Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.

Kauliņtēvs, kā viņu vēl joprojām mēdz dēvēt lielvārdieši, man vienmēr ir šķitis kā sava veida etalons. Vismaz divos jautājumos. Pirmkārt, viņa spēja saglabāt cilvēcību un vīrišķīgu drosmi okupācijas laikā, pateicoties kam Lielvārdes apkārtne kļuva par vienīgo Latvijas apvidu, no kura 1949.gadā netika izsūtīta neviena latviešu ģimene. Tāpat Lielvārde bija vieta, kurā darbu varēja iegūt latviešu leģionāri, kurus citur darbā neņēma politisku apsvērumu dēļ.

Man vienmēr ir licies, ka mēs, latvieši, okupāciju būtu pārcietuši daudz vieglāk, ja mums būtu vairāk šādu personību, kas izmantotu savu amatu un pilnvaras, lai darītu labu un pasargātu savus tautiešus. Patiesībā, šādu cilvēku mums pietrūkst arī šodien.

Otrkārt, Kauliņš centās savu Lielvārdi attīstīt un pacelt saimnieciski, padarīt to par plaukstošu saimniecību, par vietu, kurā cilvēki vēlas dzīvot.

Ir daudz kritiķu, kas, runājot par Edgaru Kauliņu, pirmkārt piesauc viņa sarkano biogrāfiju. Tomēr būtu vietā jautāt, vai viņa personību atceramies dēļ formālajiem komunisma tituliem (pats Kauliņš, piemēram, bijis neapmierināts, ka grāmatā, kas veltīta viņam, Pētera Bauģa “Kad migla krīt…”, pārspīlēta viņa komunistiskā pārliecība)? Vai tomēr par cilvēcību un paveiktajiem darbiem.

Rīgā joprojām ir Džohara Dudajeva iela, un nevis, lai uzsvērtu, ka viņš bijis ģenerālis padomju armijā, bet gan tādēļ, ka ir simbols čečenu cīņai pret krievu impērismu, un tādēļ, ka viņa pozīcija Baltijas neatkarības gūšanas laikā ļāva izvairīties no lielākiem cilvēku upuriem.

Šis ir laiks, kad mazāk jākoncentrējas uz birkām un interešu grupām, bet vairāk jādomā, kā visi kopā varam nostiprināt un nosargāt savu valsti. Kauliņtēva pieeja arī šajā ziņā mums var kalpot par paraugu. Atbalstīsim viens otru, godprātīgi izturēsimies pret savu darbu un padarīsim mūsu novadu un Latviju labāku un stiprāku!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...