Deputātu jautājumi par OIK-2 un tā atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm
Ivars Zariņš27.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu Latvija atkal ir neatkarīga valsts. Sekmīga un Latvijas valsts interesēm atbilstoša enerģētikas politika ir viens no pamatfaktoriem, lai valsts varētu nosargāt savu neatkarību.
Diemžēl Latvijai joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas. Atšķirībā no citām valstīm, piemēram, Lietuvas. Šāda situācija rada iespēju manipulēt ar dažādiem uzstādījumiem (bieži pretrunīgiem), izraujot tos no kopējā konteksta un nosakot to prioritāti, vadoties no šaurām vai īslaicīgām interesēm.
Tā rezultātā ir iespējams radīt risinājumus, kuri varbūt veiksmīgi risina kādu šauru problemātiku, bet rada nopietnu apgrūtinājumu vai pat apdraudējumu visai kopējai sistēmai. “OIK afēra” ir uzskatāms tam piemērs.
Pašlaik viens no Ekonomikas ministrijas uzdevumiem ir sagatavot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030 (turpmāk – Plāns).
Lai nodrošinātu, ka šis plāns tiek izstrādāts ne tikai Eiropas Savienības interesēs, bet arī, ievērojot Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības intereses, būtu svarīgi ņemt vērā arī Latvijas stratēģiskās intereses un mērķus enerģētikā.
Diemžēl, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem materiāliem, šādi stratēģiski uzstādījumi tajā nav atrodami, tieši otrādi, tiek apliecināts, ka “Latvijā Plāns tiek izstrādāts, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus vai izteiktās starptautiskās apņemšanās”.
Analoģiski, kā savulaik tika īstenota esošā subsidētās elektroenerģijas atbalsta shēma, kas tagad zināma kā OIK afēra – lai to īstenotu, tās nepieciešamība tika pamatota ar Latvijas uzņemtajām saistībām, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos mērķus.
Absolūti nenoliedzot nepieciešamību Latvijai būt atbildīgai un uzticamai Eiropas Savienības dalībvalstij, šāda Ekonomikas ministrijas pozīcija mums rada pamatotas bažas, ka atkal tiek veidota kārtējā “OIK afēra”, jo īpaši ņemot vērā Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā pausto, par esošās, nu jau sevi diskreditējušās, atbalsta sistēmas izbeigšanu (kurai nepieciešamais likumdošanas ietvars tika izstrādāts tieši tad, kad ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš) un tajā pašā laikā jaunas sistēmas izveidi, ņemot vērā Nacionālā enerģētikas un klimata plānā noteikto.
Lai kliedētu šīs augstāk pamatotās bažas, lūdzam jauno ekonomikas ministru sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai bez tiem stratēģiskajiem uzstādījumiem, kādus vēlas Eiropas Savienība, Latvijai ir savi stratēģiskie mērķi enerģētikā, kādi tie ir?
2. Kas ir noteicis šos mērķus?
3. Kādā veidā ir tikuši noteikti šie mērķi?
4. Kāds ir tas pareizais, Latvijas interesēm un iespējām atbilstošais stratēģiskais balanss starp enerģētisko drošumu, energoapgādes konkurētspēju (sistēmas izmaksām), un draudzīgumu videi? Lūdzam nodefinēt tos konkrētos kritērijus, pēc kuriem tas tiek noteikts.
5. Kāda ir Latvijas pozīcija Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē un tā saskaņošanā ar Eiropas Savienības atbilstīgajām iestādēm?
6. Vai un kādā veidā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi novērst nesamērīga maksājuma sloga izveidošanos, veidojot Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ietvaru atbilstīgi Latvijas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēm?
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
