Datu valsts inspekcija pieprasa paskaidrojumu par „YouTube” ievietotu "garāžas konflikta" video
PIETIEK11.05.2016.
Komentāri (98)
Iesaki rakstu: 
Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītā Datu valsts inspekcija pieprasījusi paskaidrojumu par YouTube ievietotu "garāžas konflikta" video, norādot, ka par paskaidrojuma nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu paredzēta administratīvā atbildība. Video autoram prasīts paskaidrot, ar kādu mērķi viņš veicis filmēšanu un to ievietojis YouTube, kā arī - vai ir saskaņojis filmēšanu un nofilmētā publiskošanu ar nofilmēto personu.
Paskaidrojuma pieprasījumu saņēmis Vangažu iedzīvotājs Andrievs Niedra, kurš jau ilgāku laiku konfliktē ar Inčukalna novada domes deputātu Igoru Purmali. Lai gan strīds aizsācies domes sēdē par plūdiem Egļupes ciematā, tomēr tā turpinājums izvērsies jau personīgā līmenī ārpus pašvaldības kompetences.
“Tā kā deputāts Purmalis ir arī Inčukalna novada Vangažu pilsētā garāžu kooperatīva priekšsēdētājs, tad viņš izmantoja savas iespējas un pārtrauca mūsu ģimenes garāžu e-čipa caurlaides darbību, un mēs vairs nevarējām piekļūt savai garāžai. Tā tas ir arī līdz šim jau veselu gadu. Ja jautāsiet, kāds tiem abiem sakars, tad man nav atbildes,” Pietiek raksta Andrievs Niedra.
Pašvaldības deputāta izvērsto teroru pret viņu un viņa ģimeni Niedra iemūžinājis videoierakstā, ko ievietojis YouTube un kas apskatāms šeit: https://www.youtube.com/channel/UCeSdjwGQlzWMKuND2bZPuLw. Video redzams, kā Purmalis ne tikai ar rupjiem vārdiem liedz piekļūt garāžai, bet arī fiziski ietekmē Niedru.
Lai gan tiesa šogad martā uzlikusi par pienākumu kooperatīvam Vangažu moto nodrošināt garāžu īpašniecei iespēju brīvi piekļūt garāžai, tomēr Purmalis to joprojām liedzot, skaidro Niedra.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību savu tiesību ierobežojumam piekļūt garāžai un Inčukalna domes deputāta necienīgajai rīcībai, viņš publiskojis nofilmēto. Taču saistībā ar šo video nu viņš saņēmis vēstuli no Datu valsts inspekcijas (DVI), kura norāda, ka šāda video ievietošana internetā inspekcijas izpratnē esot fizisko datu personas datu apstrāde. Tādēļ viņam pieprasīts sniegt paskaidrojumus.
DVI pieprasa sniegt šādu informāciju: 1) Kāds saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 7.panta punktiem vai citu ārēju normatīvu aktu normu bija Jūsu rīcības tiesiskais pamats, veicot datu apstrādi, publicējot vietnē datu subjekta personas datus? 2) Ar kādu mērķi (kādēļ) tika veikta minētā personas datu apstrāde? 3) Vai saskaņā ar FPDAL 8.panta nosacījumiem datu subjekts par veikto videoierakstu tika informēts? Ja atbilde ir apstiprinoša, lūdzam sniegt paskaidrojumu DVI par to, kādā veidā notika informēšana (piemēram, uzrādot DVI paziņojums par videoierakstu veikšanu paraugus). 4) Gadījumā, ja jūs neveicāt datu subjekta datu apstrādi, lūdzam norādīt personu, kas veica videoieraksta filmēšanu un kas videoieraksta rezultātā iegūtos ierakstus publicēja vietnē?
DVI arī īpaši norādījusi, ka par informācijas nesniegšanu DVI vai nepatiesas informācijas sniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
