Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sniega un ledus trūkuma dēļ aizvadītajā ziemā visas brauktuvju kaisītāju noliktavas joprojām ir pilnas ar sāli, tomēr VAS Latvijas Autoceļu uzturētājsizsludinājusi konkursu vēl par 23 tūkstošu tonnu ceļu kaisāmās sāls iepirkšanu vasaras (!) sezonai.

Uzaicinājums piegādāt sāli, kāds katru gadu tiek izsūtīts septembrī ar piegādes datumiem oktobrī vai novembrī, kad varētu būt gaidāms pirmais sals un sniegs, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem ceturtdien pēc 14:00 — tātad divas stundas pirms lielo svētku brīvdienu iestāšanās (ņemot vērā, ka darbalaiks pirms svētku dienām tradicionāli beidzas stundu ātrāk).

Kā redzams e-pastam pievienotajā iepirkuma tabulā, valsts uzņēmums pēkšņi paudis interesi iegādāties 23 tūkstošus tonnu sāls “vasaras piegādēm”, kaut gan noliktavās vēl guļ iepriekšējā, rekordsiltajā ziemā neiztērētie sāls krājumi. Turklāt katrs lasītājs pats var spriest, cik ļoti autoceļu uzturēšanā vasarā vispār nepieciešami sāls tonnu desmittūkstoši.

Iepirkumu uzraudzības biroja arhīvā nav iespējams atrast otru gadījumu, kad tādu daudzumu nātrija hlorīda autoceļu uzturētāji būtu pirkuši tieši tad, kad ceļu kaisīšanas sezona tikko beigusies.

Detalizēti aprakstīts sāls daudzums, kāds paredzēts dažādiem autoceļu uzturēšanas iecirkņiem: piemēram, Garkalnē un Siguldā vajadzēšot pa 2000 tonnām, Aizkrauklē — uz pusi mazāk, Bauskā — tikai 270 tonnas, savukārt Kurzemes un Latgales ceļu rajoniem ceļu kaisīšanai pēkšņi vajadzēšot vidēji no 2000 līdz 3000 tonnām kaisāmās sāls.

Kāpēc šāds fantastisks iepirkums laikā, kad valsts rūpējas par ekonomikas saglabāšanu un atdzīvināšanu pēc pandēmijas ierobežojumu beigām (Latvijā sāli neiegūst, to var tikai importēt — labākajā gadījumā no Baltkrievijas, sliktākajā no Krievijas, tā kā ar šādu neloģisku iepirkumu “sildīt” var tikai citu valstu ekonomikas), ļauj saprast Pietiek iepriekš publicētās ziņas par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā uz piestātnes, tātad galēji nepiemērotā vietā.

Šāds augstākajā mērā neloģisks iepirkums ļaus kādam atbrīvoties no iepriekš uzpirktajiem sāls krājumiem, kas siltās ziemas dēļ izrādījušies nevajadzīgi aizvadītajā sezonā un kuri rada zaudējumus privātajam īpašniekam — tas savu naudu “iesālījis” pašā burtiskākajā nozīmē.

Pietiek jau aprakstīja aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem rodas negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”. Rezultātā valsts uzņēmumu iepirkumu konkursos godīga konkurence vienkārši izzūd, Latvijas nodokļu maksātāju naudai aizplūstot uz ārzemēm, — tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.

Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.

Ja valsts uzņēmums tagad veic iepirkumu sāls rezervju papildināšanai, nenotiek nekāda Latvijas ekonomikas sildīšana, palielinās tikai uzkrājumi noliktavās, kas nerada nevienu pašu darbavietu, bet liek aizplūst par sāli samaksātajai naudai uz ārzemēm. Netiek remontēti ceļi, tīrīti grāvji, uzstādītas ceļazīmes utt., par ko darbinieki Latvijā saņem algas. Attiecīgo naudu (23 tūkstošu tonnu iegādei vajadzīgs vismaz miljons eiro plus PVN) varētu mērķtiecīgi izlietot, maksājot to algās reālo uzturēšanas darbu veicējiem.

Iepriekšējais raksts par ievedmuitu mahinācijām:

https://www.pietiek.com/raksti/aizdomas_par_miljonu_shemam_ar_baltkrievijas_tehniskas_sals_piegadem_baltijas_valstim

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...