Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā skaidrojams tas, ka uzņēmumu „Ilgtspējas indeksā” augstus novērtējumus iegūst ne tikai smagas krīzes piemeklētas kompānijas, bet pat kredītiestāde, kuras problēmas ir vispārzināmas un kura jau pāris mēnešus pēc savas ilgtspējas novērtējuma saņemšanas piedzīvo bēdīgu galu? Izrādās, tā notiek tāpēc, ka dīvainā „Ilgtspējas indeksa” pamatā esot... uzņēmumu pašnovērtējums. Pietiek šodien publicē „Ilgtspējas indeksa koordinatores” Daces Helmanes skaidrojumu:

„Indeksa pamatā ir pašnovērtējums, kura ietvaros uzņēmums katru atbildi apliecina ar dokumentu vai publiski pieejamu informāciju par savu sniegumu. Pirms tam visi dalībnieki ir parakstījuši apliecinājumu, ka sniegtās ziņas ir patiesas. Ja uzņēmums nenorāda patiesu informāciju vai arī dokumenti ir izstrādāti, bet dzīvē nestrādā, tā ir uzņēmuma atbildība.

Visu šo gadu garumā vairākkārt esam uzsvēruši, ka ieinteresētajām pusēm (darbiniekiem, klientiem, sabiedrībai u.c.) būtu jāreaģē, ja tiek pamanīts, ka uzņēmuma faktiskais sniegums atšķiras no tā, kā pasniegts Ilgtspējas indeksā vai citos novērtējumos.

Latvijā izveidotais Ilgtspējas indekss ir sistemātisks vadības rīks uzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai, pārraudzībai un komunikācijai jomās, kurās uzņēmums ietekmē citus – vide, darba vide, tirgus attiecības un atbildība pret sabiedrību. Indekss tiek veidots, lai ar starptautiski atzītu metodoloģiju sekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesu Latvijā, vienlaicīgi popularizējot labāko praksi Latvijas uzņēmumos.

Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātīga, bez maksas un pieejama jebkuram Latvijā reģistrētam uzņēmumam. Lielo uzņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem, ekonomiskajiem un vides jautājumiem uzliek tiem morālu pienākumu publiski komunicēt par savu īstenoto praksi, taču atbilstošu tradīciju trūkums un salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešami stimuli no malas.

Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējas indeksā no uzņēmuma prasa ne vien nomaksātus nodokļus, bet arī patiesu vēlmi saņemt objektīvu novērtējumu un izmantot to savas attīstības plānošanai. Katram dalībniekam nākas veltīt zināmu laiku apmācībai un anketas aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistīt uzņēmuma augstāko vadību un plašu kolēģu loku. Dalība mazāk laika aizņem tiem uzņēmumiem, kuri jau līdz šim bija stāstījuši par savu praksi uzņēmuma ietekmes auditorijām ar gada pārskata, interneta vietnes, iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņas līdzekļu vai citu komunikācijas kanālu starpniecību.

Cik daudz katrs uzņēmums iegūst no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgs no tā atvērtības uzlabojumiem. Tomēr kā lielākos ieguvumus uzņēmumu pārstāvji visbiežāk min iespēju saņemt individuālo vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu rekomendācijām par uzlabojumu iespējām, iespēju izmantot rezultātus kā indikatoru mērķiem un vadības sistēmām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.), kā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai komunikācijai un kā argumentu sarunās ar partneriem un investoriem ārvalstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt plašākas zināšanas, saņemt publisku atzinību par atbildīgu darbu, kā arī iespēja izvēlēties savam uzņēmumam drošus piegādātājus.

Metodoloģija

Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas indeksa rezultātu, tam jāreģistrējas interneta vietnē incsr.eu, jāparaksta apliecinājums par maksātnespējas statusa un nodokļu parādu neesamību un jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā bāzētā informācijas ievades forma veidota ar tikpat augstu datu aizsardzības līmeni kā internetbankas, un ievadītajiem datiem pieeja ir tikai indeksa koordinatoriem un Ekspertu padomes locekļiem atsauču pārbaudei.

Ikviena atbilde uzņēmumam jāapliecina ar atsauci uz publiski pieejamu informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes auditorijām. Piemēram, informācijai par uzņēmuma politiku attiecībā uz darbinieku apmācību jābūt nokomunicētai vai nu iekštīklā, darbinieku avīzē vai interneta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta vietne ir visbiežāk minētais informācijas avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kā komunikācijas kanālu izmanto arī iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jaunumu lapas, gada pārskatus, darbinieku un klientu avīzes.

Ilgtspējas indeksa anketā ir vairāk nekā 90 jautājumi 5 sadaļās – stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide. Katrai sadaļai un katram jautājumam ir savs svars (skat. tabulu) atbilstoši jautājumu skaitam sadaļā un kritērija lomai kopvērtējumā.

Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā, jautājumi konstatē faktu – ir vai nav konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus automātiski apkopo sistēma, Ekspertu padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās atsauces pēc būtības atbilst jautājumam.

Ilgtspējas indeksa svēršanas principi

Kritērijs

Svars %

Koeficients

Profils un stratēģija

15

0.15

Tirgus attiecības

20

0.20

Sabiedrība

15

0.15

Vide

25

0.25

Darba vide

25

0.25

Jautājumu svars. Vērtēšana

Katra jautājuma svaru nosaka attiecīgās jomas eksperts, balstoties uz starptautisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena kritērija visu jautājumu kopējais svars ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00 tiek piešķirts statistikas jautājumiem, piemēram, „Norādiet darbinieku skaitu Jūsu uzņēmumā”.

Iespējamie atbilžu variantu svari:

100 – norāda uz pilnīgu uzņēmuma sniegumu attiecīgajā jautājumā; norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju

25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikai daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes, attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts katrai no tām; norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju

0 – uzņēmums atbildējis noraidoši; nav sniegta atbilde uz jautājumu; nav norādīta atsauce uz publiski pieejamu informāciju

Vērtējuma aprēķināšana

Atbilde

Punkti

Jautājuma svars

Kritērija svars

Atbilde A

100

0.05

0.10

Atbilde B

25

Atbilde C

0

Nav atsauces

0

Nav atbildēts

0

Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A, šī jautājuma vērtējums tiek aprēķināts sekojoši:

100 X 0.05 X 0.10 = 0.50

Rezultāti

Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek paziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā, publicēti interneta vietnē incsr.eu un īpaši veidotā pārskatā. Tā kā indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu izaugsmi, nevis sāncensību, publiskots tiek tikai uzņēmumu dalījums kategorijās atkarībā no to indeksa rādītājiem: platīna, zelta, sudraba un bronzas.

Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks saņem Ekspertu padomes sagatavotu individuālu vērtējumu, kurā norādīts uzņēmuma iegūtais summārais rezultāts un katras sadaļas ietekme uz to, kā arī ekspertu komentāri un ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētu uzņēmumam pilnveidot savu sniegumu katrā no sadaļām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...