Deputātu jautājumi Čakšai par Stradiņa slimnīcas būvniecību: lūdzam kliedēt nopietnās bažas
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti08.12.2016.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Lai nodrošinātu projektam vajadzīgo naudas plūsmu un sekmīgu Eiropas struktūrfondu (ESF) apgūšanu, jaunā P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas korpusa celtniecība un nodošana ekspluatācijā tika sadalīta divās kārtās.
Tā kā tehniskais projekts šādu sadalīšanu kārtās neparedz, tas rada pamatotas bažas vai šāda sadalīta projekta realizācija būs sekmīga un kā šajā gadījumā tiks nodrošināta atbilstošā projekta kvalitāte – ēkas funkcionālā vienotība, telpu plānojums un to atbilstība paredzētajam pielietojumam (piemēram jonizētajam starojumam paredzētajos kabinetos).
Tāpat, ņemot vērā, ka ir notikusi telpu un izmantojamo iekārtu pārplānošana, rodas pamatotas bažas, cik lielā mērā šis “pārplānotais” projekts atbilst sākotnējam uzstādījumam - nodrošināt sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, ņemot vērā medicīnisko tehnoloģiju attīstību un sabiedrības veselības un demogrāfijas tendences nākotnē, un nevis īstenot to, ņemot vērā tikai esošo situāciju, kas nav atbilstoša sabiedrības interesēm, nav vērsta uz attīstību un veselības aprūpes nozares sakārtošanu.
Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka šīs “pārplānošanas” rezultātā projekta realizācija ir iekavējusies par vairākiem mēnešiem, tas rada pamatotas bažas arī par to, vai vispār šo projektu ir iespējams paveikt paredzētajos termiņos, lai nepazaudētu šim projektam paredzēto ESF finansējumu, un kā, cenšoties paveikt šo projektu nepieciešamajos termiņos, tiks nodrošināta atbilstoša šī projekta kvalitāte.
Lai kliedētu šīs, mūsuprāt, ļoti pamatotās bažas, mēs lūdzam veselības ministri Andu Čakšu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Līdz kuram datumam ir jāpaveic projekta realizācija, lai atbilstoši paredzētajam šis projekts saņemtu ESF finansējumu?
2. Lūdzu sniegt projekta realizācijas plānu (grafiku) pa posmiem un laika termiņiem, kādā ir paredzēts nodot realizācijā Stradiņu slimnīcas jauno korpusu.
3. Pieņemot, ka šis projekts netiek īstenots pašplūsmā, lūdzam norādīt konkrētus atbildīgos katram realizācijas posmam.
4. Vai, plānojot iepirkumu termiņus, ir paredzēts laiks iespējamajiem pārsūdzības procesiem? Cik ilgs tas ir paredzēts, un cik laika kopumā ir paredzēts iepirkumu īstenošanai?
5. Vai iekārtu uzstādīšanas plānā ir paredzēta iekārtām nepieciešamo speciālo atļauju saņemšana no atbilstošajām valsts pārraudzības institūcijām? Lūdzam uzskaitīt konkrēti - cik daudz laika un resursu tam ir paredzēts “pārplānotajā” plānā? Lūdzam norādīt personu, kura konkrēti būs atbildīga par šo?
6. Lūdzam norādīt, kā tiek īstenota šī projekta kopējā pārraudzība, kurš konkrēti ir atbildīgs par projekta vadību?
7. Lūdzam norādīt, kā ir paredzēts īstenot iepirkumu pārraudzību, kurš konkrēti ir atbildīgs par iepirkumu veikšanu?
8. Lūdzam sniegt izsmeļošu un uzskatāmu aprakstu par principiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem, tika veikta šī projekta “pārplānošana”, kā arī kādu pakalpojumu klāstu, kādos apjomos ir paredzēts nodrošināt, īstenojot šo projektu?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.