Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašsaziņas līdzekļos Jūs ne reizi vien esat apgalvojis, ka viena no Jūsu prioritātēm ir tā saucamās elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) afēras izbeigšana, arī šī gada 5. septembra LTV raidījumā “Partija fokusā” Jūs visai sabiedrībai apgalvojāt, ka tā ir Jūsu partijas prioritāte Nr.1

Diemžēl reālie fakti rada pamatotas bažas, ka Jūsu rīcība ir vērsta nevis uz OIK afēras izbeigšanu, bet gan tās turpināšanu, un neatbilst Jūsu publiski paustajai apņēmībai.

Jūsu vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai”(turpmāk – OIK darba grupa) sagatavotais ziņojums tika plaši kritizēts, ne tikai no ekspertu puses, bet pat Jūsu koalīcijas politiskie partneri izteica nesaudzīgu kritiku par OIK darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem. Reaģējot uz šo kritiku, Jūs nācāt ar publisku aicinājumu plašsaziņas līdzekļos: “Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk - MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība.”

Paļaujoties uz Jūsu augstākminēto, ka tā nav “vienīgi politiskā retorika, kam neseko rīcība”, Saeimas deputāts sagatavoja un iesniedza šādu priekšlikumu Ministru kabinetā – kā Jūs to bijāt aicinājis, ar pasākumiem, kuri būtu veicami, lai OIK slogu varētu samazināt būtiski, salīdzinoši ātri un ar niecīgiem tiesvedību riskiem, pat ar esošajiem savdabīgajiem Ekonomikas ministrijas uzstādījumiem - rūpēm tikai par OIK saņēmēju “tiesisko paļāvību” un ar to saistītajiem tiesvedības riskiem.

Visi šie piedāvātie pasākumi ir reāli paveicami īsā laika periodā, to īstenošanai nav vajadzīgi vairāki gadi, kā to savā plānā saistībā ar it kā “darba grupas piedāvātajiem pasākumiem” piedāvājiet Jūs.

Šie pasākumi patiesībā jau sen varēja tikt īstenoti. Tiem visiem jau sen bija jābūt īstenotiem, ja Ekonomikas ministrijai tik tiešām rūpētu tiesiskuma ievērošana, īstenojot šo atbalsta sistēmu.

Jau šī gada 6.martā, apkopojot vairākus mēnešus veiktās parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Uzskaitīsim tikai dažus no piedāvātajiem pasākumiem, kuri tika iesniegti arī Ministru kabinetam, reaģējot uz Jūsu publiski pausto augstāk minēto paziņojumu:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu” nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.), lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu, nevis pārjaunotu OIK saņēmēju pārkompensāciju – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai un efektīvai darbībai, atbilstoši tam, kā to nosaka Elektroenerģijas tirgus likums– tādejādi nodrošināt subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un augstākminētajam EK lēmumam, un Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajiem elektroenerģijas apgādes principiem.

Vēlamies atzīmēt, ka visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba.

Taču tā vietā, lai nevajadzētu īstenot reālas darbības, kas novērstu uzrādītās neatbilstības valsts atbalsta sistēmā un tās īstenotajā pārraudzībā (kā rezultātā būtiski samazinātos OIK maksājuma slogs), Jūs piedāvājāt izveidot darba grupu, kuras darbība uz OIK maksājuma slogu nekādu ietekmi neatstāj, toties deva iespēju novilcināt laiku un iespēju īstenot darbības, lai slēptu atklājamās neatbilstības.

Diemžēl, iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” (turpmāk – OIK darba grupa) sagatavoto ziņojumu, nākas secināt, ka šis ziņojums nepiedāvā instrumentus, kas būtu atbilstoši Jūs politiskās gribas izpaudumam, vēl vairāk - iepazīstoties ar šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Turklāt OIK darba grupas sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs.

Pamatojoties uz augstākminēto, pieprasām šādus Jūsu paskaidrojumus:

Vai tiešām uzskatāt, ka Jūsu piedāvātais OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas (turpmāk – OIK sistēma) ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējums sniedz adekvātu un pilnīgu priekšstatu? Ja tā uzskatāt, lūdzam iesniegt šāda Jūsu izvērtējuma aprēķinus par OIK sistēmas ietekmi uz Latvijas ārējo tirdzniecības bilanci, un uz tautsaimniecību.

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato Ekonomikas ministrijas apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību.

Vai Jūs uzskatāt, ka Jūsu piedāvāto plānu var ieviest bez jebkādiem aprēķiniem? Ja tā neuzskatāt, lūdzam iesniegt šos aprēķinus, kuri, Jūsuprāt, ir pietiekoši Jūsu piedāvātā plāna ieviešanai.

Tāpat nav nekādu aprēķinu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz budžetu, kas ir dīvaini, ņemot vērā, ka darba grupā tika pārstāvēta gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija.

Vai valdības uzstādījumi attiecībā uz fiskāli atbildīgu politiku vairs nav spēkā esoši? Ja ir – lūdzam iesniegt šos aprēķinus.

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār!

Šāds esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas Ekonomikas ministrijas un Jums, lai pamatotu publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kādēļ Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa ir izvairījusies veikt esošās OIK sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja uzskatāt, ka šāds izvērtējums ir veikts – lūdzam iesniegt to.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā, ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizi un ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Tas rada pamatotas bažas – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

Lūdzam sniegt pamatojumu Ekonomikas ministrijas pozīcijai, ka esošā sistēma apriori ir tiesiska un viss tajā notiekošais ir likumīgs - atbilstoši nacionālajām un ES tiesību normām? Ja Jūsu pozīcija ir mainījusies, lūdzam ar visu Jūsu kompetenci uzskaitīt šīs neatbilstības.

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);

Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Nav īsti saprotams, kādēļ bija nepieciešama darba grupa, lai iesniegtu šos priekšlikumus, jo kā tas ir redzams no darba grupas dokumentiem, darba grupas lēmums par šādu priekšlikumus tālāku virzību nav ticis pieņemts, vēl jo vairāk – daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem.

Lūdzam paskaidrot, kādēļ šie valdībai iesniegtie priekšlikumi tiek pasniegti kā OIK darba grupas virzīti priekšlikumi, ja lēmums par šādu priekšlikumu tālāku virzību darba grupā nav ticis pieņemts, turklāt daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem?

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu, vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem.

Lai izpildītu valdības doto uzdevumu - izbeigt OIK maksājumu sistēmu, OIK darba grupa ir sagatavojusi atbilstošus priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai. Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem, no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu. Tomēr “zaļo sertifikātu” priekšlikumu valdība nav atbalstījusi.

Kādā veidā Ekonomikas ministrija solīto trīs gadu laikā nodrošinās OIK maksājuma izbeigšanu neieviešot “zaļo sertifikātu” sistēmu?

Priekšlikums ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) ar spēkā esošo atbalsta regulējumu ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem un spēkā esošajiem noteikumiem, lai novērstu pārkompensāciju, subsidētās elektroenerģijas ražotājiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot tiem iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Saskaņā ar šo noteikumos paredzēto aprēķinu - jo lielāki ir komersanta izdevumi, jo lielāku atbalstu tam tiek paredzēts saņemt noteiktās peļņas normas robežās. Ministru kabineta noteikumos paredzētajā aprēķinu formulā SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts ņemt vērā, nosakot komersantam pienākošo atbalsta apmēru. Tādejādi, ieviešot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem.

Lūdzam pamatot, kādā veidā, ieviešot SEN, Ekonomikas ministrija nodrošinās OIK sloga samazinājumu?

Ja Ekonomikas ministrija piedāvās izmainīt esošo peļņas normas aprēķina kārtību, izslēdzot no tās SEN kā izdevumu pozīciju, kādā veidā tas tiks īstenots, lai tas nebūtu pretēji Jūsu uzstājīgi aizstāvētajam “tiesiskās paļāvības” principam attiecībā uz OIK saņēmējiem?

Prasības biogāzes stacijām. Ir pamatoti, un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts, kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteiks jau pašreiz.

Pašlaik spēkā esošas ir vairāk nekā piecdesmit atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai no biogāzes. Lūdzam uzskaitīt (piemēram, sagrupējot tabulas veidā), kādas prasības tajās noteiktas attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu?

Pieprasām pamatot, kādēļ tiek piedāvāts šāds savdabīgs “stingrāku prasību” ieviešanas scenārijs, kurš patiesībā kopumā regulējumu padara izdevīgāku, nevis stingrāku?

OIK darba grupas ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt pasākumus, kas piedāvāti saistībā ar iekšējās peļņas normas (IRR) pārrēķinu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts Eiropas Komisijas saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas Ekonomikas ministrijas līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā, diskutējot par EK lēmumu SA. 433140, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta saskaņošanu ar EK, neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu (tiesa gan nekādus dokumentārus apliecinājumus šai pozīcijai Jūs joprojām neesiet spējis iesniegt).

Tātad saskaņā ar šo Ekonomikas ministrijas pozīciju nav nekādu šķēršļu ieviest visus ziņojumā paredzētos pasākumus nekavējoši-nesagaidot EK saskaņojumu.

Par cik OIK darba grupas ziņojumā Ekonomikas ministrija pauž uzstādījumus, kuri ir pretrunā augstākminētajai Ekonomikas ministrijas pozīcija, lūdzam Jūs paskaidrot:

Vai Ekonomikas ministrija ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju attiecībā uz atbalsta saskaņošanas kārtību uz pretējo un atzīst, ka vēlāks atbalsta saskaņojums nenovērš izdarītā procedurālā pārkāpuma sekas?

Ja Ekonomikas ministrija nav mainījusi savu Saeimā oficiāli pausto pozīciju, vai tas nozīmē, ka tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo, bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (lai īstenotu OIK saņēmējiem izdevīgus nosacījumus)? Ja tas tā nav – lūdzam paskaidrot, kādēļ abos šajos augstāk minētajos gadījumos Ekonomikas ministrijai ir principiāli pretēja pozīcija?

Lūdzam norādīt, kurā vietā Eiropas Komisijas(EK) lēmumā ir noteikts, ka Latvijas valsts pienākums ir iekļaut iekšējās peļņas aprēķinā jebkādus komersanta izdevumus, jebkādā apmērā, ja vien tie ir grāmatvediski pareizi uzrādīti komersanta finanšu dokumentos, nevērtējot to ekonomisko pamatotību, pretēji ES tiesību normās un EK lēmumā noteiktajam principam, ka atbalsts tiek sniegts tikai minimālajā nepieciešamajā apjomā?

Vai EM uzskata, ka valsts atbalsta shēma subsidētās elektroenerģijas ražošanai var tikt uzskatīta par saskanīgu un atbilstošu EK lēmumam, ja EM īstenotā elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija nav novērsta?

Vai EM ir tiesīga īstenot atbalstu, kurš nav saskaņots ar EK?

Kam un kāda atbildība ir jāuzņemas par nesaskaņota atbalsta sniegšanu?

Apkopojot ziņojumā piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

Ņemot vērā visu augstākminēto, rodas pamatots jautājums par šīs “OIK darba grupas” izveides patiesajiem mērķiem:

Kādēļ tā vietā, lai īstenotu reālas darbības OIK sloga samazināšanā, novērstu parlamentārās pārraudzības procesā atklātās daudzās neatbilstības (daudzos gadījumos arī pretlikumības) subsidētās enerģijas valsts atbalsta sistēmā, tiek izveidota darba grupa, kura tās pat neizvērtē?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...