Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 9. augustā jūs esat publiski paziņojis, ka valdība “ir izlēmusi nodrošināt Latvijas mājsaimniecības ar gāzi pieņemot lēmumu rezervēt "Latvijas gāzei" piederošo gāzi Inčukalnā” vairāk nekā 1 Twh apmērā.

Saskaņā ar 10. augustā "Latvijas gāzes" (LG) publiski sniegto informāciju (https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b16abf8f683b387f372015667c716e7b4&lang=lv) LG piederošais gāzes apjoms, kuru var rezervēt Latvijas mājsaimniecību vajadzībām, ir vien apmēram 0,65 Twh gāzes.

Turklāt LG vēl pirms šī jūsu lēmuma pieņemšanas vairākkārt bija informējusi gan jūs, gan Ekonomikas ministriju, ka sakarā ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā tai nebūs iespējams nodrošināt paredzētos gāzes uzkrājumus un pildīt Publiskā tirgotāja (PT) pienākumus.

Saskaņā ar likumā veiktajiem grozījumiem šādā gadījumā par PT kļūst VAS “Latvenergo”.

Tātad saskaņā ar publiski zināmo informāciju jūs bijāt informēts par lietas patiesajiem apstākļiem, un tomēr pieņēmāt lēmumu, kurš nav izpildāms.

Lūdzam sniegt pamatojumu, kāpēc jūs pieņēmāt Latvijas enerģētiskajai drošībai būtisku lēmumu, esot informēts, ka šāds lēmums nav izpildāms?

LG savā paziņojumā norāda: "Par minēto situāciju AS “Latvijas Gāze” ir vairākkārt informējusi Latvijas valdību un par enerģētikas nozares attīstību atbildīgo Ekonomikas Ministriju, kā arī lūgusi sasaukt sanāksmi ar visām iespējamā publiskā tirgotāja maiņas gadījumā iesaistītajām pusēm, nolūkā rast konstruktīvu un saskaņotu rīcības plānu, kas pagaidām nav notikusi."

Kādēļ jūs izvairījāties risināt jums zināmo un pašas varas koalīcijas radīto situāciju gāzes apgādē? Ja šie LG apgalvojumi neatbilst patiesībai – lūdzam norādīt, kad, kādas sanāksmes, ar kādu iesaistīto pušu piedalīšanos un kādu darba kārtību ir tikušas sasauktas?

Kāda bija praktiskā jēga, un kādi bija potenciālie aprēķini, uz kuriem balstījās valsts iestādes, izstrādājot un virzot pieņemšanai nesen (14.07.) Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka gadījumā, ja LG kā esošais publiskais tirgotājs nav spējīga nodrošināt minimālo nepieciešamo daudzumu saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), šādu pienākumu pārņem „Latvenergo”?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 503, kas pieņemti 09.08., faktiski piemērojami gadījumā, kad valstī izsludināta enerģētiskā krīze. Kad šāda krīze ir tikusi izsludināta? 

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabinets ir izsludinājis agrīno brīdinājumu. Līdzu norādīt Ministru kabineta tiesību akta datumu, numuru un publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Eiropas Regula Nr. 2017/1938 skaidri nosaka principus un nosacījumus (tostarp: (a) jāveic reālistiska tirgus situācijas apzināšana, uzklausot arī lielākos tirgus dalībniekus) un (b) par krīzes izsludināšanu jāinformē gan tehniski saistītās dalībvalstis, gan Eiropas Komisija), kāda ir kārtība, kurā ir jāpieņem šādi lēmumi.

Lūdzam jūs iesniegt informāciju, kura apliecina, kad un kā jūsu valdība ir izpildījusi visas šīs Regulā noteiktās prasības, pieņemot šo augstākminēto lēmumu.

Ja jūsu valdība ir pieņēmusi šo lēmumu, neievērojot Regulā noteikto, lūdzam sniegt pamatojumu šādai rīcībai.

Vai uzskatāt šādu rīcību par kompetentu un atbildīgu? Lūdzam pamatot savu atbildi

Ja šim MK lēmumam ir piešķirts ierobežotas pieejamības statuss un tas netika piešķirts tāpēc, lai slēptu tā neatbilstību Regulas prasībām – lūdzam sniegt šī statusa pamatotību un paskaidrot – kā šādā gadījumā var nodrošināt šī lēmuma reālu īstenošanu, ja tirgus dalībniekiem tas nav zināms?

Kāda ir situācija saistībā ar mājsaimniecību portfeļa (saistītie lietotāji) izpildi - vai valsts kopējā pašreizējā rīcība faktiski nav tāda, kas pēc būtības netieši atzīst, ka arī „Latvenergo” nav spējīgs nodrošināt visu saistīto lietotāju gāzes apgādi?

Vai atbildīgās iestādes šobrīd saredz aptuveno laika sprīdi, kurā Ministru kabinets - turklāt atklāta rīkojuma formātā - varētu lemt par enerģētiskās krīzes izsludināšanu? Vai šai sakarā tiek iesaistīti arī lielākie dabasgāzes tirgus dalībnieki (tirgotāji) ārpus valsts uzņēmumu sektora? Vai arī tas tiks pieņemts tāpat kā augstākminētais lēmums?

Vai, pieņemot savu lēmumu “rezervēt mājsaimniecībām gāzi, kas atrodas Inčukalna PGK”, bet ir paredzēta citiem lietotājiem, jūs veicāt šī lēmuma tiesisko un faktisko risku un iespējamo seku (tiesvedību un zaudējumu apmēru) izvērtēšanu? Ja šāds izvērtējums tika veikts – lūdzam to pievienot. Ja netika – lūdzam paskaidrot, kāpēc netika?

Vai šādi lēmumi var tikt pieņemti arī attiecībā uz citiem lietotājiem paredzēto gāzi?

Vai un kā ar gāzi tiks nodrošināti pārējie Latvijas gāzes patērētāji?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...