Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

275 509 eiro – šāda ir summa, ko pērn par „zicpriekšsēdētāja” pienākumu pildīšanu AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja postenī saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Taču nesalīdzināmi interesantāks ir fakts, ka, kā rāda viņa amatpersonas deklarāciju analīze, ņemot vērā arī pārējos biznesa eksperta ieņēmumus, līdz pat 340 tūkstošiem eiro viņš pērn ir vienkārši notrallinājis – vai arī daļēji atdevis atpakaļ „otkatā” cilvēkiem, kas „palīdzēja” viņam nonākt šajā amatā.

G. Bērziņš, kurš, kā zināms, šajā amatā faktiski bija iecelts, lai pildītu enerģiskākās mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina atstātās mantas dalītājas – viņa šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes uzdevumus, šo posteni zaudēja šā gada jūnijā, uzņēmumam faktiski nonākot Recipe grupas pārstāvju kontrolē.

Papildus iespaidīgajam atalgojumam Olainfarm G. Bērziņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, ir saņēmis vēl arī 67 293 eiro par darbu Latvijas Universitātē un sīkākus ieņēmumus nepilnu 17 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to viņa oficiālie pagājušā gada ienākumi bijuši gandrīz 360 tūkstoši eiro.

Taču īpaši interesanti šai saistībā ir tas, ka lielāko daļu šo iespaidīgo ienākumu cilvēks, kurš it kā uzskatāms par biznesa, vadības un ekonomikas, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai, ir nevis ieguldījis vai kā citādi lietderīgi izmantojis, bet vienkārši notrallinājis vai arī nodevis kādu citu personu rokās.

Kā rāda G. Bērziņa iepriekšējā amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš sācis ar divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļām, nelielu daudzumu vērtspapīru (vērtība – 9240 dolāru, 48 284 zviedru kronu un 9870 eiro), 14 403 eiro bankā, 40 462 eiro parādsaistībām un  aizdotiem 135 200 eiro.

Savukārt gadu noslēdzis nu jau bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs ir ar vairs tikai viena uzņēmuma kapitāldaļām, pieaugušu vērtspapīru portfeli (vērtība - 48 654 dolāri, 53 324 zviedru kronu, 9000 eiro un 14 649 britu mārciņu), 5700 eiro skaidrā naudā, 31 866 eiro un 11 674 dolāriem bankās, 114 046 eiro parādsaistībām un aizdotiem 144 710 eiro.

Tas nozīmē, ka gada laikā G. Bērziņš papildus nepilnu 360 000 eiro ienākumiem vēl ir aizņēmies vairāk nekā 73 tūkstošus eiro, savukārt no „redzamajiem ieguldījumiem” ir papildus aizdoti nepilni 10 tūkstoši eiro un vērtspapīru portfeļa palielinājums par nepilniem 50 000 eiro, kam jāpieskaita bankas noguldījumu palielinājums par nedaudz vairāk nekā 27 tūkstošiem eiro un 5700 eiro skaidrā naudā.

Līdz ar to sanāk, ka universitātes mācībspēks gada laikā no 433 tūkstošiem eiro (ienākumi plus papildu aizņēmums) vairāk vai mazāk lietderīgi ieguldījis vai ietaupījis ir aptuveni 93 tūkstošus eiro, savukārt pārējie 340 tūkstoši eiro ir gluži vienkārši notrallināti – vai arī daļēji atdoti atpakaļ cilvēkiem, kas G. Bērziņu „iebīdīja” šajā amatā.

Pie secinājuma, ka aptuveni trešdaļmiljons aizceļojis ļoti apšaubāmā virzienā, liek nonākt arī LU mācībspēka deklarētie pagājušā gada darījumi (kuros, starp citu, vērtspapīru iegāde vispār nav minēta) – pat pieskaitot klāt 12 341 eiro vērtus remontdarbus un jauna Audi Q7 iegādi līzingā, to kopsumma ir aptuveni 85 tūkstoši eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...