Deklarāciju dati liek secināt – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns „notrallinājis” vai atdevis „otkatā” līdz pat 340 000 eiro
PIETIEK01.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
275 509 eiro – šāda ir summa, ko pērn par „zicpriekšsēdētāja” pienākumu pildīšanu AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja postenī saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Taču nesalīdzināmi interesantāks ir fakts, ka, kā rāda viņa amatpersonas deklarāciju analīze, ņemot vērā arī pārējos biznesa eksperta ieņēmumus, līdz pat 340 tūkstošiem eiro viņš pērn ir vienkārši notrallinājis – vai arī daļēji atdevis atpakaļ „otkatā” cilvēkiem, kas „palīdzēja” viņam nonākt šajā amatā.
G. Bērziņš, kurš, kā zināms, šajā amatā faktiski bija iecelts, lai pildītu enerģiskākās mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina atstātās mantas dalītājas – viņa šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes uzdevumus, šo posteni zaudēja šā gada jūnijā, uzņēmumam faktiski nonākot Recipe grupas pārstāvju kontrolē.
Papildus iespaidīgajam atalgojumam Olainfarm G. Bērziņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, ir saņēmis vēl arī 67 293 eiro par darbu Latvijas Universitātē un sīkākus ieņēmumus nepilnu 17 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to viņa oficiālie pagājušā gada ienākumi bijuši gandrīz 360 tūkstoši eiro.
Taču īpaši interesanti šai saistībā ir tas, ka lielāko daļu šo iespaidīgo ienākumu cilvēks, kurš it kā uzskatāms par biznesa, vadības un ekonomikas, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai, ir nevis ieguldījis vai kā citādi lietderīgi izmantojis, bet vienkārši notrallinājis vai arī nodevis kādu citu personu rokās.
Kā rāda G. Bērziņa iepriekšējā amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš sācis ar divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļām, nelielu daudzumu vērtspapīru (vērtība – 9240 dolāru, 48 284 zviedru kronu un 9870 eiro), 14 403 eiro bankā, 40 462 eiro parādsaistībām un aizdotiem 135 200 eiro.
Savukārt gadu noslēdzis nu jau bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs ir ar vairs tikai viena uzņēmuma kapitāldaļām, pieaugušu vērtspapīru portfeli (vērtība - 48 654 dolāri, 53 324 zviedru kronu, 9000 eiro un 14 649 britu mārciņu), 5700 eiro skaidrā naudā, 31 866 eiro un 11 674 dolāriem bankās, 114 046 eiro parādsaistībām un aizdotiem 144 710 eiro.
Tas nozīmē, ka gada laikā G. Bērziņš papildus nepilnu 360 000 eiro ienākumiem vēl ir aizņēmies vairāk nekā 73 tūkstošus eiro, savukārt no „redzamajiem ieguldījumiem” ir papildus aizdoti nepilni 10 tūkstoši eiro un vērtspapīru portfeļa palielinājums par nepilniem 50 000 eiro, kam jāpieskaita bankas noguldījumu palielinājums par nedaudz vairāk nekā 27 tūkstošiem eiro un 5700 eiro skaidrā naudā.
Līdz ar to sanāk, ka universitātes mācībspēks gada laikā no 433 tūkstošiem eiro (ienākumi plus papildu aizņēmums) vairāk vai mazāk lietderīgi ieguldījis vai ietaupījis ir aptuveni 93 tūkstošus eiro, savukārt pārējie 340 tūkstoši eiro ir gluži vienkārši notrallināti – vai arī daļēji atdoti atpakaļ cilvēkiem, kas G. Bērziņu „iebīdīja” šajā amatā.
Pie secinājuma, ka aptuveni trešdaļmiljons aizceļojis ļoti apšaubāmā virzienā, liek nonākt arī LU mācībspēka deklarētie pagājušā gada darījumi (kuros, starp citu, vērtspapīru iegāde vispār nav minēta) – pat pieskaitot klāt 12 341 eiro vērtus remontdarbus un jauna Audi Q7 iegādi līzingā, to kopsumma ir aptuveni 85 tūkstoši eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
