Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par to, kādu dīvainu iemeslu dēļ tagadējais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Grasbergs līdz ar stāšanos augstajā amatā ir atteicies no īpašumtiesībām uz savu ģimenes zemnieku saimniecību, ir jau lasīts. Taču pieļauju, ka patiesais iemesls ir bijis daudz vienkāršāks, - jaunais valstsvīrs nav vēlējies, lai atklātībā nonāktu ziņas par tām oficiālajām algām, kas maksātas zemnieka saimniecībā Zilūži.

Ielūkosimies uzņēmuma gada pārskatā par pagājušo gadu. Pērn tajā bijuši 33 darbinieki, gada laikā to skaitam samazinoties par četriem. Personāla izmaksas 2017. gadā – 360 453 eiro, no kā atlīdzība par darbu – 290 735 eiro. Pērn attiecīgi – 301 290 eiro un 241 602 eiro.

Ja vienkārši izdalītu atlīdzības par darbu summu uz darbiniekiem, sanāktu kaut kas diezgan interesants: vidējā oficiālā alga zemnieka saimniecībā 2017. gadā bijusi 654 eiro mēnesī, bet pērn – vairs tikai 610 eiro mēnesī (uz papīra, protams).

Taču vēl pamatīgāk sarukušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 2017. gadā tās Grasberga zemnieka saimniecībā vēl bijušas 69 649 eiro, bet pērn – vairs tikai 59 547 eiro.

Atcerēsimies – obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Varam parēķināt – un sanāk, ka arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tagadējā ministrijas parlamentārā sekretāra zemnieka saimniecībā tiek maksātas par algām, kas tikai nedaudz pārsniedz sešsimt eiro mēnesī.

Tikmēr, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, aizvadītā gada laikā mēneša vidējā bruto jeb pirms nodokļu nomaksas alga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 % un pieauga visās jomās.

Tad kas par izņēmumu ir bijis Grasbergu ģimenes uzņēmums, no kura Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs bija gatavs tik principiāli atteikties? Domāju, atbilde ir skaidra katram. Izņemot, protams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un VID.

Red. piez. Saistībā ar šajā rakstā izteiktajiem pieņēmumiem tika lūgts arī paša Grasberga skaidrojums, - publicējam to pilnībā:

„2018. gadā atbilstoši saimniecības gada pārskata datiem darbinieku algās tika samaksāti 241 602,00 EUR. Proti, ņemot vērā virspusēju aprēķina metodiku un tajā pašā laikā neņemot vērā citus svarīgus faktorus, dalot šo summu uz 33 darbiniekiem, lai iegūtu vidējo skaitli – vidējā alga uzņēmumā būtu bijusi 610 EUR/mēn.

Taču ir būtiski ņemt vērā, ka no minētajiem 33 darbiniekiem 3 darbinieces ir dekrēta atvaļinājumā. Paskaidroju, ka šīs darbinieces ir darbinieku sarakstā, bet algas dekrēta atvaļinājumā nesaņem, līdz ar to korekti algās izmaksātās summas ir rēķināt uz 30 darbiniekiem, kas šādā gadījumā veido 671 EUR vidējo algu mēnesī vienam darbiniekam saimniecībā.

Turklāt jānorāda, ka no 30 darbiniekiem astoņiem ziemas periodā parasti tiek noteikta pusslodze, jo viņi, strādājot nepilnu darba nedēļu, var apvienot darbu ar mācībām u.tml.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...