Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:

- ja jums tur minētais ir šokējoši jaunumi, sanāk, ka pēdējos 25 gadus par politiku neesat interesējušies? Mani šo kungu sarunas nekādi nepārsteidz - konceptuāli, nekā jauna;

- vai tiešām nekad nebijāt dzīvā dabā dzirdējuši, kā cilvēki saka "b…" un sūta citus "na…"? Apsveicu;

- vai tiešām līdz šim domājāt, ka visi jautājumi tiek izlemti tikai un vienīgi domes, valdības un parlamenta sēdēs televīzijas kameru priekšā?

- vai tiešām uzskatījāt, ka sarunās iesaistītajiem politiķiem nav savu biznesa un politisko interešu, un viņi pārtiek no valstī noteiktajai minimālajai algai pielīdzināmas naudas summas, kamēr pārējos oficiāli gūtos ienākumus ziedo bērniem bāreņiem, dzīvnieku patversmēm u.tml.?

Visi politiķi aizstāv kāda/-u intereses. Ja politiķis apgalvo, ka viņš nav ieinteresēts nevienā jomā, tad viņš a) melo; b) ir muļķis, ko arī no politikas vajag turēt pa gabalu.

Tā notiek visur pasaulē - gan demokrātijas citadelē ASV, gan Vācijā, gan tik ļoti saslavētajā Igaunijā, gan citur. Katrā valstī ir savas īpatnības, bet politika ir tāda, kāda tā ir. Palasiet "WikiLeaks" savulaik publicētās noklausītās telefona sarunas. Jautra lasāmviela.

Vai es atbalstu valsts izzagšanu? Noteikti ne. Zagļiem ir jāsēž cietumā, un mums ir gluži normāls Krimināllikums, kas to paredz. Cita lieta ir tā realizācija dzīvē, ar ko tik labi nesokas. Par to liecina gan tas, ka šo sarunu noklausīšanās beigusies ar precīzi neko, gan arī tas, ka nu jau vairāk nekā desmit gadu tikai pirmajā instancē tiek tiesāts Aivars Lembergs. Tas nav normāli.

Tāpat muļķīgi būtu noliegt, ka mūsu valstī pēdējo 27 gadu laikā nav notikusi neviena nejēdzība un nav pieļautas kļūdas. Protams, ka ir, un joprojām tiek pieļautas. Tā nu tas notiek. Svarīgi ir no kļūdām mācīties un nepieļaut tās atkārtoti. Arī ar to mums ir problēmas, par ko liecina, piemēram, hroniska nespēja jau vairāk nekā 10 gadu iegādāties jaunus pasažieru vilcienus.

Katram cilvēkam, tostarp politiķim, ir savi mīnusi, un man nebija ne mazāko šaubu, ka sarunās iesaistītajiem personāžiem tie bija tieši šādi. Daudz interesantāk būtu, ja plašāka sabiedrība uzzinātu, kādas prasības aizkulišu sarunās izvirza un kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi. Tur nu gan cilvēkiem būtu iemesls "apsēsties uz pauzes". Šeit - nekā pārsteidzoša.

Pārpublicēts no Facebook

An error has occured