Iesaki rakstu: 
Daudzi cilvēki brīnās par to, kā ir iespējams, ka "Vienotība" turpina valdīt jau 15 gadus, neskatoties uz to, ka kopš dienas, kad, „Jaunā Vienotība” ar Dombrovski priekšgalā pārņēma varu Latvijā, viss ir gājis tikai uz leju.
Mēs atpaliekam no saviem kaimiņiem, piemēram, no lietuviešiem – mēs atpaliekam jau par vairāk nekā desmit gadiem, kaut gan vēsturiski vienmēr esam bijuši priekšā.
"Vienotības" politiķi noteikti nav stulbi – viņi ir gudri vai šajā gadījumā viltīgi. Viņiem ir izdevies izveidot "astoņkāja sistēmu", kurā varas mehānismi ir savstarpēji saistīti, un tās rezultātā viņi vienmēr iziet kā uzvarētāji.
Pēc pāris valdīšanas gadiem viņi pieņēma attiecīgus likumus, kas ļauj viņiem turēt varu savās rokās. Šīs sistēmas pamatā ir:
1. Valsts sponsorētās partijas – "Vienotība" saņem finansējumu no valsts.
2. Mediju kontrole – valsts apmaksāti mediji kritizē nevis valdību, bet opozīciju, kas ir absurdi, jo kritizēt vajadzētu tos, kas pieņem lēmumus.
3. Administratīvā vara – "astoņkāja" tvērieni ir iesakņojušies arī valsts pārvaldē, likumu uzraudzībā un citos resursos.
Lai situācija mainītos, ir jāizjauc šī "Vienotības" astoņkāja sistēma", kas ietver medijus, tiesu un politisko aparātu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.