Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Aizsardzības ministrija nokaitināja Saeimas deputātus ar taisnošanos par nespēju atbildēt uzņēmējiem ne jā, ne nē par jau izstrādāto ieroču pirkšanu vai nepirkšanu.

Aizsardzības ministrijas darbību militāro pasūtījumu došanā vietējiem uzņēmumiem izskatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas kopsēdes dalībnieki.

Abu apakškomisju vadītāju vietas atstātas opozīcijai Nacionālās apvienības izpildījumā, bet personāli Edgaram Butānam un Edvīnam Šnorem. E. Butāns pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā apmeklējis četrus militāras produkcijas ražotājus un visur dzirdējis vienu un to pašu, ka Aizsardzības ministrija mēnešiem un gadiem nevar izlemt, kādu tehniku tai vajadzēs vai nevajadzēs.

Savukārt uzņēmēji nevar uz nezināmu laiku rezervēt ražošanas jaudas tādu cerību dēļ, ka kaut kad viņi varbūt drīkstēs startēt ieroču u.c. kara materiālu iepirkumu konkursos ar nezināmu rezultātu.

Aizsardzības ministrija neko nesaka ne uzņēmējiem, ne deputātiem

Izrādījās, ka pret Saeimas deputātiem Aizsardzības ministrija izturas tieši tāpat, kā pret uzņēmējiem. Proti, bija atsūtījusi uz Saeimu Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktori Vinetu Mileiko, kura ne uz vienu no deputātu jautājumiem atbildēt pēc būtības nevarēja un nedrīkstēja.

“Man tas šķiet ļoti mulsinoši,” par Aizsardzības ministrijas atsūtītās pārstāves rangu un atbildēm sacīja bijusī Saeimas priekšsēdētāja, bet iepriekšējā Latvijas valdībā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece: "Ja mēs esam uzlikuši dronu koalīciju uz tik augstas latiņas, tad kaut kas ir jādara, lai koalīcija darbotos. Ja mēs gribam attīstīt militāro industriju, tad kaut kas ir jādara, lai šo procesu veicinātu. Grūti virzīt lielus pārmetumus kolēģei, kura šeit pārstāv ministriju. Jāskatās, kāda ir ministrijas vadības attieksme, cik nopietni tā uztver šādas diskusijas. Diemžēl ministrijas vadību šeit neredzam. Varbūt vajadzīga jauna diskusija ar cilvēkiem, no kuriem varētu prasīt rezultātu.”

Par Aizsardzības ministrijas kavēšanās ilustrāciju kalpoja kaujas laukam būvēts transporta līdzeklis “VR Fox”. Plašāka sabiedrība par tāda projekta esamību un tā gatavības pakāpi varēja uzzināt no aģentūras LETA 2022. gada 2. septembra ziņas, ka 5. septembrī Ādažu poligonā tikšot prezentēts SIA “Baltic Motorsport Promotion” un SIA “Vāģi” izstrādāta pilnpiedziņas transportlīdzekļa prototips “VR-1-FOX”. Atrādīts tas tika toreizējam aizsardzības ministram Artim Pabrikam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam.

Prezentētāju pusē tika minēts SIA "Baltic Motorsport Promotion" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Dzenītis. 2024. gada 16. aprīlī viņš piedalījās Saeimas apakškomisiju kopsēdē un pēc tās pastāstīja “Neatkarīgajai” par savu produktu. Viņš apliecināja, ka Latvijas bruņotie spēki L. Kalniņa personā atzinuši šo pārvietošanās līdzekli par vajadzīgu, atbilstošu utt., bet Aizsardzības ministrija līdz šai dienai nav spējusi atbildēt ne par ražojuma pirkšanu, ne par nepirkšanu, ne par konkursu vai kādiem citiem nosacījumiem, atkarībā no kuriem ražojums tiktu pirkts vai nepirkts. Taču uzņēmums nespēs vēl nezināmu laiku uz priekšu uzturēt produkta piedāvājumu, t.i., uzņēmuma iekārtas un darbinieku sastāvu atbilstoši tam, lai produktu sāktu ražot lielākā vai mazākā, bet rūpnieciskā apjomā.

Līdzīgi pārvietošanās līdzekļi kara materiālu tirgū nopērkami par apmēram 200 tūkstošiem eiro gabalā. Konkrēto Latvijas produkta cenu nav iespējams pateikt, jo to lielā mērā ietekmētu pasūtīto transporta līdzekļu skaits. Vēl cita lieta ir transporta līdzekļu aprīkojums ar šaušanas, radioelektroniskās cīņas vai cilvēku glābšanas līdzekļiem.

Deputāti uztraucas, ierēdņi mierina

Apakškomisiju kopsēdes laikā tika vairākkārt atkārtotas un uzsvērtas trīs lietas. Pirmā, ka gadījums ar “Fox” ir tipisks piemērs tam, kā vispār darbojas Aizsardzības ministrija. Otrā, ka šī ministrija 2024. gada pavasarī turpina darboties tā, it kā par karu Ukrainā tai vispār nekas nebūtu zināms. Trešā, ka Latvijas uzņēmumiem gandrīz neiespējami pārdot militāras nozīmes produkciju ārzemju armijām, ja viņi nevar apliecināt, ka viņu produkciju iemanto Latvijas armija.

Teorētiski Latvijas uzņēmumiem radušās līdz šim neiedomājamas iespējas tieši militārās tehnikas virzienā, jo šīs tehnikas paraugiem būtu jānokļūst uz pasaules mēroga skatuves, t.i., Krievijas-Ukrainas kara frontēs. Ja šī tehnika sevi labi parādītu reālā karā, tad tā iegūtu nesalīdzināmi augstāku prestižu, nekā ar paraugdemonstrējumiem Ādažu poligonā. Praktiski šīs izredzes mazas, jo Latvija Aizsardzības ministrijas personā nespēj noorganizēt mūsu tehnikas paraugu nonākšanu līdz Ukrainai. Latvija, lūk, dalās ar to tehniku, kāda Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau ir, bet jaunās vietējās izcelsmes tehnikas tiem nav.

V. Mileiko paskaidroja, ka Aizsardzības ministrija rakstot bruņoto spēku attīstības plānu nākamajiem 12 gadiem, no kura kļūšot skaidrāks, ko armijas vajadzībām iepirks un ko neiepirks. V. Mileiko nespēja pateikt, kad šis plāns tiks uzrakstīts un kad tas stāsies spēkā. Pēc tam varēs sākt skaitīt 12 gadus, kuru laikā valsts no vietējiem ražotājiem varbūt tomēr kaut ko nopirks un tad piegādās Ukrainai. Karam Ukrainā jāieilgst uz vismaz 13 gadiem, lai Latvijas militārajai produkcijai pavērtos izredzes nonākt Ukrainā savlaicīgi, kamēr šīs tehnikas izmantošana reālās kaujās nodrošinātu tai par naudu nenopērkamu reklāmu.

Deputātus ļoti satrauca Aizsardzības ministrijas nostāja atlikt lemšanu par bruņojuma iegādi varbūt vēl gadiem ilgi. Atzīmējot to, ka pārmest par šādu nostāju V. Mileiko nav jēgas, viņi centās ar ierēdnes starpniecību nodot ziņu Aizsardzības ministrijas vadītājiem, ka samērā netālu no Latvijas notiek karš. To izraisījusi Latvijas kaimiņvalsts un no tās nemitīgi atskan draudi Latvijai. Runa nav par to, kādu ieguldījumu Latvijas Republikas tautsaimniecībā pēc vairāk nekā 12 gadiem dos militārā rūpniecība, bet par to, vai Latvija tad vispār pastāvēs.

“Ar lielām bažām uzzināju, ka Latvija uzņēmusies dronu koalīcijas vadību,” atzīmēja E. Šnore. “Mazākais, ka tā būs milzīga izgāšanās. Bet - saprotiet! - no tā ir atkarīga gan Ukrainas, gan arī mūsu drošība.” “Ņemsim vērā, raudzīsimies kopā ar kolēģiem citās ministrijās, kā mēs vēl varam mainīt šo pieeju, ņemot vērā karu Ukrainā,” viņu mierināja V. Mileiko.

Vieniem karš, bet citiem nauda

Pagaidām karš Ukrainā Aizsardzības ministrijai nozīmē milzīgu naudas straumi. Ja 2022. gadā, kura budžets tika gatavots pirms Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai, ministrijai nācās iztikt ar 758 miljoniem eiro, tad šā gada budžets jau pamanāmi pārlēcis miljarda robežlīniju līdz 1,13 miljardiem eiro. Tajā skaitā bruņoto spēku budžets audzis no 601,9 miljoniem līdz 918,3 miljoniem eiro. Atlīdzības augušas no 221,2 miljoniem līdz 341,5 miljoniem eiro, bet preču un pakalpojumu pirkšanas izdevumi no 205,1 miljona līdz 266,1 miljonam.

No 2022. un 2024. gada budžeta likumiem izrakstītie skaitļi liecina, ka ieroču un vispār nekādi iepirkumi nav Aizsardzības ministrijas un armijas prioritāte, jo to īpatsvars kopējos uzdevumos samērā mazs un pieaug daudz lēnāk nekā kopējie izdevumi. Parādēm un manevriem nepieciešamo kara tehnikas daudzumu Latvija pērk par salīdzinoši lētu naudu vai nu kā lietotu tehniku, vai kā to, ko lielražotāji laiž izpārdošanā. Neizklausījās un neizskatījās cerīgi tas, kā uzņēmēji sauca un Saeimas deputāti piebalsoja, lai Aizsardzības ministrija ieceļ tādu amatpersonu, pie kuras uzņēmēji varētu uzzināt, ko Latvijas armijai vajag no ražotājiem. Šādas amatpersonas neesamība jau ir pietiekami skaidra atbilde, ka armijai no viņiem nevajag gandrīz neko.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...