Iesaki rakstu: 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Manā ieskatā neviens no viņiem nevarēja šādi ar ultimātu mēģināt ierobežot Demos saturu, tāpēc lūgumus neņēmu vērā. Tam sekoja attiecīgo darboņu publiski paziņojumi par izstāšanos ne tik koleģiālos toņos, kādos ceļu šķiršanās tika apspriesta mūsu starpā. Tās ir emocijas, un, jau divdesmit gadus sabiedriski darot ne to, kas visiem ir pa spalvai, esmu pieradis pie šādām publiski personiskām un dramatiskām ceļabiedru atvadām. Tomēr, tā kā tviterī un citur komentāros izskan visādi nepatiesi minējumi un apgalvojumi, uzskatu par nepieciešamo šo to paskaidrot.
Demos no paša sākuma ir bijusi svarīga Rodžera Skrūtona izpratne par “mēs” un par nacionālismu kā pilsonisku, ne etnisku predispozīciju. Demos iestājas par vārda brīvību un nepieciešamību sarunāties kā priekšnoteikumu jebkādai kompromisos balstītai politikai. Demos konferencē ir vieta gan sabiedrībā zināmu atbalstu baudošam kareivīgam vai romantiskam kreisam etniskajam nacionālismam, gan tā skarbai kritikai.
Demos mērķis ir mainīt politisko kultūru — aicināt politisko latvieti pieaugt. Demos uzdevums ir mācīt politiskos tikumus. Demos mērķis nav virzīt kādas par katru cenu uzspiežamas, vispareizākās programmas indoktrināciju. Demos mērķis ir aicināt politiskās arēnas dalībniekus apzināties, ka laba politika var rasties tikai godīgā arēnā. Politika nav tikai pareizo atbilžu atrašana (ja vispār), tā ir arī to vai to neesamības uzturēšana caur sarunu. Saruna par nesamierināmo ir kara atlikšana.
Konservatīvisma sakne ir faktiskā stāvokļa, faktiskās vēstures un faktisko līdzcilvēku apzināšanās un uztvere, ka pastāvošais ir sava veida mierizlīgums. Konservatīvie noraida atriebības, kolektīvas vainas un atdarīšanas, konservatīvie noraida kosmiska taisnīguma alkas.
Manas sabiedriskās aktivitātes motivē rūpes par manu dzimteni un vienīgajām mājām Latviju. Es uzskatu, ka pastāv nacionālisma izpausmes, kas grauj manas zemes izredzes, un es uzskatu, ka ir būtiski tās paturēt prātā, jo īpaši laikos, kad dzimtenes mīlestības vārdā dzimtene kulturāli tiek padarīta arvien līdzīgāka Krievijai nekā liberālās demokrātijas ziedu laiku Rietumiem.
Demos nevar un neies ar līkumu jautājumam, kas ir latviešu politiskās nesekmes sakne.
Visus, kuriem Latvija ir dzimtene un vienīgās mājās, kuriem dārga ir vārda brīvība, demokrātija un kurus interesē konservatīvisms kā domāšanas veids, aicinu 10. decembrī uz mūsu kārtējo sesiju Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents.
Pasākuma pirmajā daļā ar īsām zibensrunām par tēmu runās raibs dažādu uzskatu pārstāvju pulciņš. Otrajā daļā būs jautājumi un atbildes, kas būs sadalīti trīs apakštēmās: 1) politika kā saruna, 2) nelietīgi politisko oponentu diskvalifikācijas paņēmieni, 3) "mēs" jeb kolektīvā identitāte, kas ietver visus pilsoņus un ir priekšnosacījums kompromisu politikai.
Varbūt pasākuma formāts un tēmas plašais tvērums neļaus mums izvērsties un iet dziļumā, bet, atnākot uz šo sesiju, jūs svinēsiet vārda brīvību un augstāku politisko kultūru, kā arī sastapsiet līdzīgi sarunai atvērtus cilvēkus. Uz tikšanos!
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
