Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu neatkarīgā Latvijas valsts. Kopš tā laika šī diena ir mūsu likteņzīme, mūsu spēka zīme, mūsu svētki!

Taču latviešu nācijas apziņa un valstsgriba nav dzimusi vienā dienā. Tā veidojās soli pa solim daudzu gadu garumā. Par simboliskām pieturzīmēm šā ceļa noslēgumā kļuva uzsaukumi, kas aicināja dibināt latviešu strēlnieku bataljonus, un latviešu bēgļu komiteju dibināšana 1915. gadā. Upuri Nāves salā 1916. gadā. Latgales latviešu kongress Rēzeknē un Latvijas Pagaidu nacionālās padomes izveidošana Valkā 1917. gadā.

Mūsu valsts pēc Pirmā pasaules kara varēja piedzimt tādēļ, ka tāda bija tautas griba, ka bija prasme vienoties augstu mērķu vārdā, ka tika pareizi uztvertas jaunās vēsmas, kas bija ielauzušās pasaules ģeopolitiskajos procesos. Tolaik uz Eiropas kartes sevi iezīmēja ne tikai Latvija, bet arī citas jaunas nacionālas valstis – Lietuva, Igaunija, Somija, Polija un Čehoslovākija. Baltijas valstis prata atgūt savu neatkarību atkārtoti – pēc 50 okupācijas gadiem.

Mēs lepojamies ar to, ka Latvija kā eiropeiska valsts jau no pirmsākumiem savos pamatos iebūvēja parlamentārisma un demokrātijas principus. Tie ir stūrakmeņi, uz kuriem Latvija būvēja savu Satversmi. Uz tiem mēs atspērāmies arī 1990. gadā, kad atjaunojām Latvijas Republiku.

Arī atjaunotā valsts neradās pēkšņi vai nejauši. Divu okupāciju un Otrā pasaules kara apstākļos sapnis par brīvību kā sarkanbaltsarkans pavediens stīgoja no «Deklarācijas par Latvijas valsts atjaunošanu», kuru 1944. gadā pieņēma Latvijas Centrālā padome. Šī deklarācija iedvesmoja nacionālos partizānus turpināt bruņotu pretošanos okupācijai vēl 10 gadus pēc kara beigām.

Brīvvalsts ideju gandrīz 50 gadus loloja un aizstāvēja trimdas latvieši.

Latviešu brīvības alkas caurauda čekas vajāto nacionālās pretošanās kustības dalībnieku un disidentu domas, vārdus un darbus.

Līdz pienāca 80. gadu beigas, mazie pavedieni satecēja kopā un uzbangoja Trešās atmodas vilnī.

Latvieši bija PAR savu valodu un kultūru. PAR brīvību, neatkarību, PAR savu valsti Rietumu civilizācijas un Eiropas politiskajā telpā.

Latvijas neatkarības atjaunošanā izšķiroša nozīme bija demokrātiskajiem procesiem un parlamentārisma tradīcijām.

Godātie deputāti!

Parlamentārisms un demokrātija – tie ir Latvijas valsts pamati!

Tādēļ arī pašlaik mūsu svarīgākais uzdevums ir stiprināt šos pamatus un neļaut tos izskalot vai saļodzīt. Saeimai ar darbiem ir jāceļ pašai sava autoritāte.

Saeima ir Latvijas pilsoņu vēlēta institūcija. Saeimai mūsu valstī ir dots visaugstākais mandāts – vairāk nekā 900 tūkstoši vēlētāju balsu. Mums šī uzticība ir jāattaisno ik dienu. Parlamentam jāspēj pieņemt tādas tiesību normas, kas nāk par labu visai sabiedrībai.

Kolēģi, šis ir pēdējais 18. novembris, kad svinīgā sēdē pulcējamies mēs – 12. Saeima. Pēc gada šajā zālē Latvijas valsts simtgadi godinās 13. Saeima.

Strādāsim tā, lai parlaments izpelnītos lielāku pilsoņu uzticību! Politiskās kultūras stūrakmens un atslēga ir cieņa. Mūsu pašu savstarpējā cieņa un cieņa pret ikvienu sabiedrības locekli. Bez savstarpējas cieņas pamata arī politika nevar būt ilgtspējīga. Mums jāspēj izskaidrot, ka ikviens likums, kas tapis Saeimas namā, un ikviens darbs, kuru veic valdība, ir domāts tam, lai plauktu mūsu zeme, tauta, valsts un cilvēki.

Dāmas un kungi!

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Ir labi, ka Latvijas vēlētāji kļūst arvien prasīgāki, politiski zinošāki un arī kritiskāki. Par to liecina tas, cik aktīvi pēdējos gados kandidāti tiek vērtēti ar plus zīmi vai izsvītroti. 12. Saeimas vēlēšanās tika grozīti vairāk nekā 60 procenti vēlēšanu zīmju.

Nākamgad vēlēsim parlamentu, kurš strādās jaunajā Latvijas gadsimtā.

Politiķiem ar lielāku atbildību jāizturas pret solījumiem priekšvēlēšanu laikā, skaidrojot, kā partiju politiskie mērķi kalpos visas sabiedrības labumam.

Politiskajām partijām jāizvirza tādi kandidāti, kuri bauda vēlētāju cieņu un spēj godam pildīt tautas priekšstāvju pienākumus.

Novēlu, lai tie deputāti, kas nākamā gada 18. novembrī Saeimas namā pulcēsies uz svinīgo sēdi, radītu pārliecību par to, ka Latvijas valsts nākotne ir drošās rokās. Ka vēlētāji var būt kopumā gandarīti par savu izvēli!

Godātie klātesošie!

Uzņēmējs Juris Binde, skaidrojot, kādēļ viņa vadītais uzņēmums finansiāli atbalstījis valsts simtgadei veltītas filmas, nesen teica zīmīgus vārdus: “Mūsu uzdevums ir regulāri atgādināt, ka latviešu tauta nav nekādi sērdienīši un nabadziņi, bet tauta ar savu kultūru, kas vairākkārt savu brīvību ir zaudējusi, bet, kas vēl svarīgāk – atkārtoti izcīnījusi.”

Latvijā vienmēr bijis apbrīnojami daudz cilvēku ar skaidru vērtību sistēmu, stingru mugurkaulu, lielu pašaizliedzību un tēvzemes mīlestību. Tādus cilvēkus mēs uzskatām par saviem līderiem, garīgo mērauklu, zemes sāli.

Ir liels gandarījums, ka jaunieši, kas piedzimuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir brīvi savā domāšanā, dabiski ieaug demokrātiskajā sistēmā un savas paša varēšanas apziņā. Mūsu jaunās paaudzes patriotisms, kas īpaši jūtams pēdējos gados, iedvesmo mūs visus!

Latvieši vienmēr ir ļoti tiekušies pēc izglītības. Tēvi un mātes pat vissmagākajos apstākļos ir centušies savus bērnus izskolot. Tieši tādēļ mūsu tauta ir apzinājusies savu varēšanu un spējusi veidot pati savu likteni.

Par izglītību daudz runājam arī šobrīd. Diskusijās par skolu reformu būsim lieli savā garā un izvēlēsimies svarīgāko – izglītības kvalitāti.

Skolas vērtību latvieši nekad nav mērījuši kilometros, kas jānoiet līdz skolai, bet gan tajās zinībās, ko skolā var gūt. Pašsaprotami, ka tieši skolā jauniešiem jāieaug Latvijas valstiskumā un vērtībās.

Beidzot esam vienojušies par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Atbalstu ir izteikusi arī Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos. Šis darbs jau sen bija jāpaveic.

Valodas jautājumam pēdējo reizi vajadzēja būt izrunātam jau 2012. gadā, kad tautas nobalsošanā trīs ceturtdaļas no vairāk nekā miljona balsotāju izteica nepārprotamu gribu – Latvijā būs tikai viena valsts valoda. Šis jautājums vairs nav apspriežams!

Diemžēl joprojām neesam tikuši vaļā no nelāga ieraduma – sarunā pārāk ātri pārejam uz svešvalodu, pat ja ar mums vēlas runāt latviski.

Neuzturot valsts valodu publiskā saskarsmē, mēs cittautiešiem sniedzam lāča pakalpojumu. Kuram gan šodien vajadzīgi lāča pakalpojumi?!

Mēs esam izvēlējušies dzīvot eiropeiskā, nacionālā un demokrātiskā valstī. Bet kā labāk izprast demokrātiju šobrīd – laikā, kad šis vārds jau daudziem šķiet apvalkāts? Kad dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes.

Mūsu vērtību sistēma ir kā DNS, ko tēvi un mātes mums ielikuši šūpulī un ko mēs nododam tālāk – saviem bērniem. Paaudžu paaudzēs. Demokrātija pati balstās vērtībās, un demokrātijas uzdevums ir nodrošināt arī to, lai tiktu koptas un aizsargātas mūsu nācijas vērtības.

Mūsu vērtības ir latvietība, tradīcijas, cieņa un pašcieņa. Valoda, kultūra, daba. Uzticība tēvzemei, cilvēks kā pati lielākā vērtība.

Vērtības ir tas kompass, kas vienmēr nosaka mūsu izvēli. Šo kompasu mākslīgi cenšas bojāt, lai mēs kā nācija politiski novirzītos no kursa.

Vēl nesen mūsu leksikā nebija, piemēram, tādu vārdu kā “troļļu fabrika”, “viltus ziņa”, “nozagtas vēlēšanas”. Tagad ir apzināta nepieciešamība tam visam dot pretsparu Eiropas līmenī.

Pat tehnoloģiski ļoti attīstītās un ar senām demokrātiskām tradīcijām bagātās Rietumvalstīs tiek atzīts, ka priekšvēlēšanu laikā tur piedzīvoti mēģinājumi ietekmēt vēlētāju izvēli. Pieredzēti kiberuzbrukumi, klajas dezinformācijas kampaņas un kādu konkrētu kandidātu atbalstīšana. Ar šādu pieredzi saskārušās Amerikas Savienotās Valstis, par to arvien atklātāk runā Eiropas politiķi. Ir spēki, kas mēģina Eiropu vājināt un šķelt. Mūsu atbilde ir stipra un saliedēta Eiropa.

Arī Latvijā mēs redzam, ka mediju ziņas dažkārt neizriet no faktiem vai patiesiem notikumiem. Realitāte tiek konstruēta mākslīgi, lai ietekmētu sabiedrības noskaņojumu un valstī notiekošos politiskos procesus.

“Nekas nav tā, kā izskatās!” – tāds ir hibrīdkara sauklis. Un Rietumvalstu drošības dienesti gūst aizvien jaunas liecības par Kremļa stratēģiskajiem plāniem.

Mēs kā sabiedrība kļūstam gudrāki un nu jau protam pamanīt mūsu nedraugu un Kremļa propagandas izmestos āķus. Mums cenšas iestāstīt, ka Latvijā viss ir slikti, ka mēs paši savu valsti pārvaldīt nemākam, ka padomju okupācijas neesot bijis, un kūda pret mums draudzīgajiem Latvijā izvietotajiem NATO spēkiem. Pārņem rūgtums, kad viens no atjaunotās Latvijas valsts pirmajiem ministriem tieši Krievijā metas publiski nievāt Latvijas valsti, stāstot, cik tā esot neizdevusies. Kā dēvēt tos no mūsu vidus, kuri lej ūdeni uz Kremļa propagandas dzirnavām? Kā pasargāt Latvijas valsts saknes no informatīvā kara indes? Tādēļ ir tik svarīgi orientēties uz pamatvērtībām, veselo saprātu un savas valsts interesēm. Tādēļ mums jāatbrīvojas no padomiskās domāšanas atliekām.

Ikvienam ir iespēja rīkoties pašam savā un arī valsts labā. Argumentēta kritika, atklājot nolaidību vai trūkumus, ir vietā. Nebūšanas nedrīkst paslaucīt zem tepiķa. Vainīgie jāsoda. Taču konstruktīva kritika nenozīmē žēlošanos. Mums nav jāsēž virtuvē, sūkstoties par valsti. Ar neauglīgu sūkstīšanos mēs pazeminām paši sevi un savu valsti. Taču mēs visi varam būt Latvijas valsts bruņinieki.

Dāmas un kungi!

Tepat Eiropā un vēl 21. gadsimtā okupācija ir realitāte. Krimas okupācija un militārā agresija Ukrainas austrumos turpinās. Eiropas Savienībai un ASV jāturpina saglabāt vienotu un stingru nostāju attiecībā uz Krieviju, sankcijas nedrīkst atcelt, kamēr nebūs izpildītas Minskas vienošanās. Eiropa gluži vienkārši nevar atļauties atkrist atpakaļ komfortablajās biznesa attiecībās ar Kremli.

Drošība mūsu reģionā nav pašsaprotama, un mūsu dalība NATO ir tās labākais garants. Mūsu apņemšanās ir skaidra – mēs sargāsim Latviju! Vakar Saeimā svētku noskaņās viesojās NATO spēku karavīri – no ASV, Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas, Itālijas un, protams, no Latvijas. Tik daudz nāciju kopā uz mūsu Latvijas zemes un mūsu drošības labad!

Prezidenta kungs! Saeima un valdība!

18. novembris gadu pirms valsts simtgades ir saviļņojošs brīdis. Un arī īstā reize runāt par svarīgākajiem darbiem.

Latvijas nākotnes garants ir ģimenes ar bērniem. Tiks palielināts atbalsts ģimenēm, kas audzina trīs un vairāk bērnus, audžuģimenēm un aizbildņiem. Šis darbs ir labi sākts, un tas jāturpina. Nav šaubu, ka ģimene ir visstiprākais sabiedrības pamats. Tas ir arī valsts turpinātības jautājums.

Gaidot Latvijas simtgadi, darīsim visu, lai ikviens mūsu bērns varētu dzīvot ģimenē vai ģimeniskā vidē, nevis bērnunamā. Bērnunami ir pagātnes palieka – mūsdienās tiem nav attaisnojuma.

Vēl viens jautājums, kas svarīgs ikvienam, kurš domā par Latvijas nākotni – kā iedarbināt tādu centrtieces spēku, lai Latvijā arvien lielākā skaitā atgrieztos tie, kuri dzimteni bija spiesti pamest spiedīgu materiālo apstākļu vai nepārdomātu kredītu dēļ?

Lai to panāktu, jārada mūsu uzņēmējiem tādi apstākļi, lai viņi varētu veidot vairāk darba vietu. Jātiek galā arī ar tādu sociāli bīstamu parādību kā aplokšņu algas un negatīvu pieredzi saziņā ar valsts iestādēm. Cilvēki gaida efektīvu e-pārvaldi, neiecietību pret korupciju, savstarpēji laipnu saskarsmi, īpaši ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Cilvēki vēlas iejūtīgu, cieņpilnu un savstarpēji izpalīdzīgu sabiedrību.

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, portāls “Delfi” apzinājis 99 iemeslus, kādēļ cilvēki nolemj palikt Latvijā. Paldies par šiem 99 stāstiem!

Nākotnē Latvijai ir jābūt labklājības un vērtību valstij. Valstij, kura daudz vairāk rūpējas par cilvēku.

Godātie klātesošie!

Šajā svētku reizē es vēlos pateikties.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš palīdzējis mūsu valstij sagaidīt 99. dzimšanas dienu skaistākai, bagātākai, drošākai, cilvēciski labākai, iedvesmojošākai! Paldies visiem Latvijas patriotiem – latviešiem un cittautiešiem! Paldies visiem tiem, kas šobrīd ir ārpus Latvijas, bet ar Latviju sirdī!

Pateicos skolotājiem, ārstiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, zemniekiem, ikvienam, kurš rimti un labi dara savu ikdienas darbu.

Paldies Latvijas simtgadniekiem, kurus šovasar satiku Rundāles pilī! Pateicos ģimenēm, kuras pēdējos gados kuplā skaitā vizina ratiņos mazuļus.

Paldies enerģiskajiem jauniešiem, kurus sastopam šeit ēnu dienās un jauniešu saeimās! Paldies nevalstiskajām organizācijām, kuras gatavas strādāt kopīgi ar Saeimas deputātiem un palīdz mums izprast dažādas vajadzības. Paldies valdībai un jums, godātie Saeimas deputāti, – par to, ka, neraugoties uz politiskajām kolīzijām, visbiežāk tomēr protam vienoties valstij svarīgos jautājumos.

Paldies visiem tiem, kuri Latvijas vārdu darījuši apbrīnas vērtu uz skatuvēm, koncertzālēs, kinofestivālos! Paldies tiem, kuri Latviju padarījuši par slavenu sporta lielvalsti!

Īpašu paldies vēlos teikt mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem un jaunsargiem!

Pateicamies NATO sabiedrotajiem par solidaritāti un Kanādai – par spēku vadību Latvijā.

Paldies mūsu partneriem – Eiropā un transatlantiskajā telpā! Es ticu, ka, strādājot kopīgi Eiropas Savienībā, mēs spēsim vairot Latvijas iedzīvotāju labklājību un ticību Eiropas nākotnei.

Paldies visiem, kas ir kopā ar Latviju tās dzimšanas dienā!

Mīļie tautieši! Tuvumā un tālumā! Latvijā un visur pasaulē!

Kārlis Skalbe savulaik par Latvijas dibināšanu rakstīja: “Kas gan bija pirmā dienā Latvijas valsts? Tikai vārds, elpa, kas sasilda gaisu. Tie, kas sapņoja par neatkarīgo Latviju, gan ticēja, ka šai elpā izplauks rozes.”

Jā, tā ir tautas elpa, kas šajos gados ir palīdzējusi uzplaukt rozēm un mūsu Latvijai. Kamēr mēs būsim, kamēr mēs elposim, kamēr mēs to gribēsim, tikmēr Latvija pastāvēs! Tāpēc mums ir svarīgs ikviens Latvijas cilvēks, kas uztur šo gribu. Jo mums ir svarīga mūsu valsts, mūsu Tēvzeme un brīvība.

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

FotoViss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums tam ir jāpieliek punkts. Jūs neesat idioti vai mazi bērni, kam kāda Viņķele vai Kariņš noteiks, kā Jums rūpēties par Jūsu veselību. Viņi Jums nenoteiks, vai satikt omi un taisīt dzimšanas dienas ballīti ir slikti.
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

21

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

21

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...