Darbinieki jau pāris mēnešus liek likmes par to, kad mainīsies SIA “Rīgas Namu pārvaldnieks” valdes sastāvs
Pietiek.com fans08.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl pirms dažiem gadiem SIA „Rīgas Namu pārvaldnieks” (RNP) bija labi pazīstama saistībā ar neskaitāmām valdes locekļu maiņām. Darbinieki ķiķināja, ka tikko krēslus aizņēmušie priekšnieki varbūt pat nepaspēs tos iesildīt, jo ar nākamo trolejbusu ieradīsies jau nākamā valde. Pēc tam nākamā. Pēc tam vēl viena.
Pēdējos divus gadus valdes sastāvā bija iestājusies nosacīta stabilitāte. Savu krēslu zaudēja tikai viens valdes loceklis. Nomaiņu pieprasīja nesen izveidotā RNP padome, savu krēslu pieprasot pamest Elmāram Martinsonam. Medijos rakstīja, ka amats zaudēts par nepietiekamu efektivitāti. Kā bija patiesībā, man neviens nav pateicis. Iespējams, ka Oļega Burova ieliktenis līdz galam nesaprata, kur atrodas un kas viņam jādara.
Tā kā amorfais Martinsons RNP neiederējās, neviens darbinieks gaužas asaras nelēja. Kādu brīdi uzņēmums pat netipiski sāka iet uz augšu. Tika novēroti kaut kādi servisa uzlabojumi, izsīka runas par korupcijas shēmām, pat samazinājās kaut kādu pakalpojumu cenas. Darbinieki sāka uztver valdi kā tādu, kas varētu saglabāt savus posteņus ilgāk par 9 mēnešiem.
Tomēr, kā saka klasiķi, nav nekā pastāvīgāka par pārmaiņām. Darbinieki atkal sākuši likt likmes par iespējamām izmaiņām uzņēmuma vadībā. Pēdējā laikā palikušas biežākas arī izmaiņas darbinieku rindās. Tomēr lielāka uzmanība ir pievērsta “sarafāna radio” ziņām, ka briest izmaiņas arī RNP valdē. Likmes tiek liktas dažādas un visiem valdes locekļiem.
Pagaidām biežāk tiek piesaukts par finansēm atbildīgais Bernhards Maļinovsksis. Bijis „Lido” valdē. Runāja, ka esot labs finansists, bet patriarhālajā un viena vadoņa kultam pakļautajā „Lido” sistēmā viņam acīmredzami nav bijusi iespēja iemācīties sadarbību ar kolēģiem. Nerunājot par tādu “mazsvarīgu” grupu kā darbinieki. „Lido” tas nebija svarīgi. Izrādījās, ka normālam darbam RNP ierindā tomēr ar cilvēkiem ir jārunā.
Likmi pastiprinošs aspekts ir ne mazums faktu. Piemēram, pikets pie uzņēmuma un arī domes, kur kāds klients pieprasīja viņa patriekšanu. Arī tas, ka pirmo reizi RNP saskārās ar darbinieku streika pieteikumu, jo atbildīgais finansists “aiz skaitļiem neredzot cilvēkus”. Arī fakts, ka darbinieki viņam pakļautajās struktūrās mainās izteikti bieži. Ar kolēģiem viņš dzīvo paralēlās realitātēs. Darbu apgrūtina vēlme atriebties visiem, kuri kritizējuši viņa lēmumus vai pat tikai izteikuši atšķirīgu viedokli. Vēl nesen par to jokoja. Tagad situācija ir mainījusies.
Kāre atriebties dažiem darbiniekiem ir kļuvusi tik svarīga, ka B.Maļinovskis diskreditē uzņēmuma darbu, līdz ar ko kavējas svarīgi remontdarbi. Piemēram, daudzām mājām jau vairākus mēnešus nav normāla ūdens spiediena. Kā atbildīgais valdes loceklis par iepirkumiem viņš vairākus mēnešus kavē līguma noslēgšanu par sūkņu uzstādīšanu.
Pirmajā acu uzmetienā varētu domāt, ka šādā neizdarībā ir vainīgi kādi “parastie” RNP darbinieki. Tomēr zinātāji apgalvo, ka B.Maļinovskis nespējot atzīt savu kļūdu un turpina tās neatzīt, cerot, ka šo neizdarību varēs pierakstīt kādam citam.
Pēc stāža jaunākā RNP valdes komandas locekle Laila Keisele, kas RNP nestrādā pat gadu, pagaidām saņem mazāku likmju daudzumu. Tomēr haotiskā darbošanās un nespēja atrast mugurkaulu dara savu. Daudziem nav skaidri viņas Minhauzena stila reorganizācijas plāni un darbinieku loma RNP pēc tam, kad plāni būs realizēti. Iespējams, ka ne vienmēr pārdomātās steigas pamatā ir ierobežotais laiks.
L.Keisele ir pagaidu loceklis RNP valdē. Lai nostiprinātos krēslā uz ilgāku laiku, nākamā gada pirmajā pusē būs jāuzrāda padomei darba rezultāti. Loģiskai uzņēmuma evolūcijai nav laika, tāpēc tiek organizēta revolūcija. Pagaidām L.Keisele vismaz mēģina savus plānus skaidrot, uzturot labas vai neitrālas attiecības ar visiem, tāpēc ticams, ka viņa savu vietu varētu saglabāt vismaz līdz pavasarim.
Jautājumi ir arī par valdes priekšsēdētāja Ronalda Neimaņa darbu. Likmes gan ir zemākas nekā B.Maļinovskim, bet jautājumi ir palikuši. Pirmais jautājums ir par to, kāpēc viņš pieļauj, ka viņa tiešais kolēģis merkantilu interešu vārdā sabotē uzņēmuma darbu. No tā cieš iedzīvotāji. Tāpat ir jautājums par to, kāpēc RNP tik ilgi kavējās lēmumi par algas pieaugumu. Valde to solīja atrisināt rudenī, bet faktiski vairums darbinieku aptuvenu informāciju saņēma tikai pašās gada beigās. Ja jautājumu bremzēja finansists B.Maļinovskis, R.Neimanim kā valdes priekšsēdētājam bija jāpanāk, lai solījumi darbiniekiem tiek pildīti. Tāpēc viņš ir valdes priekšsēdētājs, nevis valdes loceklis.
Nevienam nav skaidri zināms, kad tieši valdes vilciens sastāvs sadalījās atsevišķās frakcijās un kad katrs vagons aizbrauca savā virzienā. Likmju likšana turpinās. Skaidrs, ka par svarīgu remontdarbu kavēšanu, kā dēļ iedzīvotāji paliek bez ūdens vai citiem svarīgiem pakalpojumiem, kādam būs jāatbild. Likmju likšana uzņēmumā turpinās. Nevar izslēgt, ka jautājumus saņems arī padomes locekļi. Kā noprotams, viņi joprojām nesaprot, kādā jomā un kā labā strādā. Neesot arī sapratuši, ka šajā nozarē nav laika nedēļām un mēnešiem ilgām apspriedēm, nav iespēju izvairīties no atbildības, nepieņemot lēmumus.
Laiks sagādāt popkornu un iekāroties ērtāk. Risinājums ir tuvu.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
