Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Demokrātija – īkšķis uz leju…

Jānis Ezītis (lit. pseidonīms)
23.01.2012.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu varturi ir tik virtuozi iemācījušies pasniegt melnu par baltu, ka ļautiņi neviļus sāk ticēt klajiem meliem kā īstenai patiesībai. Piemēram, kā milzīgs demokrātijas sasniegums tiek pasniegts Saeimas lēmums atteikties no līdzšinējās prakses virkni valsts amatpersonu ievēlēt aizklātā balsojumā.

Turpmāk Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un vēl dažu labu čiekuru vēlēs atklāti. Taču pēc demokrātijas te pat neož, pavisam pretēji – notiek atgriešanās pie totalitārisma.

Tagad, teiksim, ģenerālprokuroram uzreiz pēc balsojuma būs pieejama informācija par to, kurš deputāts pret viņu ir balsojis. Lai gan visticamāk, ka tādu vairs nebūs. Kurš gan vēlas, lai no aizkrāsnes tiktu izvilkta noputējusi mapīte un uzsākta kārtējā skandalozā lieta.

Jūs teiksiet - godīgam cilvēkam nav, par ko baidīties. Muļķības! Mūsu postpadomju telpā joprojām ir spēkā princips – būtu tikai cilvēks, pantu piemeklēsim. Savulaik mans paziņa, sauksim viņu par Mārtiņu, uzrakstīja sūdzību augstākām instancēm par sava novada policijas priekšnieku. Par šādu mēlnesību pret viņu tika ierosināta lieta par apmelošanu. Lieta, protams, bija baltiem diegiem šūta un galu mans paziņa izspruka sveikā… gandrīz sveikā.

Tiesa procesa gaitā nozīmēja viņam psihiatrisko ekspertīzi, un sūdzībnieks Ziemassvētkus un Jauno gadu pavadīja kompleksā starp Tvaika un Aptiekas ielām Sarkandaugavā. Pēc atgriešanās no veselības pārbaudēm psihiatrijas centrā Mārtiņš sāka nedaudz gan morāli, gan fiziski raustīties un vairāk kļauzas nerakstīja. Varu vien piebilst, ka, labi vēloties, sagraut ikviena nepaklausīga deputāta reputāciju ir vieglāk par vieglu.

Aizklātās balsošanas atcelšana visbiežāk tiek pamatota ar cīņu pret korupciju. Atkal salti meli. Tagad naudasmaisiem iebīdīt savus cilvēkus amatos būs vieglāk, lētāk un drošāk. Vairs nebūs jāuzpērk deputātu vairākums, bet tikai frakciju spice. Agrāk, gluži otrādi, slēptajā balsojumā deputāti varēja parādīt pigu korumpētajai partijas vadībai. Turklāt viltīgākie tautas kalpi iemanījās žūksnīti no naudēļa paņemt, taču aizklātajā balsojumā balsoja, kā sirds vēlās.

Tieši aizklātais balsojums nodrošināja deputātu iespēju balsot atbilstoši sirdsapziņai. Protams, nav noslēpums, ka ne vienam vien tā sirds balss runāja no maciņa dziļumiem. Tomēr es vairāk sliecos uzticēties 100 deputātiem, bet nevis partiju poļitrukiem, kas reizēm pat nesēž Jēkaba ielā, taču nosaka savu frakciju balsojumus.

Kāds varbūt naivi tic, ka oligarhiem vairs nav teikšanas. Jā, Šķēle un Šlesers ir iztriekti no Saeimas nama, jo tauta badokšņas nemīl. Toties Aivars stingri stāv uz savām kājām un neviena priekšā hūti nenoņem.

Protams, ir smieklīgi, ka pūlis sunī tikai tos, kas acu priekšā. Pašreiz daudz lielāku teikšanu ir ieguvuši bagātnieki, kas tikai to sūdu maisa, taču paši katlā nelien. Tie pārsvarā arī ir valdībā esošo partiju sponsori. Jāpiezīmē, ka tautas modrā acs nez kāpēc redz tikai savējos, bet ārzemju naudasmaisi tikmēr paliek ārpus dusmu zibeņiem. It kā neeksistētu Soross, Antonovs un Zviedrijas baņķieri.

Turklāt tā ir tikai aisberga redzamā daļiņa. Ārzemniekiem jaunais lēmums patiešām ir daudz izdevīgāks. Svešzemju plutokrāti vienmēr pa tiešo kontaktējas ar partiju bosiem, neķēpājoties ar ierindas deputātiem, īpaši tagad, kad šiem vairs tikai jāpakļaujas īkšķa vēzieniem Saeimas zālē.

Tiesa, ar Zatlera ienākšanu politikā demokrātija ir gājusi plašumā. Nenoliedzami, ka pašlaik līdztekus naudasmaisiem, savu vārdu var teikt arī mazāki maišelnieki un reizēm pat pilnīgi zebenieki. „Paskatieties, kas valstī notiek! Padomnieki un sievas, mīļākās un miesassargi veido valdību. Kad tas agrāk tā ir bijis! Agrāk vismaz oligarhi visu noteica, bet tas bija cits līmenis – tie vismaz ņēma ar vērienu, ņēma pa lielo. Bet šie auga, skatījās, kā oligarhi to dara, un arī gribēja,” savos novērojumos dalās čečenu biznesmenis Abdulmuslimovs.

Viņam piebalso Jānis Jurkāns: „Pie varas visvisādi blatņiki. Turklāt šajā blatā nav lielas starpības starp augstu amatu, kas tika dāvāts personīgā šofera dēlam, un ministra portfeli, kas tika uzdāvināts kaut kādam Sprūdžam.”

Var dažādi attiekties pret iepriekšminētām personām, tomēr zinot, cik tuvu viņi stāv politiskajai virtuvei, nav pamata neticēt viņu interneta ārēs cirkulējošiem vārdiem. Mjā, nav patīkami apzināties, ka tautas priekšstāvim tagad Saeimas balsojumā poga būs jāspiež tā, kā partijas fīreram ausī iečukstējis kāds blatņiks.

Atklātās balsošanas mehānisms par valsts augstākajām amatpersonām sevi attaisnotu, ja vismaz puse Saeimas tiktu ievēlēta nevis no partiju sarakstiem, bet gan pēc personāliju principa, t.i., balsojot par atsevišķām kandidatūrām. To var izdarīt, gan atvēlot 50 vietas Saeimā individuālām listēm proporcionālās sistēmas ietvaros, gan izveidojot vienmandāta apgabalus. Tad vēlētāji varētu tirdīt savu deputātu ar jautājumu: „Kāpēc tu, maita, nenobalsoji (vai nobalsoji) par Maizīti?!”

Līdzīgas parlamenta ievēlēšanas sistēmas pastāv Lietuvā un Igaunijā. Latvijas politiskā spice pastāvīgi saņem arī no Eiropas Savienības pārstāvjiem rekomendācijas reformēt vēlēšanu sistēmu. Lai cik tas neliktos dīvaini, taču Eiropas kungi izrāda daudz lielākas rūpēs par latvju ierindas pilsoņiem nekā vietējie vagari. Tas bija labi redzams strīdos par budžetu, kur mūsu varturi ar putām uz lūpām noraidīja ES pārstāvju priekšlikumus ieviest progresīvo nodokli un samazināt sociālās jomas apcirpšanu, tādējādi palielinot slogu bagātākajai iedzīvotāju daļai.

Skaidrs, ka pastāvošā politiskā elite līdz pēdējam elpas vilcienam pretosies vēlēšanu sistēmas izmaiņai, jo tad Saeimā likumīgi varēs nokļūt no viņiem neatkarīgi cilvēki. Tas nozīmētu no tautas atrauto partiju krahu. Tāpēc, kamēr Saeimas balsojums ir atkarīgs no pacelto roku troikas īkšķu stāvokļa, lēmums par atklātu valsts svarīgāko amatpersonu ievēlēšanu ir vienkārši ņirgāšanās par demokrātiju. Sajutuši varas garšu, partiju bonzas paredz atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā. Ardievu, demokrātija, lai dzīvo partiju diktatūra.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...