Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, 16.11.2017 iesniedzām deputātu jautājumus par iespējamu Ekonomikas ministrijas iesaisti krāpniecībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām. Diemžēl tā arī nesaņēmām uz tiem atbildes pēc būtības, un netika saņemti arī pieprasītie dokumenti.

Tāpēc mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, lai gūtu pārliecību, ka Ekonomikas ministrija pieņemot konkrētus lēmumus ir rīkojusies atbilstoši tās kompetencei un sabiedrības interesēs, pieprasām ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam iesniegt informāciju un atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pieprasām iesniegt visus Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus (lēmumu par atbalsta piešķiršanu (kvalificēšanos saņemt tiesības pārdot saražoto enerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros), ražošanas atļaujas izsniegšanu, pagarināšanu, anulēšanu, jaudas samazināšanu un palielināšanu, kā arī visus pārējos lēmumus) un visu informāciju (dokumentus), balstoties uz kuriem, tika pieņemts katrs šis konkrētais lēmums saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu attiecībā uz konkrēti norādītajiem komersantiem, kuru iespējams negodprātīgā rīcība tika atspoguļota žurnālistu veidotajos sižetos - SIA “E Seda” , SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Strenči”, SIA “Tektus”, SIA “Madonas EKO”, SIA “Briedis būve”, SIA “Rīgas enerģija”.

2. Pieprasām arī iesniegt EM veikto saraksti šajā sakarā attiecībā uz šiem augstāk uzskaitītajiem komersantiem. (no plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas ir zināms, ka tāda ir tikusi veikta)

3. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus “Par atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai” derīguma termiņu pagarināšanai. Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

4. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja attiecīgo komersantu iesniegtās informācijas un dokumentācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

5. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus par atļauju elektroenerģijas ražošanas staciju jaudas palielināšanai? Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

6. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja šo komersantu elektroenerģijas ražotņu būvniecību un to atbilstību būvnormatīviem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

7. Pieprasām iesniegt EM skaidrojumu – balstoties uz kādām tiesību normām, EM ir deleģējums lemt par komersantam izsniegtajā atļaujā noteiktās jaudas nozīmīgu samazināšanu, un tādā kārtībā kā to ir īstenojusi EM?

Informējam, ka Saeimas deputātam ir tiesības pieprasīt materiālus, kuri var saturēt komercnoslēpumu un iepazīties ar tiem. Iesniedzot tos, lūdzam ievērot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pants deleģē Ministru kabinetam(MK) tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Atbilstoši šim deleģējumam MK ir apstiprinājusi EM izstrādātos MK noteikumus – Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”

Iepazīstoties ar šajos noteikumos ietverto regulējumu, nākas secināt, ka tajos ietvertās normas ir neskaidras un pat pretrunīgi interpretējamas.

Ņemot vērā, ka tieši EM ir izstrādājusi šos noteikumus un saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem savus lēmumus un uzrauga, kā šie noteikumi un EM lēmumi tiek ievēroti, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem (pirms jautājuma tiek paskaidrots jautājuma konteksts):

Saskaņā ar šiem MK noteikumiem Nr.221 koģenerācijas elektrostacija ir tiesīga pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ja tā atbilst noteikumos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem un ja tās aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums atbilst noteikumos paredzētajam. Lai noteiktu koģenerācijas elektrostacijas efektivitāti, aprēķina primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, šai koģenerācijas elektrostacijai darbojoties un ražojot enerģiju koģenerācijā. Noteikumi paredz, kādā veidā tas tiek noteikts – aprēķinos izmantojot stacijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, lietderīgās siltumenerģijas daudzumu, iztērēto kurināmā daudzumu laika posmā, kurš nav mazāks par četriem mēnešiem, vai pat atsevišķām aprēķinu pozīcijām nosakot šo laika periodu visa gada garumā.

1. Kādā veidā EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārliecinās par jaunas (ražošanu neuzsākušas) koģenerācijas stacijas atbilstību noteikumos noteiktajiem kritērijiem?

2. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības ar šo informāciju, EM pieņem lēmumu, ka šāda (jauna) stacija ir tiesīga kvalificēties pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Atbildē lūdzam norādiet arī, kuros tieši noteikuma punktos ir atrunāts deleģējums šādā veidā noteikt vai stacija ir tiesīga saņemt obligātā iepirkuma tiesības.

Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem noteikumiem, EM ir tā, kura pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savā lēmumā norādot elektroenerģijas iepirkuma apjomu kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros - ja komersants ieguvis tiesības pārdot attiecīgajā elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

EM sagatavotajos un valdības apstiprinātajos MK noteikumos Nr. 221, atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 262, nav noteikts, kādā veidā EM lēmumā par tiesībām pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek noteikts šis elektroenerģijas iepirkuma apjoms.

3. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības, EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, šajā lēmumā nosaka elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu? Atbildē lūdzam arī norādīt, kuras noteikumu normas (punkti) deleģē EM noteikt šādi elektroenerģijas obligāto iepirkuma apjomu?

Noteikumi nosaka, ja elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, Publiskais tirgotājs iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus. Tāpat noteikumi nosaka, ka komersanta plānotajai elektrostacijai par līguma spēkā stāšanos dienu tiek uzskatīta diena, kad elektrostacija nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

4. Lūdzam jūsu skaidrojumu – situācijā, kad atšķiras stacijas ekspluatācijā nodošanas datums un datums, kurā izsniegts sistēmas operatora akts, kurš datums tiek uzskatīts par elektroenerģijas obligātā iepirkuma līguma spēkā stāšanos dienu, no kuras tiek uzskaitīts noteikumos paredzētais 10 gadu iepirkuma periods?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...