Deputāts: "Pašvaldības nauda sportam tiek izniekota!" Tiesa: "Jā, tā ir, un to iznieko jūsu paša hokeja klubs."
N. Andersons31.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai izgāztu jaunā baseina būvniecību Ventspilī, pirms diviem gadiem Ventspils domes deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Aivis Landmanis, Dace Korna un Ivars Landmanis vērsās pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas, apšaubot līgumu par valsts finansējuma 1,55 miljonu apmērā piešķiršanu peldbaseinam.
Savā vēstulē deputāti apšaubīja arī to, vai Ventspilī notiek sportam atvēlēto līdzekļu lietderīga izmantošana. Bet, kamēr domes deputāti nosūtīja šādu vēstuli Saeimai, tikmēr hokeja klubs “Venta
2020. gada laikā “Venta
Lietas būtība — koronavīrusa dēļ nevarēja notikt spēles ne Ventspilī, ne izbraukumā, taču deputāta A. Landmaņa klubs pamanījies iztērēt naudu it kā “transporta izdevumiem”. Saprotams, ka Sporta pārvalde pieprasīja paskaidrot, uz kurieni “Venta
Tiesnesis Arnis Lapiņš spriedumā raksta: “Tiesa uzskata, ka atbildētājs [...] pats ir atzinis, ka finansējuma neizlietotā summa ir EUR 16 830 apmērā, par kuru izlietojumu atbildētājs nav iesniedzis atskaiti. Ja atbildētājs [naudu] izlietojis līgumā neparedzētiem mērķiem, [...] ir pienākums atmaksāt līdzekļus Sporta pārvaldei.”
Tādējādi apstiprinājušies deputāta A. Landmaņa izteikumi par to, ka sportam paredzētās pašvaldības naudas ne vienmēr tiek izmantotas lietderīgi. Tiesas spriedums rāda, - tas ir viņa paša hokeja klubs, kas izniekojis nodokļu maksātāju naudu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
