Divi „Vienotības” zaķi saistībā ar tautas nobalsošanām

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (turpmāk – likumprojekts) sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulas (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (turpmāk – Regula) 6.pantu, 8.pantu un 15.pantu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Lisabonas līgums piedāvā jaunu iespēju sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā, — Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kā noteikts minētajā līgumā, pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu, kurā paredzēti noteikumi un procedūra attiecībā uz šo jauno instrumentu.

Pateicoties Eiropas pilsoņu iniciatīvai, viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās Komisija ir pilnvarota rīkoties.

Saskaņā ar regulu pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu būs iespējams sākt ne agrāk kā 2012.gada 1.aprīlī.

Saskaņā ar Regulas 6.pantu pirms uzsākt paziņojumu par atbalstu vākšanu, organizatori lūdz attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi apliecināt, ka vākšanas tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst 4.punktam. Ja vākšanas tiešsaistes sistēma atbilst 4.punktam, attiecīgā kompetentā iestāde vienā mēnesī izsniedz sertifikātu atbilstīgi IV pielikumā dotajam paraugam.

Regulas 8.pants noteic, ka pēc tam, kad no parakstītājiem ir savākti vajadzīgie paziņojumi par atbalstu, organizatori paziņojumus par atbalstu papīra vai elektroniskā formātā iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm sertificēšanas un verifikācijas veikšanai. Kompetentās iestādes laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus no pieprasījuma saņemšanas, pamatojoties uz atbilstīgu pārbaudi, veic iesniegto paziņojumu par atbalstu verifikāciju vai nu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai praksi. Pamatojoties uz šo verifikāciju, tās nosūta organizatoriem sertifikātu, kas atbilst VI pielikumā dotajam paraugam un ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu no attiecīgās dalībvalsts.

Atbilstoši Regulas 15.pantam Regulas 6.panta 3.punkta īstenošanas nolūkā dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par minētajā punktā paredzētā sertifikāta izsniegšanu. 8.panta 2.punkta īstenošanas nolūkā katra dalībvalsts norīko vienu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par paziņojumu par atbalstu verifikācijas procesa koordināciju un minētajā punktā paredzēto sertifikātu izsniegšanu. Ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

Ņemot vērā jauno, Regulā ietverto regulējumu, Latvijai ir nepieciešams grozīt likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, nosakot atbildīgo institūciju par paziņojumu par atbalstu verifikāciju, termiņu, kādā šī verifikācija veicama, kā arī sertifikāta izsniegšanu.

Regulējumu plānots ietvert likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, jo šis likums kompleksi regulē šobrīd Latvijā pastāvošos tiešās demokrātijas instrumentus, proti, likumdošanas iniciatīvu un tautas nobalsošanu (referendumus). Ņemot vērā to, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no tiešās demokrātijas īstenošanas veidiem, kurā var piedalīties arī Latvijas pilsoņi, likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir atzīstams par piemērotāko tiesību aktu, kurā ietvert Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējumu. Atsevišķa tiesību akta izdošana nebūtu lietderīga, jo pamatā Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums ir ietverts Regulā, kas ir tieši piemērojama, līdz ar ko nacionālais regulējums sastāv vien no dažiem pantiem.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka atbildīgā institūcija paziņojumu par atbalstu verifikācijai ir Centrālā vēlēšanu komisija, kas atbilstoši izsniedz sertifikātu, ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu.

Atbildīgā institūcija par sertifikāta, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija .

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Lai izstrādātu likumprojektu, Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, sabiedriskā politikas centra „Providus”.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība 

Nav attiecināms

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekts ietekmēs tās personas, kas vēlēsies iesniegt pilsoņu iniciatīvu atbilstoši Regulai.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts var ietekmēt personas, kas ir parakstījušās par konkrēto pilsoņu iniciatīvu.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Sabiedrībai papildu izdevumi saistībā ar likumprojektu neradīsies.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekta pieņemšanas rezultātā sabiedrībai radīsies iespēja efektīvi īstenot tai Regulā paredzētās tiesības iesniegt Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori, lai saņemtu sertifikātu, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, iesniegs iesniegumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā.  Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori iesniegs paziņojumus par atbalstu Centrālajai vēlēšanu komisijai papīra vai elektroniskā formātā, kā to paredz Regula. Centrālā vēlēšanu komisija pārbaudīs paziņojumus par atbalstu un izsniegs sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Centrālā vēlēšanu komisija no iniciatīvas organizatoriem saņemtos paziņojumus iesniegs elektroniskā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei personu identitātes pārbaudei.

Uzglabājot un izmantojot paziņojumus par atbalstu, tiks ievērotas datu aizsardzības prasības, kā arī Regulā ietvertais regulējums attiecībā uz paziņojumu par atbalstu uzglabāšanu un iznīcināšanu. 

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2011. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2012

2013

2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

18,8

24,2

24,2

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

18,8

24,2

24,2 

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

18,8

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

-24,2

-24,2

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

-24,2

-24,2

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Lai īstenotu likumprojekta 2.pantā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) noteiktos pienākumus, sākot no 2012.gada 1.aprīļa CERT.LV ir jāizveido jauna amata vieta un jānodarbina jauns nodarbinātais, šim mērķim paredzot adekvātu atalgojumu (ņemot vērā atbilstošas kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu pieejamību).

2012.gadā 18 757 lati:

1. atlīdzība 1 590 x 9 = 14 310 LVL;
2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 9 = 3 447 LVL;
3. darba vietas iekārtošana – 700 LVL  (galds, krēsls, dators, datorprogrammas (gan operētājsistēma, gan lietojumprogrammas, tajā skaitā specifiskās lietojumprogrammas), skatnis, drukas iekārta, telefona aparāts, galda lampa, biroja preces un citi piederumi;
4. darba vietas uzturēšana – 300 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi un citi uzturēšanas izdevumi).

2013.gadā un turpmākajos gados 24 176 lati:

1. atlīdzība 1 590 x 12 = 19 080 LVL;
2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 12 = 4 596 LVL;
3. darba vietas uzturēšana 500 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi, datorprogrammu atjaunināšana un papildināšana un citi uzturēšanas izdevumi).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Tā kā šobrīd nav paredzams likumprojekta 2.pantā paredzēto pienākumu izpildes biežums, CERT.LV jaunizveidotās amata vietas pienākumos paredzēts noteikt citus uzdevumus, lai nodrošinātu attiecīgā nodarbinātā kvalifikācijas uzturēšanu un atbilstošu darba apjomu: valsts un pašvaldību informācijas sistēmu drošības auditu veikšana, valsts un pašvaldību institūciju tīmekļu vietņu drošības auditu veikšana, informācijas tehnoloģiju drošības dokumentu un vadlīniju izstrāde, lekciju lasīšana izglītojošos semināros un populārzinātnisku rakstu veidošana. Tādējādi būtu iespējams veiksmīgāk nodrošināt Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteikto pienākumu izpildi un tiešā veidā paaugstināt valsts un pašvaldību institūciju informācijas tehnoloģiju drošību.

2012.gadā izdevumi likumprojekta 2.pantā  nodrošināšanai tiks segti no Satiksmes ministrijas maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma.  Jautājums par finansējumu 2013.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Centrālā vēlēšanu komisija papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu paziņojumu par atbalstu pārbaudi un izsniegtu sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu, pieprasīs no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ņemot vērā to, ka ar likumprojektu tiek mainīts likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nosaukums, nepieciešams izdarīt redakcionālus grozījumus normatīvajos aktos, kuros ir ietverta tieša atsauce uz likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Proti, grozījumi jāizdara Notariāta likumā, likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, Saeimas kārtības rullī un pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.

Attiecīgo normatīvos aktus pēc likumprojekta pieņemšanas izstrādās Tieslietu ministrija.

2.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Regulas 6.pants, 8.pants un 15.pants.

Saskaņā ar Regulas 15.pantu ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

2.

Citas starptautiskās saistības

Nav.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu

A

B

C

D

6. panta 2. punkts

25.¹ panta pirmā daļa

6. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

25.¹ panta otrā un ceturtā daļa

6. panta 3. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 3. punkts

8.panta 2. punkts 

25.³ pants

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 8. panta 2. punkts.

14. pants

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.⁷ – 204.¹⁰ pants

Krimināllikuma 145.pants.

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.⁷ – 204.¹⁰ pants un Krimināllikuma 145. pants nesatur stingrākas prasības, nekā Regulas 14.pants.

15. panta 1. punkts

25.¹ panta pirmā daļa

15. panta 1. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

25.⁴ pants

15. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Regula rīcības brīvību neparedz

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav attiecināms

Cita informācija

nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu, ņēma vērā sabiedriskā politikas centra PROVIDUS izteiktos priekšlikumus.

 4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekta izstrādē piedalījās eksperti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas.

 5.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesību akta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu verificēt paziņojumus par atbalstu, kā arī izsniegt sertifikātu par derīgajiem paziņojumiem par atbalstu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai izsniegt sertifikātu, kas apliecina vākšanas tiešsaistes sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

Rīgā

Nr.74

2011.gada 13.decembrī

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

E.Dreimane

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likuma „Par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” pārejas noteikumu 6. punkts un likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” pārejas noteikumu 5. punkts uzdod Ministru kabinetam līdz 2009. gada 1. septembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus, kas paredz politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību un ar tām nesaistīto personu tiesības veikt aģitāciju tautas nobalsošanas gadījumos.

LR Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 5. maija vēstule Nr.9/3-2-n/72-(9/09), kurā izteikts lūgums Tieslietu ministrijai līdz š.g.1. septembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, kurā noregulējama procedūra saistībā ar vienas desmitās daļas vēlētāju tiesībām ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

2009. gada 8. aprīlī tika pieņemts likums „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Latvijas Republikas normatīvie akti šobrīd neregulē aģitācijas pirms tautas nobalsošanas kārtību, līdz ar ko nav saprotams personas, kas veic aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, tiesību un pienākumu apjoms, kā arī kompetento iestāžu kompetence. Ņemot vērā to, ka pilsoņa brīvās gribas ietekmēšana nav pieļaujama ne tikai vēlēšanu gadījumos, bet arī personai izdarot izvēli par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā tiek definēts aģitācijas pirms tautas nobalsošanas jēdziens un periods, kā arī kārtība, kādā tiek izvietoti aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāli. Likumprojektā tiek noteikts, ka tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta.

Likumprojektā tiek noteikts jauns pamats tautas nobalsošanas rīkošanai, nosakot kārtību, kādā ierosināma Saeimas atsaukšana.

Likumprojekts atbilstoši 2009. gada 8. aprīļa likumam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredz, ka regulējums attiecībā uz Saeimas atsaukšanas ierosināšanas kārtību stājas spēkā ar 10. Saeimas sanākšanu.

 4. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Tiks veicināta pilsoņu brīvas gribas izpausme tautas nobalsošanas gadījumos par izlemjamo jautājumu.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1