Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā raisa gan cerības, gan bailes un trauksmi, un milzumdaudz prognožu par to, kurp virzās pasaule. Arī es vēlos piedāvāt savu skatījumu uz notiekošo, īpaši fokusā uz Eiropu un Latviju.
Nevar nesajust, ka pasaules iekārtojums izjūt seismiskas svārstības, kas briedušas jau ilgāku laiku. Lielā un skaistā vienotas Eiropas ideja dzima kā mēģinājums taisnīgi izlīdzināt kopējo labumu, kā materiālajā nozīmē, tā arī vērtībās. Taču pamazām nekonkrētā un izplūdusī pārvalde pieļāva, ka godīgu labumu sadalīšanu sāka sapīt ar politiskiem kritērijiem un noteikumiem - cik labējām vai kreisām jābūt valstu valdībām, kā jārisina genderisma, vokisma un citu -ismu problemātika. Eiropas birokrāts pamazām paaugstināja sevi par vērtību ieviesēju, standartu noteicēju un soģi. Tajā pašā laikā pavisam konkrētos piezemētos jautājumos, piemēram, atbalstā lauksaimniekiem, atšķirīga attieksme un nevienlīdzība tika pasludināta par normu.
Rezultātā Eiropu sāka piemeklēt satricinājumi - migrācijas krīzes, demokrātijas normu krīzes, atsevišķu valstu "īpašās nostājas", Lielbritānijas demaršs. Lielu triecienu vienotās Eiropas idejai atnesa COVID-19, kad visi ieraudzīja pavisam pretējo - valstu egoismu, melu politiku, varnešu cinismu, kas vispirms pievāca sev deficītās vakcīnas, bet pēc tam uzspieda visiem to obligātumu. Šī krīze aizzāģēja uzticēšanos varai, cilvēki zaudēja orientierus, viegli ļāvās dažādiem feikiem un vispasaules sazvērestībām.
Arī Krievijas iebrukums Ukrainā bija vispārējā cinisma un savu "tiesību" prioritizācijas sekmēts. Un Eiropa parādīja, ka nespēj tikt galā ar šo nu jau milzīgo krīzi. Seismisko svārstību skalā bultiņa tuvojas sarkanajai iedaļai.
Minhenes drošības konference un viss ap to notiekošais rāda, ka "lielie spēlētāji" turpmāk nerunās ar nacionālajām valstīm "caur Briseli". Kaut kāda fasāde tiek saglabāta, bet īstā "lietu kārtošana" notiek šaurā lokā, kā Rijādā vai Parīzes "mazajā sastāvā". Tas Briseles birokrātos raisa histēriju: USAID stāsts, kad ASV visās lietās sāk vērtēt savu labumu, taču var "inficēt" arī Eiropas valstis! Tās sāks skatīties Briselei uz pirkstiem - cik pamatoti ir orientieri enerģētikas politikā, "zaļajā kursā", migrācijas politikā utt. Un valstīm pamazām rodas šaubas gan par Apvienoto Nāciju, gan Eiropas pārnacionālo struktūru perspektīvām. Tās, visticamāk, ir un būs arī nākotnē, bet valstīm nāk apjausma - mūsu kaites un problēmas citi nerisinās. Tas nav ne labi, ne slikti; tas tikai mudina mūs to ātrāk pieņemt, niknāk cīnīties par savu vietu, lomu un labumu.
Tie, kas Amerikā iedeva varu Trampam un viņa MAGAi, sajuta tur kaut ko dzīvu, lai arī, iespējams, "nepareizu". Šie "trakie" varbūt neuzcels labāku pasauli, bet vismaz sagraus veco. Un liks saprast, ka Amerika nav kaut kāda servisa struktūra pārējai pasaulei...
Eirobirokrātijas kupols līdz šim ļāva arī Latvijai nerisināt acīmredzamas problēmas, amortizējot tās kaut kur izplūdušās ES kopējās pozīcijās. Pasaules drošības sistēmas krīzes laikā mūsu acīmredzamais "zilonis istabā" ir fiktīvā integrācijas politika un milzīgais nepilsoņu skaits (170 000!). Mūsu varas elite gadu desmitiem ir šo jomu uztvērusi nevis kā nepadarītu darbu, bet kā "nacionālā mugurkaula" demonstrāciju, kā lakmusa papīrīti "īstenā latviskuma" pārbaudei.
Tagad mums vajadzētu profilaktiski sabīties. Kad Kremlis pie kāda sarunu galda sāks skaitīt savus naratīvus par Latvijas nepilsoņu aizstāvību un mēs prasīsim no NATO un ASV lielākas drošības garantijas, vai Dž.D. Venss mums nepajautās - ko jūs 30 gadus esat darījuši integrācijas politikā? Cik gadu desmitus jums vēl vajadzēs, lai izveidotu vienotu nāciju?
Nupat nācis klajā Valsts kontroles revīzijas ziņojums par saliedētas sabiedrības izveides politiku, un tas ir satriecoši kritisks. "Neefektīvi", "nav produktīvi", "nav noteikti sasniedzamie mērķi un rādītāji", "nepilda noteiktos uzdevumus", "nav mērķtiecīgi" - tie ir visbiežāk sniegtie vērtējumi jomai, kam Nacionālajā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam noteikts finansējums 24 miljoni eiro ik gadu! Ierēdņi ar savu trenēto intuīciju ir papratuši, ka politiķiem nav vajadzīga nekāda integrācija, bet "līdzekļu apgūšana" it labi noder.
Uzskatu, ka man ir tiesības izteikt pārmetumus pie varas esošajiem, jo vienmēr esmu atgādinājis, ka integrācija un saliedēta sabiedrība ir galvenā garantija valsts drošībai. "Saskaņa" ir organizējusi latviešu valodas kursus gan nepilsoņiem, gan Krievijas pilsonību pieņēmušajiem. Esam mudinājuši viņus uz piederību Latvijas valstij, un esam lepni par katru, ko izdevies šajā ceļā ievirzīt.
Šie cilvēki nav zaudēti Latvijai. Tie ir varas atgrūsti!
Un, lai to labotu, – valdībai no integrācijas politikas imitācijas jāvirzās uz konkrētu mērķu, to sasniegšanas līdzekļu un atbildīgo noteikšanu.
P.S. Un cik darbības imitāciju un izlikšanos var saskaitīt citu politiku noteikšanā un realizēšanā – enerģētikas, veselības aprūpes, izglītības, reģionālajā politikā?
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
