Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms četrarpus gadiem notikušo milzu apmēra mahināciju ar AS Ventspils nafta akcijām, kura Latvijas valstij potenciāli izmaksāja vismaz 120 miljonus eiro, ir pieseguši ne tikai LR Ģenerālprokuratūras darbinieki un konkrēti prokurors Juris Juriss, bet arī Jāņa Maizīša vadītā Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, - uz to skaidri norāda interneta vietnē www.prokuratura.info publiskota datu bāze.

2015. gada 17. septembrī tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzīgu darījumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozīmēja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā līdz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šķīrusies AS Latvijas Naftas tranzīts. Laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja Aivara Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un ar viņu saistītas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu R. Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

2018. gadā klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma. Kā izrādījās, pārrunas, lai gūtu atļauju šai mahinācijai, bija veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

Pēc tam dokumentu kļuva vairāk, un, kā rādīja viena no publiskotajām dokumentu kopijām – pēc visa spriežot, angliski rakstītas elektroniskā pasta vēstules kopijas ar nosaukumu „Jaunumi attiecībā uz iesniegumu Ģenerālprokuratūrai/tiesnesim [Borisam] Geimanam” -, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs Eglītis neilgi pirms darījuma bija atskaitījies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. Eglītis bija ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acīmredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arī ziņojuma saņēmēju vidū] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā”.

No šīs vēstules kopijas izrietēja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arī pats ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers piedalījušies darījuma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā ģenerālprokurors un aģentūra ir atzīmējuši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar būt pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darīs ar dokumentiem, vai neaiznesīs iesniegumu uz tiesas sēdi par spīti visām Latvijas Naftas tranzīta prasībām un potenciālo aģentūras palīdzību;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aģentūras palīdzību, dokumentu tik un tā redzēs daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplūst un to nebūs iespējams novērst;

3)   Aģentūras iesaiste tieši pretēji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavērsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādēm;

4)   Ir neiespējami kontrolēt un tādējādi paredzēt, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izrietēja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galīgo ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzītaiesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Savukārt tagad apstiprinājusies versija, ka milzu apmēra mahināciju ir vismaz piesedzis, ja ne veicinājis un atbalstījis arī Satversmes aizsardzības birojs. To apstiprina elektroniskā pasta vēstule, kas atrodama www.prokuratura.info datu bāzē un datēta ar 2015. gada 12. maiju.

No šīs vēstules izriet, ka jau pieminētais A. Eglītis darījumā iesaistītajām personām pavēstījis: „Šis ir [līguma] galīgais melnraksts ar dažām nebūtiskām korekcijām. Benita centīsies rīt noorganizēt tikšanos ar J. Jurisu, lai apspriestu melnrakstu. Jūsu atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas – mēs vispirms apspriedīsim melnrakstu ar viņu, un tad J. Juriss būtu tas, kurš vērsīsies pie Satversmes aizsardzības biroja pēc palīdzības.”

Tas nozīmē gan to, ka prokurors J. Juriss patiešām ir bijis dziļi iesaistīts mahinācijas organizēšanā, gan to, ka ir notikusi tikšanās ar prokurora līdzdalību, kurā viņš klātesošajiem skaidri un nepārprotami apliecinājis, ka vērsīsies SAB pēc palīdzības mahinācijas īstenošanai.

Šī ir tikai viena no neskaitāmajām vēstulēm, no kurām kļūst skaidrs, kā prokuratūra un SAB kopā ar „arestētās mantas glabātāju” R. Meroni nozog valsti, - ar šādu pieteikumu interneta vietnē www.prokuratura.info ir publiskota „Meronigeitas datu bāze”, kura met tumšu ēnu ne tikai uz pašu skandalozo Šveices advokātu, bet arī prokuroru Juri Jurisu (attēlā), kurš jau iepriekš ir pieminēts saistībā ar Meroni interešu paslepu aizstāvību.

„Tiesiskuma un sabiedrības interešu vārdā nododam atklātībai unikālu materiālu – internetā publiskotu Rudolfa Meroni e-pasta saraksti pilnā apjomā. Te var atrast ne tikai afērista saraksti ar meitenēm, kurām, pēc visa spriežot, tiek maksāts ar Latvijas valstij nozagtu naudu, gan daudzkārt interesantāko saraksti ar prokuroru Juri Jurisu, kurš šai slepenajai sarakstei pat ir izveidojis sev speciālas e-pasta adreses [email protected] un [email protected], sevi tajās godājot - Juris Holms,” skaidro www.prokuratura.info veidotāji.

Viņi min, ka „pēdējos gados ir noklusušas runas par valsts nozagšanu un korupciju Latvijā, taču tās apmēri patiesībā ir nevis samazinājušies, bet palielinājušies grandiozos apmēros. Viens no spilgtākajiem piemēriem, kas parāda, kā Latvijas Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piesedz un pat piedalās pat divsimt miljonu nozagšanā būtībā no Latvijas valsts, ir jau šur tur nedaudz aprakstītā Meronigeita.

Šīs afēras ietvaros ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja ziņu, prokuratūras un SAB darbiniekiem fiziski tajā piedaloties un to organizējot kopīgi ar advokātiem no Latvijas un odiozo prokuratūras favorītu un lutekli Rudolfu Meroni, tiek kopīgi īstenota prokuratūras arestētās mantas pārrakstīšana uz šim Šveices advokātam pietuvinātām firmām, radot valstij zaudējumus vairāk nekā divsimt miljonu eiro vērtībā”.

Vietnē www.prokuratura.info norādīts, ka „neliela daļa no šiem Meroni kunga epastiem ir parādījusies publiski jau iepriekš, piemēram, šiet. Taču tagad sabiedrībai pirmoreiz tiek nodots pilnīgs afērista e-pasta kastītes saturs, kas atklāj daudz vairāk, nekā iepriekš ir bijis zināms. Piemēram, nu vairs nav nekādu šaubu, ka mistiskā aģentūra, kas jau iepriekš bija tikusi pieminēta saistībā ar grandiozās afēras piesegšanu, tiešām ir Satversmes aizsardzības birojs.

Tāpat var izsekot tam, kā prokurors Juris Juriss ne tikai organizē nozagtās mantas pārdošanu, bet arī nodod informāciju potenciālajiem lieciniekiem, saskaņo ar viņiem liecības utml. Ja Latvijas valsts tiešām būtu gatava cīnīties ar korupciju, prokuroram jau sen būtu uzlikti rokudzelži.

Jānorāda, ka šī sarakste jau ilgāku laiku ir Latvijas valsts drošības dienestu rokās, taču tiem vien zināmu apsvērumu dēļ tajā atrodamie fakti tiek noklusēti un noziedznieki – piesegti. Patiesi ceram, ka šo faktu publiskošana ieinteresēs ne tikai sabiedrību, bet arī kādu godīgu tiesībsargāšanas iestādi, izmeklētāju vai prokuroru, - nevar taču būt, ka tādi Latvijā vairs nav sastopami”.

Saskaņā ar vietnē atrodamo skaidrojumu „mahinatoru sarakste ir pieejama divos dažādos arhīvos un sakārtota hronoloģiski. Katrā lapā ir pieejami 100 e-pasti, kuri ir iespēju robežās attīrīti no pielikumiem, attēliem un nevajadzīgiem izskaistinājumiem, lai padarītu tos viegli lasāmus.

Taču, tā kā e-pastu ir pārāk daudz, lai izlasītu visus, un liela daļa no tiem ir pagalam neinteresanti, iesakām izmantot meklēšanas iespēju, kas ir vislabākais veids, kā atrast šajos e-pastos sabiedrībai nozīmīgus faktus.

Konvertācijas rezultātā gan varētu būt problēmas, meklējot vārdus, kas satur latviešu valodas mīkstinājumus vai garumzīmes, kirilicas simbolus utml. Taču tas nevarētu radīt nopietnas problēmas, meklējot – un atrodot – informāciju par to, kas un kā ir piedalījies Latvijas valsts nozagšanā”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...