Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārraudzībā esošajās ministrijās sāk iezīmēties shēma: ja desmitmiljonu iepirkumos uzvar “nepareizā” kompānija, tad iepirkums tiek bez nekāda pamatojuma izbeigts, turklāt tiek atklāti lobētas ārzemnieku intereses.

Jau ziņojām par JKP kontrolē esošās Satiksmes ministrijas pakļautībā esošā Latvijas Dzelzceļa pēkšņo, ne ar ko nepamatoto lēmumu izbeigt vagonu šķirotavas pārbūves konkursu Daugavpilī, jo konkursā negaidīti pieteicās vairāk par vienu pretendentu, un uzvarēja labākais piedāvājums.

Darbiem pavisam bija paredzēti 35,92 miljoni eiro, tomēr konkurss 17. oktobrī pēkšņi tika izbeigts, kad izrādījās — bez Skonto un Siemens apvienības, kas piedāvāja veikt darbus par 35 919 999 eiro (tātad precīzi par vienu eiro (!!!) mazāk nekā indikatīvā cena), trīs citu uzņēmumu apvienība bija iesniegusi cenas ziņā daudz izdevīgāku piedāvājumu par 34 290 930 eiro, iznākumā ietaupot darbus pasūtošajam valsts uzņēmumam aptuveni pusotru miljonu.

Šis lēmums nebūvēt, ja pasūtījumu iegūst nevēlams pretendents, apdraud Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizāciju par Eiropas naudu: tā kā beigām tuvojas pašreizējais septiņgadu ES budžeta plānošanas periods, tad gadījumā, ja šo konkursu izgāž, tad nākamajā plānošanas periodā visas ES līmenī tiks noteiktas jaunas prioritātes naudas ieguldījumiem. Ja konkrēto naudu nesāks apgūt šogad, tad nebūs laiks vēl vienam konkursam ar visām tā stadijām — neatkarīgi no tā, kas tajā pieteiksies vai nepieteiksies. Neapgūtās naudas pārdalīšanu citiem mērķiem savukārt nepieļauj Ministru Kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumi, kas preventīvi novērš tamlīdzīgas darbības.

Zemākās cenas piedāvātāji — kompāniju apvienība BMGS-FIMA-Prvni Signalni — aizvadītajā piektdienā iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam par konkursa pārtraukšanu, paziņojumā presei uzsverot: “Nav pieļaujama situācija, ka konkursā uzvara tiktu noteikta pēc favorītisma principa, nevis konkrētas un godīgas metodoloģijas."

Taču šis nav pirmais gadījums, kad JKP pārziņā esošās ministrijas pēkšņi atsakās no svarīgiem būvdarbiem, ja uzvarētājs nav “sarunāts”. 16. jūnijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns kritizēja iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu, jo tas liecinot par politisko nedrošību.

“Šis jautājums ir populistiski atlikts pēdējos desmit gadus, bet patlaban es spēju pierādīt šī projekta nepieciešamību — tā ir drošība un sabiedrības attīstība. Patlaban šis ir vairāk kā pamatots projekts. Esmu ieguvis projekta starptautisku ekspertu novērtējumu, kurā uzsvērts, ka tas ir adekvāts un būs viens no labākajiem paraugiem Eiropā,” uzsvēra Bordāns. Ministrs pauda pārliecību, ka Liepājas cietumu būs iespējams atvērt trīs gadu laikā, jo līdz šim projekta attīstība kavējās nevis būvniecības procesa, bet politisku lēmumu dēļ.

Turpretī 6. septembrī tas pats tieslietu ministrs J. Bordāns (pēc tam, kad konkursā par cietuma būvniecību uzvarēja SIA Abora ar cenu 113,6 miljoni eiro) paziņoja, ka līgums vienkārši netikšot noslēgts, turklāt vienpersoniski lēmis izsludināt jaunu — starptautisku — konkursu. “Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,” sacīja ministrs. Turklāt viņš atklāti paziņoja, ka tas tiek darīts ārzemju kompāniju interesēs: “Tas būs starptautisks konkurss, kurā — visdrīzāk — uzvarēs starptautisks uzņēmums,” tā Bordāns.

Interesanti, ka cietuma izmaksas pat formāli, pat ne pieklājības pēc netika minētas kā iegansts būvdarbu atlikšanai: “Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,” piebilda politiķis. Kā vienīgais vārdā nosauktais iemesls tobrīd tika nosaukta vēlme atdot būvdarbus ārzemniekiem, un koalīcija tikai budžeta sastādīšanas laikā lēma, ka cietuma būvdarbiem paredzēto naudu nākamgad sadalīs citiem mērķiem.

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nepieliks punktu šiem gadījumiem, kad atklāti tiek lobētas ārzemju kompānijas, bet gadījumos, kad vietējiem tomēr izdodas izkonkurēt (tā kā Daugavpils gadījumā) ārzemju Siemens, konkurss tiek vienkārši izbeigts, tad jau nākamgad šāda rīcība var apdraudēt par kārtu lielākus projektus nekā augstāk minētie — tajā skaitā RailBaltic.

Viena indikācija konkursa kavēšanai jau ir konstatējama: oktobra sākumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu ar LDz par vairāk nekā 318 miljonu eiro piešķiršanu no Kohēzijas fonda dzelzceļa tālākai elektrifikācijai. Pieskaitot paša LDz līdzekļus, tikai pirmā posma izmaksas vien prognozētas 441 miljona eiro apmērā.

Iepirkums tika izsludināts pagājušā gada rudenī, un pieteicās četri pretendenti — apvienības Inabelec, Siemens-TSO-BMGS, Cobra-Arčers un LREC. Tomēr rezultāti joprojām nav pieejami, un izvērtēšana velkas garumā. “Ņemot vērā īstenojamā projekta sarežģītību, vēl šobrīd turpinās piedāvājumu izvērtēšana,” ziņo LETA.

Bordāns stingri par Liepājas cietumu:

https://jauns.lv/raksts/zinas/336187-bordans-uzskata-ka-toposais-liepajas-cietums-varetu-klut-par-paraugu-visa-eiropa

Bordāns stingri pret Liepājas cietumu:

https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/bordans-ar-_abora_-netiks-slegts-ligums-par-liepajas-cietuma-buvniecibu-14226060

Daugavpils iepirkuma gaita (paziņojums par pārtraukšanu IV.1. p.): https://pvs.iub.gov.lv/show/594660

An error has occured