Desmit visstulbākās Valsts drošības dienesta apsūdzības „krievu spiegam” Ādamsonam
Lato Lapsa17.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jānis Ādamsons, būdams Latvijas Republikas 12. un 13. Saeimas deputāts, ieņemdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu, laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz aizturēšanas brīdim Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta uzdevumā nelikumīgi vāca un tam ar Krievijas Federācijas pilsoņa Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam, kā arī sniedza FSB detalizētu ieskatu Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas komisiju, valsts iestāžu, tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu ikdienas darbā, tādējādi izpildot izlūkdienestu galveno uzdevumu - sniegt Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu,” teikts Valsts drošības dienesta lēmumā atzīt J. Ādamsonu par aizdomās turēto spiegošanas kriminālprocesā. Lasītājiem ir iespēja iepazīties ar desmit stulbākajām apsūdzībām, kas saistībā ar "neizpaužamo ziņu" nodošanu minētas šajā dokumentā.
2017. gada 21. janvārī tikšanās laikā kafejnīcā "Šašliku pagasts" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par sagatavotajiem diviem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts uzlabot KNAB priekšnieka sociālās garantijas un atteikties no prasības, ka KNAB priekšnieka pretendentam vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā nepieciešama vismaz triju gadu pieredze. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” un „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanā 2017. gada 17. janvāra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. [Informācija par likumprojektiem jebkuram interesentam ir atrodama Saeimas mājas lapā.]
2017. gada 24. februārī tikšanās laikā restorāna “Erebuni" Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B (turpmāk - restorāns “Erebuni’') J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par apstākļiem, kādos bijušais Valsts drošības dienesta priekšnieks Jānis Reiniks devās izdienas pensijā, par viņa nodarbošanos pēc došanās izdienas pensijā un iespējamo balotēšanos vēlēšanās no kādas partijas saraksta. [J. Reiniks par došanos pensijā paziņoja divarpus gadus iepriekš.]
2017. gada 30. aprīlī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem anulēšanu Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei – Godmanei. [Jāpiebilst, ka šajā dienā to paziņoja TV.]
2017. gada 17. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes apstiprināšanu amatā un viņa profilējošo informāciju. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties 2017. gada 6. jūnija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. kurā notika tikšanās ar KNAB priekšnieka amata pretendentu J.Straumi, kā arī 2017. gada 15. jūnija Saeimas sēdē, kurā J. Straumi iecēla KNAB priekšnieka amatā. [Vispār jau Saeimas sēžu norise ir publiska, atsaukšanās uz to laikā iegūtas informācijas izplatīšanu ir, maigi izsakoties, absurda.]
2018. gada 30. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā:
- Saeimas lēmuma projektu par kratīšanas izdarīšanu un deputāta aizturēšanu attiecībā pret Artusu Kaimiņu. Norādītais dokuments J. Ādamsonam kļuva pieejams, piedaloties 2018. gada 20. jūnija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika izskatīts lēmuma projekts „Par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei”. [Kā redzams, J. Ādamsons šo Valsts drošības dienesta ieskatā neizpaužamo informāciju ir nodevis desmit dienas pēc tam, kad notika aizturēšana un tika pieņemts publiskais Saeimas lēmums.]
2018. gada 20. novembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par pēcvēlēšanu situāciju, valdības veidošanas aizkulisēm un komisiju izveidi. Tikšanās laikā J. Ādamsons nodeva G. Silonovam Saeimas komisiju sarakstus [kuri Saeimas mājas lapā ir brīvi pieejami jebkuram interesentam].
2018. gada 13. decembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemto lēmumu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties norādītajā Saeimas sēdē. [Tāpat tās bija pieejamas jebkuram interesentam.]
2019. gada 8. janvāri tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G Silonovam sekojošas ziņas:
- par K. Kariņa valdības veidošanas aizkulisēm. [Te pat grūti ko komentēt.]
2019. gada 3. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa", par partijas "Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītāja J. Urbanoviča plāniem partijas attīstību un par plāniem izslēgt no partijas "Saskaņas centrs” Nilu Ušakovu. [Tas, ka Valsts drošības dienests par valstiski neizpaužamām uzskata ziņas par prokremliskās „Saskaņas” iekšienē notiekošo, ir ievērības cienīgs fakts.]
2019. gada 18. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā sekojošas ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa" un gaidāmo partijas kongresu, ka "Saskaņas" likvidācija ir neizbēgama, jo partijai draud maksātnespēja, ka partijai ir ap 400 000 eiro parādsaistības. [Skat. iepriekšējo piebildi.]
2021. gada 5. februārī plkst. 09:51 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz. G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 28 docx. formāta failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu:
- faili satur mērķtiecīgi iegūtas un apkopotas ziņas par aktualitātēm saistībā ar Covid-19. [Te jau atkal grūti kaut ko pat piebilst.]
Attēlā - Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
