Iesaki rakstu: 
Kandidātiem uz Saeimas deputāta vietu jānorāda, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, „izklūdienestiem” [tāda pareizrakstības kļūda ir CVK mājaslapā – aut.] vai pretizlūkošanas dienestiem. Vai lieki būtu mandātu tīkotājiem pie reizes pajautāt, kā viņiem ar sodāmībām par tīši pastrādātiem noziedzīgiem nodarījumiem? Citādi man jālasa un jābrīnās, ka viens “politiskais spēks” tieši manā vēlēšanu apgabalā kā sava saraksta pirmo numuru pieteicis valmierieti Jāni Sondaru, kurš pavisam ne tik sen sodīts par to, ka policija pie viņa atrada lielu daudzumu realizēšanai paredzētas narkotiskas vielas.
Vakar no rīta feisbukā izlasīju rīdzinieces Lindas Katrīnas Vrubļevska iekrakstu, kas mats matā sakrīt ar manām sajūtām: “Jo tuvāk nāk vēlēšanu laiks, jo sliktāk ir ap dūšu… Tik daudz jukušu personāžu, manuprāt, nav kandidējuši nekad. Un, ja tos ļaudis tiešām ievēlēs, tas tak būs viens mērkaķu cirks… Es no savas puses varu pateikt, ka balsošu par šobrīd Saeimas koalīcijā esošu partiju. Un lai Dievs nedod, ka es Saeimas rindās ieraudzītu varas frontes, antivakserus un čemitreļļu vai 5G folijcepures, satversmes meklētājus, māla svilpītes, 90to gadu lielāko zagli utt… Nu tad ir viss. Tad tas nozīmē, ka degradējam kapitāli… Kur četru gadu laikā saradās visi šie brīnumi?”
Savukārt tās pašas dienas vakarā manā redzeslokā nonāca bēdīgi slavenā Valentīna Jeremejeva interesantā veidojuma, saukta par politisko partiju “Tautas varas spēks”, kandidāta ar Nr. 1 Vidzemes vēlēšanu apgabalā Jāņa Sondara, kurš sevi pozicionē kā profesionālu provokatoru, teiksim, priekšvēlēšanu reklāmas rullītis (paldies interneta žurnālam “Puaro”, ka lieku reizi atgādināja man par šo personāžu!). Tajā deputāta amata kandidāts kopā ar, kā var saprast, savas vēlēšanu kampaņas vadītāju sola, ka tad, ja viņu ievēlēsim Saeimā, katra parlamenta sēde būs kā cirks, traģēdija, seriāls un trako māja vienuviet, bet pats Sondars būšot Latvijas Žirinovskis, kura dēļ viņa topošie kolēģi uz darbu iešot ar vieglām trīsām papēžos, jo nevarēs jau zināt, ko Jānis pa nakti jaunu būs izdomājis, lai uzjautrinātu tautu…
Kad kļuva zināms par profesionālā provokatora startu 14. Saeimas vēlēšanās, visi atcerējās to, ka pavisam nesen (jūlijā) Jānis Sondars tika administratīvi sodīts ar 250 eiro par sīko huligānismu. Tādu lēmumu policija pieņēma pēc tam, kad izbeidza kriminālprocesu par valmierieša agresiju publiskā vietā pret Saeimas deputātu Juri Pūci. Tāpat nav noslēpums, ka martā pirmās instances tiesa izskatīja krimināllietu, kurā Sondars apsūdzēts par žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu, un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem. Šis spriedums gan nav stājies spēkā, jo Sondars to pārsūdzējis, tāpēc Jeremejeva domubiedrs uz vietu Saeimā varētu kandidēt, bet vai tad citu sodāmību viņam nav?
Protams, ka ir! Kad aprakstīju tiesas procesu par žurnālistes Spriņģes vajāšanu, manā publikācijā bija šāds teksts: “Lielais klupšanas apstāklis valmierietim slēpās tur, ka viņš žurnālisti bija vajājis laikā, kad pats jau bija sodīts par ļoti neglītu noziedzīgo nodarījumu – marihuānas iegādāšanos gan personīgai lietošanai, gan tirgošanai. “Zālīti” jeb 28 polimēra maisiņus, kuros kopumā atradās nepilni 23 grami marihuānas, Sondars 2018. gada 9. oktobrī nopircis Rīgā un aizveda uz Valmieru, kur nākamajā dienā policija kratīšanas laikā to atrada un izņēma. Ar Vidzemes rajona tiesas Valmierā 2019. gada 17. aprīļa spriedumu Jānis Sondars tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un pārbaudes laiku vēl uz vienu gadu.” Tāpēc ir tā, ka šobrīd Sondaram draud brīvības atņemšana nevis uz diviem mēnešiem, bet gan uz 25 mēnešiem.
Ko tas nozīmē? Tikai to, ka 14. Saeimas deputāta kandidāts Sondars jau ir sodīts par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu, turklāt smagu, jo par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem. Šo tiesas spriedumu Sondars nepārsūdzēja, tas ir stājies spēkā.
Protams, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pārbaudīs pilnīgi visus 1832 deputātu kandidātus un, visdrīzāk, konstatēs, ka viens no politiskās partijas “Tautas varas spēks” līderiem Jānis Sondars nemaz neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām. Bet stāsts jau ir par to, ka Sondaru saskaņā ar šo likumu nemaz nedrīkstēja pieteikt par kandidātu. Vai to nezināja “Tautas varas spēka” saraksta iesniedzējs Valentīns Jeremejevs? Bet varbūt to nezināja pat Jānis Sondars? Izsakoties Lindas vārdiem – cirks, viens mērkaķu cirks…
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
