Iesaki rakstu: 
Nedēļas beigās apritēs mēnesis, kopš tika atvērtas aploksnes ar piedāvājumiem AS Pasažieru vilciens daudzmiljonu vērtajā jauno elektrovilcienu nomas iepirkumā, bet skaidrības par uzvarētāju nav. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Dienvidkorejas koncerns Hyundai piedāvājis labāko cenu, toties šveiciešu ražotājs Stadler piedāvā ātrāko piegādes termiņu. Poļu Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz SA izredzes netiek vērtētas tik augstu kā abu pārējo pretendentu, aiz kuriem ir jūtams politisks lobijs.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kuru amatpersonas Satiksmes ministrijā nekomentē, lai izvairītos no aizdomām par iejaukšanos iepirkuma gaitā, jaunu elektrovilcienu nomai uz 15 gadiem visizdevīgāko cenu piedāvājis Hyundai - aptuveni 350 miljonus eiro. Stadler piedāvātā cena ir būtiski lielāka - pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ap 500 miljoniem eiro.
Par iepirkuma norisi informēti avoti Pietiek arī atklājuši, ka Pasažieru vilciens uzdevis vairākus tehniskus precizējumus Dienvidkorejas ražotājam Hyundai, jo tā piedāvātie vilcieni pēc tehniskajiem parametriem neatbilstot Latvijas apstākļiem. Piemēram, vilcienu grīdas augstums nesader ar peronu augstumu, kāds tas ir Latvijā, Pietiek neoficiāli izteicās informēta SM amatpersona.
Būtisku punktu skaitu iepirkumā dod piegādes termiņi, kurus Pasažieru vilciens izvirzījis prioritāti. Visātrāk jauno vilcienu piegādi solījis Stadler - 18 mēnešu laikā, bet Hyundai pat par pusgadu vēlāk. Pēc amatpersonu teiktā, Hyundai piegāžu termiņus vēl varētu ietekmēt arī tehniskās neatbilstības, jo atšķirībā no Stadler, kura saražotie vilcieni jau iepirkti Igaunijā, dienvidkorejiešiem atbilstoši vilcieni vēl jāuzkonstruē un jāsertificē.
Pietiek jau pērnā gada augustā rakstīja, ka sarunās par jauno vilcienu iepirkumu izgaismojušies ar SM politiskajiem aizbildņiem - tā dēvēto "Olšteina sešinieku" saistīti menedžeri, kas radīja aizdomas par mēģinājumiem politiski sakārtot daudzmiljonu iepirkumu viena vai otra piegādātaja labā. Par viena no iespējamajiem vilcienu piegādātājiem Hyundai oficiālo pārstāvi sarunās kļuvis līdz šim nezināms uzņēmējs bez atbilstošas iepriekšējās pieredzes Haralds Balodis, kura biznesa partneris ir Klāva Olšteina “sešinieka” atbalstītājs Mārtiņš Tenbergs. Otrs Hyundai sarunvedis bija Aināra Šlesera laikā SM kapitālsabiedrību valdēs ieceltais Māris Gavars.
Savukārt Stadler politiskā aizmugure tiek attiecināta uz Vienotību, kuras rindās šoziem iestājās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Jau pirms atkārtotā iepirkuma izsludināšanas kuluāros mēnešiem ilgi tika paustas aizdomas, ka jaunais vilcienu iepirkums tiks organizēts tā, ka būs izdevīgs Šveices kompānijai Stadler. Reālas pazīmes iepirkuma virzīšanai uz Stadler sliedēm parādījās līdz ar piegādes termiņa kā prioritāra kritērija izvirzīšanu.
2016. gads kā vēlamais piegādes termiņš kā reālāko pretendentu iezīmē Stadler, jo tas nesen veicis 18 līdzīgu elektrovilcienu piegādi Igaunijas dzelzceļam un, Pasažieru vilcienam izsludinot iepirkumu, spētu visātrāk garantēt jau gatavu vilcienu piegādi Latvijai. Tāpat saskatāmas līdzības starp Igaunijas iepirkuma finanšu modeli un Pasažieru vilciena piedāvātajiem. Igaunijā daļa vilcienu pirkti, ņemot kredītu (tiesa 85% segs ES līdzfinansējums), un daļa - slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu uz 20 gadiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.