izbraukumos uz Baltkrieviju. Droši vien ne jau tāpēc, ka klusi un mierīgi tās šķērsoja. Varbūt tieši tāpēc, ka pašas delegācijas uzvedība bija pastiprinātas uzmanības vērta.

Oficiālu datu par to nav, bet - no tautas neko nenoslēpsi. Vārds pa vārdam, kur amatpersona izpļāpājas, kur paši delegācijas darbinieki savus piedzīvojumus atstāsta, aizmirsdami, ka kompānijā kāds „liekais”. Ej nu tad atsijā faktus no tautas un pašu radītajām leģendām. Taču viens ir skaidrs: nebūtu uzdzīves - nebūtu pamata mēļu trīšanai.

Pirmās asās diskusijas par rīcību alkohola reibumā un atbildību sabiedrības priekšā izraisīja 2014.gada notikums, kad Viškuru pāris - bijusī Dagdas novada domes priekšsēdētāja un tagad novada domes priekšsēdētāja vietniece kopā ar vīru, uz to brīdi bijušo un pašlaik esošo Dagdas novada deputātu - pēc banketa, kas notika Krāslavas pašvaldības ēkā, dzērumā brauca atpakaļ uz Dagdu un ietriecās ceļa malā stāvošā auto Rēzeknes ielā.

Automašīna Toyota Land Cruiser pameta notikuma vietu, taču Krāslavas pilsētā uz ielām ir izvietotas videonovērošanas iekārtas, kuras arī fiksēja šīs mašīnas pārvietošanos. Avarējošo automašīnu Toyota Land Cruiser policijas darbinieki atrada tajā pašā dienā Dagdā, kur par izraisīto avāriju Krāslavā atbildību uzņēmās Viškures vīrs. Krāslavas novadu vada arī ZZS pārstāvji, kuri lietas nokārtoja. Video ieraksti pazuda, policijas aktivitātes ātri beidzās, taču daudziem ir zināmi visi šī notikuma apstākļi.

Laika gaitā nevienu no Dagdas novada darbiniekiem neizbrīnīja fakts, ka alkoholu atļauts lietot, pildot dienesta pienākumus, tas ir - darba laikā, kā arī ārpus darba laika, bet atrodoties Dagdas novada domes telpās. Galvenais, ar savējiem - tiem, kuri paši lieto un tāpēc nenodos citus grēka darbos. Sērga bija izplatījusies pa visu novadu.

Daudzi darbinieki šos faktus iemūžināja atmiņās un nostāstos, daudzi video materiālos. Video materiālus sūtīja viens otram - vieni, lai vienkārši uzjautrinātos, turpretim citi - lai nosodītu vadības darba stilu, cerot, ka atradīsies kāds drosmīgais, kurš stāsies šim netikumam pretim un vērsīsies atbilstošajās iestādēs.

Alkohola lietošana par normu tika uzskatīta pat pasākuma laikā, kurš tika rīkots darba dienā un kura mērķis bija - veicināt veselīgu dzīvesveidu. Dagdas novada pašvaldības darbinieku Sporta dienā (2016.g.), servējot viesu galdu, tika uzliktas glāzītes alkoholam un pat kameru priekšā atzīts fakts, ka plānota alkohola lietošana.

Augstāk minēto faktu fiksēja vietējie masu mediji un ziņoja VARAM. Diemžēl ministrijai vairāk interesēja jautājums par sporta pasākuma rīkošanu darba laikā juridisko aspektu, bet par ētiskajām normām - alkohola lietošanu darba laikā – interese bija mazāka.

Alkohola lietošanas prakse darba laikā un vēlākām vadības un citu domes darbinieku rīcībām pēc tā lietošanas dagdāniešiem izraisīja asas diskusijas arī šogad. Augustā uzdzīve domē sita augstu vilni, un laiku pa laikam domes darbinieki paši sāka informēt atbilstošās iestādes par visatļautību, kuru būtu nekavējoties jāpārtrauc.

Septembra vidus notikums faktiski bija likumsakarīgs. 12.septembriī ap plkst.19:00 netrafarētā ceļu policijas ekipāža no Daugavpils Dagdā, Alejas ielā apturēja divas automašīnas. Vienu vadīja Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietniece Viškure (ZZS), otru - Dagdas novada pašvaldības finanšu nodaļas vadītāju Ēriku Čaplinski. Abi autovadītāji bija alkohola reibumā. Viškures izelpā tika konstatēta 0,71 promile, Čaplinska - ap 1,2 promilēm.

Čaplinskis piekrita ceļu policijas darbinieka konstatētajam faktam un pretenzijas par automašīnas evakuēšanu neizteica. Citādās domās bija Viškure un, izmantojot savas tiesības, atteicās parakstīt protokolu, tādēļ tika nogādāta Daugavpils narkoloģijas nodaļā asins analīžu nodošanai. Neskatoties uz to, ka no Dagdas uz Daugavpili brauciens ir pietiekami garš, alkohola līmenis nenokrita līdz valstī atļautajai normai un tik un tā tika konstatētas 0,64 promiles.

Pēc notikušā Dagdas novada domē rosības no administrācijas puses nav. Uz notiekošo oficiāli nav reaģējis ne esošais novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis, ne Dagdas novada izpilddirektors Artjoms Gekišs. Redzot situāciju, vadību savās rokās pārņēma septiņi deputāti, sagatavojot iesniegumu par Dagdas novada domes vietnieces Viškures atbrīvošanu no vietnieka amata.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...