Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr deputāti, aktīvisti, juristi un labu griboši komentētāji šausminās par “nabaga īrniekiem denacionalizētajos namos”, kam varētu nākties maksāt (iedomājieties tikai!) tādu pašu īres maksu kā visiem citiem, es gribētu šoreiz paust politnekorektu viedokli: bet kāpēc viņiem vispār pienākas tādas spectiesības?

Kad padomju varas aplaupīto, uz Sibīriju deportēto un noslepkavoto Latvijas Republikas pilsoņu (latviešu, līvu, ebreju, baltvācu...) mantinieki atguva priekštečiem atņemtos dzimtas īpašumus, tajā skaitā mājas, zemi, ēkas, zemnieku saimniecības, arī atsevišķus uzņēmumus, tobrīd pilsētu īres namos lielākoties dzīvoja tādas ģimenes, kam šos dzīvokļus bija “piešķīrusi” okupācijas vara.

Tīšuprāt izvairīsimies no mēģinājumiem aprēķināt, cik daudzos gadījumos represētu Latvijas pilsoņu mantinieki savos atgūtajos dzīvokļos priekšā atrada visādus komunistus, izdienējušus okupācijas armijas virsniekus, padomju režīma amatpersonas, miličus, čekistus un viņu aģentus, kuri bija palīdzējuši veikt represijas pret tiem, kam šos namus savulaik atņēma, jo nav pieejama precīza statistika, cik šādu dzīvokļu kopumā Latvijā ir un kas tieši tajos dzīvo. Skaidrs ir tikai tas, ka tādos dzīvokļos kopējais iemītnieku skaits uzreiz pēc denacionalizācijas bija vērtējams simtos tūkstošu.

Lai šos cilvēkus neizmestu uz ielas, likumā bija iestrādāts aizsargājošs princips — viņiem īres maksa tika cieti fiksēta, un bija noslēgti ļoti ilgi īres līgumi. Problēma bija tāda, ka notika inflācija, Latvijā atsākās ekonomikas kāpums un pamazām uzlabojās dzīves līmenis (par spīti vairākām krīzēm), taču šiem cilvēkiem īres maksa nepieauga, kaut gan palielinājās ēku ekspluatācijas un remonta izdevumi, nekustamā īpašuma nodoklis.

Tagad iedomāsimies, ko tas viss nozīmēja namīpašniekam: viņš dabūjis atpakaļ okupantu atņemto un 50 gadu laikā nolaisto ēku, viņam jāsāk atjaunošana, jālāpa kanalizācija, jāmaina jumts, jāsiltina, jāremontē fasāde, jāpārvelk dzirksteļojoši elektrības vadi, ar hlora preparātu pagrabā jāindē pelējums, jāliek hidroizolācija un kas tik vēl ne, jāmaksā augošais NĪN un pieaugošās algas remontniekiem, taču mājā piecus, desmit, divdesmit un vairāk gadus dzīvo tādi iemītnieki, kas maksā par īri 15 latus mēnesī un kam īre beztermiņa!

Gadījās, ka šie piespiedu īrnieki izrādījās piederīgi tai sugai, kas kopš padomju laikiem pieradusi ne par ko nemaksāt un uzkrāj apkures, ūdens un kanalizācijas parādus, zog elektrību un nerūpējas par kārtību koplietošanas koridoros. Mājai samilzis parāds par apkuri un ūdeni, ko arvien sataisa daži neapzinīgi dzīvokļi, bet beigās siltuma nepieslēgšana rudenī draud visiem — arī tiem, kas godīgi maksā.

Kaut arī denacionalizēto namu īrnieki paši sevi uzskata par mūžīgajiem cietējiem, viņiem bija vismaz 25 gadi, lai meklētu jaunus mitekļus vai vienotos ar namīpašniekiem par abpusēji cienīgiem līgumu nosacījumiem. Patiesībā viņi ir bijuši bez iemesla privileģēta elites grupa, kas — pretstatā citiem līdzcilvēkiem — ir varējuši maksāt dažkārt pat tikai desmito daļu no reālās īres cenas, kamēr citiem cilvēkiem tādas privilēģijas nepienākas.

Jau dzirdu sašutušas balsis: “Tas raksta autors nelietīgi negrib saprast! Viņš savā bārdainajā vecumā iedomājas, ka zina, kā tas ir!” Arī es kādreiz esmu bijis jauns un dabūju īrēt dzīvokļus visādos ūķos. Man vienmēr bija jāmaksā pilna īre, kaut arī dzīvokļi gadījās sliktāki nekā tie, kuru īrnieki kādā denacionalizētā blakus namā maksāja vairākkārt mazāk, pie kam ar praksē tikpat kā neīstenojamām tiesībām viņus nemaksāšanas gadījumā izlikt. Man neskauž, ka citiem ir gadījušies labāki apstākļi, bet man neliekas pareizi, ka viņiem 25+ gadus no vietas sevi jāiztēlo par “cietējiem”, kaut gan viņi atrodas finansiāli un tiesiski privileģētā situācijā, ja salīdzina ar citiem.

Nākamais loģiskais jautājums: “Kur viņiem likties, ja no šāda dzīvokļa beigās tomēr būs jāizvācas? Gandrīz visi no viņiem tagad jau ir pensionāri!” Ja nav cerības vienoties ar mājas īpašniekiem, tad laikus jāiestājas rindā uz pašvaldības vai sociālo dzīvokli — denacionalizēto namu īrniekiem ir tiesības uz vietu šajā rindā. Tomēr, tā kā šīs rindas virzās gliemeža, pie kam beigta, ātrumā, vislabākais ir pārcelties uz dzīvi kādā mazpilsētā vai lauku ciemā, kur apkārt ir dabiska vide un tīrs mežs, svaigs gaiss, labāki kaimiņi, pieejamāka pašvaldība nekā Rīgā un savs dārziņš, kur parušināties ap puķēm.

Piemēram, Skrundas novada Rudbāržos ir divu un trīsstāvu mājas ar visām ērtībām un centrālapkuri, kas pieder vietējai agrofirmai un iedzīvotāju aizplūšanas dēļ stāv pustukšas — gan agrofirma, gan novads priecāsies, ja šiem lētajiem dzīvokļiem atradīsies jauni iemītnieki. Tas pats vērojams Ventspils novada Ugālē, kur daudzi labi dzīvokļi stāv tukši. No šīm abām vietām ir izcila sabiedriskā transporta satiksme ar Rīgu, ja vajag.

Ja denacionalizētā dzīvokļa iemītnieki strādā Rīgā un viņiem tāpēc nepieciešams dzīvot tieši Rīgā, tad tas nozīmē, ka viņiem ir darbs un viņi var atļauties maksāt normālu īri par dzīvokli. Savukārt tie, kas saņem tikai pensiju, droši vien nemaz nav nopietni apsvēruši pārcelšanos uz laukiem (ja visa dzīve nodzīvota pirms tam pilsētā, tāda doma prātā var neienākt), taču kopumā varu teikt, ka dzīve laukos ir kvalitatīvāka un veselīgāka, uz laukiem pensionāri ir kustīgāki un kopumā žiperīgāki — tā kā savu reizi esmu dzīvojis gan viensētā, gan lauku ciemā, gan mazpilsētā, gan Rīgā, tad no savas pieredzes esmu pilnībā pārliecināts, ka laukos dzīve ir harmoniskāka.

Ja valsts savulaik uzlika par pienākumu namīpašniekiem nodrošināt zemāku īres maksu noteiktai iedzīvotāju grupai, tad vajadzēja arī kompensējošo mehānismu — vai nu piemaksāt starpību (tāpat kā to dara pašvaldība, piemēram, ja sociālie dzīvokļi ierīkoti kādai firmai piederošā mājā), vai nodrošināt, sacīsim, NĪN vai citu nodokļu atlaides attiecīgās starpības apjomā. Nevaru atrast, ka jebkas tāds no valsts puses būtu ticis darīts vai ieviests.

Visu minēto apsvērumu dēļ mani pārņem izbrīns, kad redzu — politiķi iestājas par šīs izredzētās personu grupas mantisko privilēģiju saglabāšanu, nevis risinājuma atrašanu. Nākamā gada budžetā pat piedāvāts rezervēt 6 miljonus eiro, lai palīdzētu šiem cilvēkiem kaut ko kompensēt. Īsti nesapratu, ko tieši viņiem vajadzētu kompensēt, taču man ir morāla rakstura iebildumi pret jebkādas nodokļu maksātāju naudas izlietošanu šādiem mērķiem: 25+ gadus cilvēkiem ir bijušas likumā noteiktas privilēģijas maksāt daudz mazāku īres maksu par sveša īpašuma lietošanu, un tagad viņiem maksās v ē l ?! Un šoreiz no mūsu visu kopīgās kabatas?

Sāksim meklēt īstu risinājumu, nevis piemaksāt par esošās (nepareizās) situācijas saglabāšanu!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...