Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skaidri nezināmu, bet viegli nojaušamu iemeslu dēļ Daigas Avdejanovas vadītā Datu valsts inspekcija veselu mēnesi kategoriski nav vēlējusies saņemt SIA Pietiek.lv sūtītu reģistrētu un apdrošinātu vēstuli – atbildi uz šīs iestādes pūliņiem panākt, lai interneta vietnē pietiek.com tiktu dzēstas ziņas par namu Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kur, iespējams, joprojām atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša bēdīgi slavenais „ofšordzīvoklis”. Iestādes nevēlēšanās saņemt vēstuli, ko apliecina Pietiek šodien publicētie sūtījuma dokumenti, ir bijusi tik centīga, ka likusi Latvijas pastam secināt – "adresāta nav uz vietas".

Kā Pietiek jau vairākkārt aprakstījis, publiski pieejamie dati liek domāt, ka SAB direktora Maizīša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, nozagts no viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kura izīrētājs ir uzņēmums, kura patiesie īpašnieki ir noslēpušies kādā Kiprā reģistrētā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistīts ar tādu odiozu personu kā kādreizējais Ogres komercbankas saimnieks Artūrs Jeresjko.

Nekādus oficiālus komentārus par šīm Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pēc visa spriežot, viņš ir vērsies Datu valsts inspekcijā, lūdzot rīkoties saistībā ar viņa „privāto datu” izpaušanu un, iespējams, izmantojot savu dienesta stāvokli, lai šī citkārt diezgan kūtrā iestāde rīkotos neierasti uzstājīgi un enerģiski.

Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadītājas Avdejanovas parakstītu vēstījumu, kurā interneta vietnes pietiek.com administrācija tika aicināta „pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”. Kāpēc inspekcija nolēmusi vērsties tieši pie SIA Pietiek.lv, kas nav pietiek.com domēna īpašniece, ne tā administrētāja, Avdejanova nebija paskaidrojusi.

Šo „aicinājumu” inspekcijas vadītāja pamatoja vienīgi ar to, ka „persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu”.

Pēc šī „aicinājuma” saņemšanas SIA Pietiek.lv nosūtīja inspekcijai ierakstītu un apdrošinātu vēstuli, kurā bija norādīts: „Atbildot uz Jūsu vēstuli Nr. 2-4.3/501-N no 02.06.2017 daru Jums zināmu, ka pretēji šajā vēstulē izteiktajam apgalvojumam SIA Pietiek.lv nav interneta vietnes www.pietiek.com uzturētāja.

Tas, lai Jums būtu saprotams, nozīmē, ka SIA Pietiek.lv neuztur interneta vietni www.pietiek.com, nav tās īpašniece, nav šī domēna vārda īpašniece vai turētāja, nenodarbojas ar minētās interneta vietnes satura radīšanu, izvietošanu, koriģēšanu vai dzēšanu.

Līdz ar to nosūtu Jums atpakaļ Jūsu sūtīto vēstuli Nr. 2-4.3/501-N no 02.06.2017 un vēlu radošus panākumus un enerģiju, pildot Jūsu, manuprāt, atklāti parazītiskajai iestādei doto politisko pasūtījumu un noskaidrojot Jūs interesējošās interneta vietnes uzturētāju vai uzturētājus, lai tiem arī šo vēstuli nosūtītu.”

Taču nu ir izrādījies, ka veselu mēnesi pēc šīs vēstules nosūtīšanas pa pastu uz Datu valsts inspekcijas adresi šī iestāde ir atteikusies šo atbildi saņemt. Pietiek šodien publicē sūtījuma detaļas, kas rāda, kad vēstule nosūtīta un kā Latvijas pasts papildus paziņojumiem par saņemtu sūtījumu veselas divas reizes mēģinājis inspekcijai šo vēstuli nodot, taču izrādījies, ka „adresāta nav uz vietas”.

Šī Datu valsts inspekcijas rīcība rada iespaidu, ka „adresāts nav bijis mājās” tīši – lai, iespējams, pildot SAB direktora „lūgumu”, varētu pēc mēneša paziņot, ka tās „aicinājums” ir ignorēts, un sākt pret SIA Pietiek.lv administratīvā pārkāpuma procedūru. Kā jau aprakstīts, šādu brīdinājumu SIA Pietiek.lv arī tiešām ir saņēmusi.

SIA Pietiek.lv jau ir pieprasījusi no Datu valsts inspekcijas paskaidrojumus par šo gadījumu, pieminot arī iespēju saistībā ar iestādes darbinieku rīcību vērsties Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par ierēdņu bezdarbību vai tīši ļaunprātīgu rīcību. Lai arī šoreiz iestādei nebūtu iespējams izlikties, ka tajā „neviena nav uz vietas”, šis pieprasījums tajā ir nogādāts, saņemot kopiju ar atzīmi par saņemšanu.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...