Divas stundas pirms svētku brīvdienu sākuma valsts uzņēmums izsludina iepirkumu... sālij, apjoms - 23 tūkstoši tonnu
PIETIEK04.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sniega un ledus trūkuma dēļ aizvadītajā ziemā visas brauktuvju kaisītāju noliktavas joprojām ir pilnas ar sāli, tomēr VAS Latvijas Autoceļu uzturētājsizsludinājusi konkursu vēl par 23 tūkstošu tonnu ceļu kaisāmās sāls iepirkšanu vasaras (!) sezonai.
Uzaicinājums piegādāt sāli, kāds katru gadu tiek izsūtīts septembrī ar piegādes datumiem oktobrī vai novembrī, kad varētu būt gaidāms pirmais sals un sniegs, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem ceturtdien pēc 14:00 — tātad divas stundas pirms lielo svētku brīvdienu iestāšanās (ņemot vērā, ka darbalaiks pirms svētku dienām tradicionāli beidzas stundu ātrāk).
Kā redzams e-pastam pievienotajā iepirkuma tabulā, valsts uzņēmums pēkšņi paudis interesi iegādāties 23 tūkstošus tonnu sāls “vasaras piegādēm”, kaut gan noliktavās vēl guļ iepriekšējā, rekordsiltajā ziemā neiztērētie sāls krājumi. Turklāt katrs lasītājs pats var spriest, cik ļoti autoceļu uzturēšanā vasarā vispār nepieciešami sāls tonnu desmittūkstoši.
Iepirkumu uzraudzības biroja arhīvā nav iespējams atrast otru gadījumu, kad tādu daudzumu nātrija hlorīda autoceļu uzturētāji būtu pirkuši tieši tad, kad ceļu kaisīšanas sezona tikko beigusies.
Detalizēti aprakstīts sāls daudzums, kāds paredzēts dažādiem autoceļu uzturēšanas iecirkņiem: piemēram, Garkalnē un Siguldā vajadzēšot pa 2000 tonnām, Aizkrauklē — uz pusi mazāk, Bauskā — tikai 270 tonnas, savukārt Kurzemes un Latgales ceļu rajoniem ceļu kaisīšanai pēkšņi vajadzēšot vidēji no 2000 līdz 3000 tonnām kaisāmās sāls.
Kāpēc šāds fantastisks iepirkums laikā, kad valsts rūpējas par ekonomikas saglabāšanu un atdzīvināšanu pēc pandēmijas ierobežojumu beigām (Latvijā sāli neiegūst, to var tikai importēt — labākajā gadījumā no Baltkrievijas, sliktākajā no Krievijas, tā kā ar šādu neloģisku iepirkumu “sildīt” var tikai citu valstu ekonomikas), ļauj saprast Pietiek iepriekš publicētās ziņas par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā uz piestātnes, tātad galēji nepiemērotā vietā.
Šāds augstākajā mērā neloģisks iepirkums ļaus kādam atbrīvoties no iepriekš uzpirktajiem sāls krājumiem, kas siltās ziemas dēļ izrādījušies nevajadzīgi aizvadītajā sezonā un kuri rada zaudējumus privātajam īpašniekam — tas savu naudu “iesālījis” pašā burtiskākajā nozīmē.
Pietiek jau aprakstīja aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem rodas negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”. Rezultātā valsts uzņēmumu iepirkumu konkursos godīga konkurence vienkārši izzūd, Latvijas nodokļu maksātāju naudai aizplūstot uz ārzemēm, — tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
Ja valsts uzņēmums tagad veic iepirkumu sāls rezervju papildināšanai, nenotiek nekāda Latvijas ekonomikas sildīšana, palielinās tikai uzkrājumi noliktavās, kas nerada nevienu pašu darbavietu, bet liek aizplūst par sāli samaksātajai naudai uz ārzemēm. Netiek remontēti ceļi, tīrīti grāvji, uzstādītas ceļazīmes utt., par ko darbinieki Latvijā saņem algas. Attiecīgo naudu (23 tūkstošu tonnu iegādei vajadzīgs vismaz miljons eiro plus PVN) varētu mērķtiecīgi izlietot, maksājot to algās reālo uzturēšanas darbu veicējiem.
Iepriekšējais raksts par ievedmuitu mahinācijām:
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
