Deputāti paklusām gatavojas uz atvadām sagādāt pārsteigumu īrniekiem
Jānis Miežagrauds28.06.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Grozījumi Civilprocesa likumā, ko Saeimas Juridiskās komisijas nolēmusi virzīt trešajam lasījumam Saeimā, nopietni aizskars īrnieku/nomnieku, proti, to personu tiesības, kuras lieto telpas uz tiesiska pamata, bet nav nedz parādnieks, nedz tā ģimenes loceklis.
Šā gada 22. jūnijā Saeimas Juridiskajā komisijā nolemts virzīt Saeimā trešajam lasījumam grozījumus Civilprocesa likumā, tostarp grozījumus Civilprocesa likuma 620.6 pantam, izsakot minētās tiesību normu otro un trešo daļu šādā redakcija:
„(2)Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no tajā esošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar visām personām, kuras atrodas šajā īpašumā.
(3)Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, nekustamā īpašumā esošās personas tiek izliktas, ja nepieciešams izvedot tās piespiedu kārtā. [..].”
Minētie Civilprocesa likuma grozījumi aizskar īrnieku/nomnieku, proti, to personu tiesības, kuras lieto telpas uz tiesiska pamata, bet nav nedz parādnieks, vai tā ģimenes loceklis.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, kurām pievienojusies arī Latvija, tiesība uz mitekli ir viena no cilvēka pamattiesībām.
Latvijas civiltiesībās nostiprināts, ka personu izlikt no dzīvojamās telpas var tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu. Tas nozīmē – ar tādu tiesas nolēmumu, kas pieņemts lietā, kur tiesa ir pēc būtības izskatījusi lietu, uzklausot pušu argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus.
Turklāt likuma Par dzīvojamo telpu īri XI nodaļā gadījumā ja tiesā tiek ierosināta lieta par mazāk aizsargāto, tostarp, nepilngadīgu bērnu izlikšanu, paredzēts šo personu aizsardzības mehānisms.
Līdzšinējais normatīvas regulējums, ar kādu personas tiek izliktas no dzīvojamām telpām, atzīstams par cilvēktiesībām atbilstošu.
Savukārt grozījumi paredz: ja izsolē tiek pārdots izīrēts dzīvokļa īpašums, tad pirms tam noslēgtais īres līgums netiek ņemts vērā – pretēji Civillikuma normām. Proti, grozījumos paredzēta izlikšana bez tiesas sprieduma, pretēji aprakstītajām cilvēktiesībām.
Vēl jo vairāk, romāņu - ģermāņu tiesību loka valstīs, kāda arī ir Latvija, prevalē tiesību princips „Pirkums īri nelauž!”. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz īpašnieku maiņu, pamatojoties uz īres līgumu, īrniekam ir tiesības netraucēti lietot telpas. Bet grozījumos tas nav ievērots: saskaņā ar grozījumiem, īrniekam pat nezinot, tiesu izpildītājs atver dzīvokļa durvis, apraksta un izved viņa mantu, ko tiesīgs izpirkt ir tikai parādnieks! Šāds tiesisko attiecību regulējums nav taisnīgs.
Atbilstoši grozījumiem, ja izsolē tiek pārdota daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvokļi ir izīrēti, tad tiesu izpildītājs ir tiesīgs izlikt visus īrniekus, aprakstot un savācot to mantas. Šāds tiesisko attiecību regulējums juridiski vērtējams kā pilnīgs nonsenss!
Un vai grozījumos paredzētais normatīvais regulējums pasargās viesnīcas iemītniekus gadījumā, ja ūtrupē nonāk viesnīca?
Grozījumi ir arī drauds uzņēmējdarbībai, jo piemēram, ja uzņēmējs nomā telpas (vai zemi) ražošanas vajadzībām, bet minētās telpas vai zeme tiek pārdotas izsolē, tad tiesu izpildītājs apraksta un izved ražošanas iekārtas, produkciju un visu citu, kas tiesu izpildītāja ieskatā nav saistīts ar pārdoto īpašumu.
Neapšaubāmi politiskajos procesos tiek realizētas intereses, bet, pieņemot likumu, nevajag vadīties no Komercbanku asociācijas ieteikumiem vien, jo jābūt ir tā, ka „Viens likums, viena taisnība visiem!”, proti, pieņemtajiem likumiem ir jābūt maksimāli taisnīgiem, tādiem, kas kalpo Latvijas kā vienotas tautas un drošas valsts labklājības un tautsaimniecības attīstībai.
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
