Desmit visstulbākās Valsts drošības dienesta apsūdzības „krievu spiegam” Ādamsonam
Lato Lapsa17.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jānis Ādamsons, būdams Latvijas Republikas 12. un 13. Saeimas deputāts, ieņemdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu, laika posmā no 2016. gada 30. jūlija līdz aizturēšanas brīdim Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta uzdevumā nelikumīgi vāca un tam ar Krievijas Federācijas pilsoņa Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamas un citas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču ir pieejamas tikai ierobežotam personu lokam, kā arī sniedza FSB detalizētu ieskatu Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas komisiju, valsts iestāžu, tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu ikdienas darbā, tādējādi izpildot izlūkdienestu galveno uzdevumu - sniegt Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām precīzus izlūkdatus politisko lēmumu,” teikts Valsts drošības dienesta lēmumā atzīt J. Ādamsonu par aizdomās turēto spiegošanas kriminālprocesā. Lasītājiem ir iespēja iepazīties ar desmit stulbākajām apsūdzībām, kas saistībā ar "neizpaužamo ziņu" nodošanu minētas šajā dokumentā.
2017. gada 21. janvārī tikšanās laikā kafejnīcā "Šašliku pagasts" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par sagatavotajiem diviem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts uzlabot KNAB priekšnieka sociālās garantijas un atteikties no prasības, ka KNAB priekšnieka pretendentam vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā nepieciešama vismaz triju gadu pieredze. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” un „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanā 2017. gada 17. janvāra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. [Informācija par likumprojektiem jebkuram interesentam ir atrodama Saeimas mājas lapā.]
2017. gada 24. februārī tikšanās laikā restorāna “Erebuni" Rīgā, Augusta Deglava ielā 55B (turpmāk - restorāns “Erebuni’') J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par apstākļiem, kādos bijušais Valsts drošības dienesta priekšnieks Jānis Reiniks devās izdienas pensijā, par viņa nodarbošanos pēc došanās izdienas pensijā un iespējamo balotēšanos vēlēšanās no kādas partijas saraksta. [J. Reiniks par došanos pensijā paziņoja divarpus gadus iepriekš.]
2017. gada 30. aprīlī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem anulēšanu Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei – Godmanei. [Jāpiebilst, ka šajā dienā to paziņoja TV.]
2017. gada 17. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam sekojošas ziņas:
- par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes apstiprināšanu amatā un viņa profilējošo informāciju. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties 2017. gada 6. jūnija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. kurā notika tikšanās ar KNAB priekšnieka amata pretendentu J.Straumi, kā arī 2017. gada 15. jūnija Saeimas sēdē, kurā J. Straumi iecēla KNAB priekšnieka amatā. [Vispār jau Saeimas sēžu norise ir publiska, atsaukšanās uz to laikā iegūtas informācijas izplatīšanu ir, maigi izsakoties, absurda.]
2018. gada 30. jūnija tikšanās laikā restorānā “Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā:
- Saeimas lēmuma projektu par kratīšanas izdarīšanu un deputāta aizturēšanu attiecībā pret Artusu Kaimiņu. Norādītais dokuments J. Ādamsonam kļuva pieejams, piedaloties 2018. gada 20. jūnija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika izskatīts lēmuma projekts „Par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei”. [Kā redzams, J. Ādamsons šo Valsts drošības dienesta ieskatā neizpaužamo informāciju ir nodevis desmit dienas pēc tam, kad notika aizturēšana un tika pieņemts publiskais Saeimas lēmums.]
2018. gada 20. novembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par pēcvēlēšanu situāciju, valdības veidošanas aizkulisēm un komisiju izveidi. Tikšanās laikā J. Ādamsons nodeva G. Silonovam Saeimas komisiju sarakstus [kuri Saeimas mājas lapā ir brīvi pieejami jebkuram interesentam].
2018. gada 13. decembrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni” J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemto lēmumu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Norādītās ziņas J. Ādamsonam kļuva pieejamas, piedaloties norādītajā Saeimas sēdē. [Tāpat tās bija pieejamas jebkuram interesentam.]
2019. gada 8. janvāri tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G Silonovam sekojošas ziņas:
- par K. Kariņa valdības veidošanas aizkulisēm. [Te pat grūti ko komentēt.]
2019. gada 3. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa", par partijas "Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītāja J. Urbanoviča plāniem partijas attīstību un par plāniem izslēgt no partijas "Saskaņas centrs” Nilu Ušakovu. [Tas, ka Valsts drošības dienests par valstiski neizpaužamām uzskata ziņas par prokremliskās „Saskaņas” iekšienē notiekošo, ir ievērības cienīgs fakts.]
2019. gada 18. oktobrī tikšanās laikā restorānā "Erebuni" J. Ādamsons nodeva G. Silonovam rīcībā sekojošas ziņas:
- par iekšējo situāciju partijā "Saskaņa" un gaidāmo partijas kongresu, ka "Saskaņas" likvidācija ir neizbēgama, jo partijai draud maksātnespēja, ka partijai ir ap 400 000 eiro parādsaistības. [Skat. iepriekšējo piebildi.]
2021. gada 5. februārī plkst. 09:51 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz. G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 28 docx. formāta failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu:
- faili satur mērķtiecīgi iegūtas un apkopotas ziņas par aktualitātēm saistībā ar Covid-19. [Te jau atkal grūti kaut ko pat piebilst.]
Attēlā - Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.
Seko mums 
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Aglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
