Dailes teātris izsaka nožēlu, ka Alvis Hermanis ir publiskojis nepatiesus apgalvojumus
Dailes teātris07.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Dailes teātris paskaidro, ka pašreiz mums ir četras brīvas aktieru štata vietas un esam uzrunājuši nevis divpadsmit, bet trīs konkrētus jaunos aktierus un vienu vidējās paaudzes aktieri, lai piedāvātu darbu Dailes teātrī. Mūsu nākamās sezonas repertuārs ir saplānots, un jau noris darbs pie aiznākošās sezonas izrādēm.
Lai nodrošinātu visus plānotos jauniestudējumus ar režisoru pieprasīto aktieru sastāvu, mums ir nepieciešams jau minētās brīvās štata vietas aizpildīt. Lielākais pieprasījums ir pēc jaunākas paaudzes aktieriem. Teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs visas sezonas garumā ir apzinājis Dailes teātrim potenciāli interesantos jaunos aktierus no visas Latvijas.
Uzrunātajiem aktieriem netiek solīts nekas vairāk kā esošajiem Dailes aktieriem. Visiem tiek piedāvāti tādi paši darba līgumi – vienāds atalgojums un vienādi darba pienākumi. Tāpat kā visiem Dailes aktieriem arī uzrunātajiem aktieriem parastā kārtībā ir jāpiedalās nākošās sezonas izrāžu režisoru organizētā aktieru atlases procesā uz konkrētiem iestudējumiem.
Mēs respektējam uzrunāto aktieru iepriekšējos pienākumus un dotos solījumus citiem teātriem. Mēs esam apliecinājuši savu gatavību pielāgot savu izrāžu repertuāru ar jaunuzņemto aktieru piedalīšanos viņu iepriekšējās darba vietas repertuāram tik tālu, cik tas ir iepriekš bijis ieplānots. Tāpat kā jebkurā darba vietā, ja darbinieks nolemj pārtraukt darba attiecības, viņam par to ir laikus jābrīdina darba devējs un abām pusēm ir jāvienojas par abpusēji pieņemamu veidu, kā tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības.
Dailes teātris izsaka nožēlu, ka A. Hermanis ir publiskojis nepatiesus apgalvojumus, un mēs aicinām viņu tos tik pat publiski atsaukt. Tomēr priecājamies par uzsākto sarunu par aktieru profesionālo izglītību un profesionālo teātru lomu tajā. Esam gatavi aicināt citus teātrus un Kultūras ministriju uz racionālu diskusiju par to, kā veiksmīgāk organizēt šo procesu turpmāk.
Dailes teātrim sava studija nav bijusi kopš 2009. gada. Šovasar sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju esam ieplānojuši uzņemt aktieru kursu ar muzikālo specializāciju, lai līdzfinansētu 10 studentu pirmā gada mācības. Liels Latvijas uzņēmums Dailes teātrim ir apliecinājis arī savu gatavību ieguldīt Latvijas teātra nākotnē.
Dailes teātris var apsolīt, ka nevienam no studentiem nebūs pienākuma pēc studiju beigām noteikti un zināmu laiku strādāt Dailes teātrī – viņi būs pilnīgi brīvi izvēlēties, kurā teātrī pēc tam strādāt.
Tāpat apliecinām, ka nevienam no Dailes teātra aktieriem, kas tiks uzaicināts strādāt citā teātrī, netiks likti nekādi ierobežojumi to darīt saskaņā ar attiecīgu vienošanos.
Dailes līdzšinējā pieredze apliecina, ka teātru savstarpējā konkurencē ieguvēji ir visi.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
