Iesaki rakstu: 
Lielākajai daļai valsts iedzīvotāju jau ir piemirsies, tieši kura politiķa īpašo aktivitāšu dēļ kopš 2017.gada vasaras katrs Latvijas iedzīvotājs ik mēnesi ir spiests piemaksāt pie sava telefona abonēšanas rēķina dažus eiro. Atgādināšu – tas bija Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš tik ļoti vēlējās celt savus politiskos reitingus un padižoties ar savu veikumu Briselē, ka bija ar mieru likt Latvijas iedzīvotājiem pārmaksāt, enerģiski virzot viesabonēšanas atcelšanu.
Tagad Krišjāņa Kariņa nu jau kā Latvijas premjera politisko ambīciju dēļ Latvijas iedzīvotājiem pienākusi kārta pārmaksāt par elektrību. Šonedēļ "Nord Pool" biržā Latvijas cenu zonā vērojamas būtiskas elektroenerģijas cenu svārstības. Pirmdien, 9.novembrī elektroenerģijas cena Latvijas cenu zonā uzkāpa līdz pat 147,93 eiro/MWh. Līdzvērtīga situācija ir vērojama arī šodien, 10. novembrī, kur sākotnējā biržas cena ir 32,87 eiro/MWh, pakāpeniski dienas laikā tai pieaugot līdz 174,98 eiro/MWh, kas būs vērojama plkst. 18.00-19.00.
Jautāsiet – kāds tam visam sakars ar Krišjāni Kariņu?
Nav vēl pagājusi nedēļa, kopš boikotējam Baltkrieviju un nepērkam no tās elektroenerģiju, taču šī politiskā lēmuma rezultātus jau izbaudām. Aritmētika vienkārša - ja Lietuva slēdz tirdzniecībai savienojumu ar Baltkrieviju, kura maksimālā pārvades jauda ir 1300 megavatu, tad Krievijas elektroenerģijas pārvade pa Latvijas un Krievijas starpsavienojumu sarūk līdz 900 megavatiem.
Pret baltkrievu Astravjecas AES iepriekš iestājās Lietuva, kuras prezidents Gitans Nausēda izteicās, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektroenerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.
Latvijas valdība nolēma neatpalikt, un Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets 25. augustā pieņēma lēmumu, ka gadījumā, ja Baltkrievija iedarbinās Astravjecas atomelektrostaciju (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem, skaidrojot, ko tieši nozīmē šis lēmums, teica, ka caur starpsavienojumu ar Krieviju netiks iepirkta elektroenerģija no Baltkrievijas, bet tas neizslēdz, ka Latvija turpina pirkt un pārdot elektrību ar Krieviju.
"Par to, kā to var kontrolēt, jautājums tālāk jārisina Ekonomikas ministrijai kopā ar kaimiņiem Igaunijā, Lietuvā un ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu metodoloģiju, kādā veidā tirdzniecība ar trešajām valstīm notiktu. Tur ir iespējami vairāki praktiski risinājumi, bet tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums. Mēs šodien (25.augustā) skaidri norādījām, kādam jābūt rezultātam, un tas ir – ja ieslēdz Astravjecas AES, tad Latvija pārtrauc elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju," teica K. Kariņš.
Patiešām, Latvijai ir dārgs premjers! Taču augstās elektrības cenas Latvijas iedzīvotājiem liksies tīrais nieks tad, kad baltkrieviem ienāks prātā uz Latvijas ostām pa dzelzceļu pārvadājamās kravas pārvirzīt kur citur. Tad varam tikai minēt, cik desmitus vai simtus miljonu piemaksāsim, lai glābtu VAS “Latvijas dzelzceļš” un nodrošinātu šīs valsts kapitālsabiedrības tā saucamo “finanšu līdzsvaru”.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
