Iesaki rakstu: 
Divarpus tūkstoši latu – šādu summu Saskaņas centra pēctecei, sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa trīs dienu laikā spējusi noziedot 26 gadus vecā referente Tatjana Sergejeva-Zusko. Vienīgais savulaik viņai piederējušais, bet nu Sergeja Sergejeva īpašumā esošais uzņēmums pagājušo gadu beidzis ar apgrozījumu, kas ir ievērojami mazāks par ziedoto summu.
Šā gada 2. augustā Sergejeva-Zusko sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa ziedojusi 2000 latu, bet divas dienas vēlāk – vēlāk 500 latu.
Šos divarpus tūkstošus latu 26 gadus vecā sieviete spējusi akumulēt, neraugoties uz to, ka saskaņā ar publisko datu bāžu ziņām viņai nav ne vērā ņemamu uzņēmumu kapitāldaļu vai amatpersonas statusa kādā kompānijā, ne arī ieķīlājamu nekustamo īpašumu vai ar tiem veiktu darījumu.
Rīgas domes interneta mājas lapa rāda, ka viņa strādā par Saskaņas centra Rīgas domes deputātu frakcijas referenti. Savukārt, kā rāda Lursoft datu bāze, Sergejeva-Zusko pašlaik ieņem vienīgi amatu nodibinājumā Dzintara sirds, bet no valdes locekļa amata un 100% kapitāldaļu SIA Empora viņa šķīrusies jau 2005. gadā.
Pašlaik šis lietotu preču mazumtirdzniecības uzņēmums pieder 1955. gadā dzimušajam Sergejam Sergejevam, taču tas jebkurā gadījumā nevar būt nesis pietiekamus līdzekļus ievērojamajam ziedojumam: SIA Empora pagājušo gadu beigusi tikai ar 181 lata peļņu un apgrozījumu, kas būtiski atpalicis par no lielākās ziedojuma daļas apjoma, - 1401 latu.
Visbeidzot, Sergejevai-Zusko, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, nepieder pat niecīgākais nekustamais īpašums. Turklāt pēdējos gados viņa arī nav veikusi arī nevienu darījumu ar nekustamo īpašumu, kas varētu izskaidrot ziedoto līdzekļu izcelsmi.
Kad Sergejeva-Zusko 2010. gadā, tolaik strādājot par farmaceiti un Saskaņas centra Rīgas domes deputātu frakcijas referenti, no Saskaņas centra kandidēja uz vietu Saeimā, kā savu vienīgo mantu viņa bija deklarējusi 1000 latu lielus skaidrās naudas uzkrājumus. Valsts amatpersonas deklarāciju viņa nav iesniegusi.
Saskaņas centrs, par kura iespējamu saistību ar nelegālu finansējumu neoficiāli tiek runāts jau gadiem, nekādus komentārus ne par šo, ne par citiem augusta sākumā saņemtiem aizdomīgiem ziedojumiem pagaidām nav sniedzis. Pati Sergejeva-Zusko pirmdien nebija sazvanāma.
Arī par šo gadījumu Pietiek pārstāvis ar iesniegumu jau vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Drošības policijā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
