Deputātu jautājumi finanšu ministram Andrim Vilkam par „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesu
Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti24.04.2014.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
2013.gada 10.septembrī tika apstiprināts akciju sabiedrības Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plāns - TAP, kurš tika sagatavots, balstoties uz SIA Prudentia Advisers sniegtajām konsultācijām un saskaņojot TAP ar minēto konsultantu.
Taču tiesiskās aizsardzības plāns tā arī netika izpildīts, un rezultātā akciju sabiedrība Liepājas metalurgs kļuva maksātnespējīga un tai uzsākama bankrota procedūra.
Neskatoties uz to, ka Prudentia darbība pierādīja tās nekompetenci un profesionālo nederīgumu, akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā minētais konsultants atkārtoti tika pieaicināts, lai sniegtu konsultācijas attiecībā uz akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanu, kur izdevumus par konsultanta atlīdzību sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Publiskajā telpā ir parādījusies informācija, ka, neskatoties uz to, ka akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanas plānā tika paredzēts pārdot uzņēmuma aktīvus kopā, administrators Haralds Velmers kopā ar konsultanta Prudentia pārstāvi Kārli Krastiņu veica darbības, lai sadalītu un atdalītu no akciju sabiedrības Liepājas metalurgs aktīvus.
Šim nolūkam 2014.gada 26.martā tika dibināta SIA 50.piestātne, reģ.nr.42103068851, kuras vienīgais dalībnieks un 100 kapitāldaļu EUR 2800 vērtībā turētājs ir akciju sabiedrība Liepājas metalurgs, bet valdes loceklis Andris Pauliņš.
Turklāt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagājušajā nedēļā ir pieņēmusi lēmumu akciju sabiedrības Liepājas metalurgs darbības nodrošināšanai atstāt tikai vienu no vairākām piestātnēm, vadoties no administratora Haralda Velmera un akciju sabiedrības Liepājas osta LM iesniegumiem.
Vadoties no minētā, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā ir nodrošināta valsts kapitālsabiedrību (Latvenergo, Sadales tīkls un citu) parādu pienācīga administrēšana un to atgūšana? Kādas tieši darbības ir veiktas, lai minēto kapitālsabiedrību parādu administrēšana nebūtu vienīgi formālu darbību kopums? Kuras valsts amatpersonas nodrošinās uzraudzību par parādu administrēšanas / atgūšanas efektivitāti?
2. Vai vērtējot nepieciešamību akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanai pieaicināt par speciālistu Prudentia un apmaksāt tā pakalpojumus, Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā šī speciālista iepriekšējo nekvalitatīvo darbu, kura ietvaros saskaņotais TAP tā arī netika izpildīts? Vai šāda rīcība atbilst labas pārvaldības principiem?
3. Vai akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanas plāns tika grozīts un vai par šādu faktu administrators Haralds Velmers ir sniedzis informāciju Finanšu ministrijai?
4. Vai Finanšu ministrija ir akceptējusi akciju sabiedrības Liepājas metalurgs meitas uzņēmuma – SIA 50.piestātne dibināšanu un tās dalībnieka nozīmētās valdes ievēlēšanu?
5. Vai ar Finanšu ministriju tika saskaņota meitas uzņēmuma – akciju sabiedrības Liepājas osta LM piestātnes pārlikšana uz SIA 50.piestātne? Gadījumā, ja Finanšu ministrija vai kāda cita valsts institūcija vai kapitālsabiedrība piekritusi minētajai darbībai, tad kuras valsts amatpersonas šādu piekrišanu devušas?
6. Vai ar Finanšu ministriju tika saskaņota kādu aktīvu atdalīšana no akciju sabiedrības Liepājas metalurgs vai tās meitas vai kontrolētiem uzņēmumiem?
7. Vai Finanšu ministrijas rīcībā ir informācija un ziņas par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs meitas uzņēmumu, tostarp akciju sabiedrības Liepājas osta LM, finansiālo stāvokli un darbību? Ja jā, tad kāda ir šī informācija? Lūdzu iesniegt minēto uzņēmumu operatīvās bilances, kas būtu sagatavotas uz 2014. gada 15. aprīli.
8. Vai administrators Haralds Velmers ir saskaņojis ar akciju sabiedrības Liepājas metalurgs kreditoriem, tostarp arī Finanšu ministriju, atteikšanos no vairākām piestātnēm, kuras izmantoja akciju sabiedrība Liepājas metalurgs savas darbības nodrošināšanai, atstājot tikai vienu no tām?
9. Vai minētā administratora Haralda Velmera darbība un rīcība Finanšu ministrijas skatījumā nesamazina iespēju piesaistīt investoru akciju sabiedrības Liepājas metalurgs mantas pārdošanai atbilstoši apstiprinātajam plānam? Ja nē, tad lūdzu norādīt kādi racionāli apsvērumi minēto darbību veikšanas rezultātā investoru piesaistes iespējas ir palielinājuši?
10. Vai administrators Haralds Velmers ir izvērtējis jautājumu par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs iespējamu apzinātu novešanu līdz bankrotam un attiecīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības un par šiem faktiem un apsvērumiem ir sniedzis atskaiti vai informāciju Finanšu ministrijai?
11. Vai administratora Haralda Velmera darbība un rīcība nav pretrunā ar kreditora - Finanšu ministrijas, un tātad ar valsts interesēm? Kādas tieši valsts intereses akciju sabiedrības Liepājas metalurgs lietā Finanšu ministrija uzskata par prioritāri aizstāvamām? Kādas darbības ir veiktas minēto interešu aizstāvībā? Kuras valsts amatpersonas ar atbildīgas par valsts interešu efektīvu un racionālu aizstāvību akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas lietā?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
